Hirosima Rīgas ostā? Amonija nitrātu, kas izraisīja sprādzienu Beirūtā, lielos daudzumos uzglabā arī Latvijā

4. augustā Libānas galvaspilsētā Beirūtā nogranda milzu sprādziens, kā triecienvilnis pilnībā iznīcināja daļu no ostas teritorijas, pamatīgi cieta arī pilsētas teritorija vairāku kilometru rādiusā ap sprādziena centru. Eksperti lēš, ka sprādzienu visticamāk izraisīja amonija nitrāts, to arī paziņoja Libānas premjerministrs Hasans Diabs, uzsverot, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā. Arī Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem. Telekanāls LBC ziņoja, ka šis materiāls bijis nātrija nitrāts.

Amonija nitrātu jeb amonija salpetri ieguva vācu alķīmiķis Johans Rūdolfs Glaubers 1659. gadā, šo vielu radot, amonjakam reaģējot ar slāpekļskābi. Amonija nitrātu plaši lieto kā minerālmēslus, un tas ir arī sprāgstvielu komponents. Lai radītu sprāgstvielas, alumīnija nitrātu sajauc ar oksidēties spējīgām vielām (alumīnija pulveri, mazgaistošiem naftas produktiem).
Šādas sprāgstvielas esot ļoti stabilas, un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators, lai eksplodētu, taču tik un tā alumīnija nitrāta uzglabāšana un transportēšana vienmēr izsaukusi bažas iedzīvotājos – vai tiešām šī sprādzienbīstamā viela ir tik droša? Šāda diskusija izveidojās pirms nepilniem desmit gadiem, kad lielu rezonansi izsauca ziņa, ka lielākā minerālmēslu ražošanas kompānija Krievijā “Uralhim” plāno Rīgas ostā atvērt pārkraušanas terminālu ar noliktavu, kurā var uzglabāt līdz pat 180 000 tonnas minerālmēslu!