Likuma pārkāpējus turpmāk vairāk brīdinās

Likumā iekļauti regulējumi par informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu valsts iestādēm.

Tāpat likums regulēs ar valsts valodu saistītus jautājumus, taču salīdzinājumā ar normām, kas bija iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un zaudēs spēku, ir palielinājies to pārkāpumu skaits, par kuriem kā soda sankcija ir paredzēts tikai brīdinājums. Tomēr par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu varēs piemērot naudas sodu no septiņām līdz 140 naudas vienībām. Vienas naudas vienības apmērs ir pieci eiro.

Jaunums ir tas, ka turpmāk daudz plašāk pie atbildības varēs saukt ne tikai fiziskas personas, kuras būs konkrētie pārkāpēji, bet arī juridiskas personas, kuras šādu pārkāpumu būs atbalstījušas un organizējušas.

Piemēram, tas būs attiecināms uz gadījumiem, kad kāda iestāde vai uzņēmums bez personas pieprasījuma svešvalodā nosūtīs informatīvus biļetenus, reklāmas prospektus vai katalogus – sods par to būs no 28 līdz 200 naudas vienībām.

Tāpat varēs sodīt par valsts valodas neievērošanu uzņēmumu lietvedībā, darba līgumu slēgšanu ar darbinieku, neievērojot valsts valodas apjomu, nosaukumu nelietošanu un neveidošanu. Te maksimālais sods var sasniegt 280 vienības jeb 1400 eiro.

Uz jauno likumu pārceltas arī normas par nepamatotu specialo dienestu izsaukšanu, aizlieguma atrasties uz ledus pārkāpšanu, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanu publiskā vietā vai atrašanos publiskā vietā reibumā.

Noteikta arī administratīvā atbildība par uzbrukumu dienesta sunim vai zirgam. Par šādiem pārkāpumiem varēs saņemt sodu, sākot no brīdinājuma, beidzot ar naudas sodu līdz pat 400 vienībām.

Likuma autori uzskata, ka, ieviešot plašas iespējas par pārkāpuma izdarīšanu vispirms brīdināt, likums veiks arī audzināšanas funkcijas.