Patriarhālais taisnīgums - radikālie nacionālisti pret viesstrādniekiem un multikulturālismu
Tuvojoties Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām, Jauns.lv piedāvā rakstu sēriju, kurā iepazīstina ar partiju sarakstiem un tajos atrodamiem vēstījumiem. Rakstu sēriju noslēdzam ar vispatriarhālāko un vienu no visnacionālistiskākajiem sarakstiem – nacionālo savienību „Taisnīgums”. Tajā ir ne vien mazākais deputātu kandidātu skaits, bet arī tikai vīrieši.
Nacionālās savienības „Taisnīgums” līderis vēlēšanās, zobārsts Vilnis Strods teicis, ka sarakstā iekļauti septiņi kandidāti tādēļ, ka tas esot jauns politiskais spēks, kurš tikai tagad piesaka pretenzijas uz Rīgas domi un tādēļ: „ņemiet par labu, kā ir”. Par iemeslu mazajam skaitam esot arī tas, ka vairāki nobijušies no „Taisnīguma” radikālām idejām. Piemēram, organizācijai „Tēvzemes mantojums” bijušas pretenzijas pret to, ka „Taisnīgums” sava programmā uzstāj uz Okupācijas (tā dēvētā „Uzvaras”) pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. „Tēvzemes mantojums” to nosaucis par pārāk šerpu un „barbarisku” prasību.
Tomēr „Taisnīguma” politiskā vēsture nav nemaz tik jauna. 2000. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē tika dibināta Latvijas Nākotnes partija, par kuras vadītāju ievēlēja pazīstamo kultūrvēsturnieku, nu jau mūžībā aizsaukto Romānu Pussaru (1932-2011). Vēlāk Nākotnes partija kļuva neaktīva un uz tās bāzes izveidoja „Taisnīgumu”, kas pēdējos piecos gados izcēlies ar protesta akcijām pret imigrantiem un viesstrādniekiem, par ko izpelnījies arī Valsts prezidenta un Ministru prezidentes nosodījumu. „Taisnīgums” arī 18. novembra Lāpu gājienu Rīgā vēlējies izmantot kā tribīni pret imigrācijas kvotām un par robežkontroles atjaunošanu. Līdz šim partija neveiksmīgi startējusi gan iepriekšējās Saeimas, gan Liepājas domes vēlēšanās. Arī šobrīd tai nav diez ko liels atbalsts – galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās par to, pēc socioloģisko aptauju datiem, gatavi balsot tikai 0,2% vēlētāju.
Nacionālās savienības „Taisnīgums” programmā rodami vairāki „eksotiski” piedāvājumi un tā izceļas ar dažām konsekvencēm, kas nav atrodamas citu partiju piedāvājumā – gan globālām, gan arī tīri lingvistiskām. Piemēram, partija mūsu valūtu - eiro dēvē par „eirām”. Tai pašā laikā arī daudz globālāki problēmu risinājumi: „Repatriācijas fonda izveidošana latviešu reemigrācijai un ārzemnieku repatriācijai”; „Nepiešķirt pilsētas līdzekļus un citu atbalstu organizācijām, kas sludina multikulturālismu, veicina imigrāciju un tradicionālās ģimenes vērtības graujošas uzskatu sistēmas”; „Radīt administratīvu spiedienu un apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar viesstrādnieku nodarbināšanu, importē ārvalstu studentus un tirgo uzturēšanās atļaujas”; „Ārzemnieku nodeva trešo valstu pilsoņiem 150 "eiru" mēnesī (kopā veidotu ap 90 miljoniem "eiru" gadā)”.
Bet tas viss saprotams, ja ņem vērā to, ka „Taisnīgums” sevi reprezentē kā nacionālistus, kuru galvenais mērķis ir „latviešu īpatsvara pieaugums Rīgā, kur mūsu ir tikai 47%; jaunu migrantu-viesstrādnieku un ārzemju studentu iebraukšanas bremzēšanu; latviskas pilsētvides radīšanu”.
Tā kā partijas deputātu kandidātu saraksts nav garš, iespējams minēt viņus visus, bet plašākai sabiedrībai viņu vārdi gan nav pazīstami: saraksta līderis ir, zobārsts Vilnis Strods, kuram seko Attīstības finanšu institūcija „Altum” projektu vadītājs Andrejs Krūmiņš. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektors Pēteris Buks, SIA „JS Consult” valdes priekšsēdētājs Jānis Suipe, Latvijas Nacionālā arhīva galvenais arhivārs Mārtiņš Taurītis, SIA „ATEA Global Services” sistēmu administrators Jānis Adijāns un "Citadele bankas" IT speciālists Kārlis Saliņš.
Partijas līderis, liepājnieks Viktors Birze pārliecināts, ka „Taisnīgums” augstu spēj pacelt savu karogu: „Mūs ir rūdījusi varmācīgi uzspiestā komunistu iekārta, tāpēc mēs esam daudz imūnāki pret jauniem marksistu eksperimentiem, vienalga - zem sarkaniem vai varavīksnes karogiem”.
