Kareivīgie centristi par upju tramvajiem un pret deputātu skaitu
Mazpazīstamās Centra partijas priekšvēlēšanu programmā neatrast īpaši oriģinālus saukļus, ja nu vienīgi prasību samazināt galvaspilsētas deputātu skaitu un atjaunot kuģīšu satiksmi. Partijas pirmie numuri ir no Ingunas Sudrabas veidojuma „No sirds Latvijai” pārbēgušie vai izslēgtie, kuri līdz šim plašu vēlētāju atbalstu nav guvuši.
Vēlēšanu iecirknī izsniegtajā sarakstu čupiņā pati pēdējā lapiņa būs veltīta reti kuram zināmai Centra partijai, kurā uz domi kandidē tikai astoņi cilvēki. Šai mazpartijai, kuru 2005. gada novembrī dibināja ar nosaukumu „Vislatvijas partija 21. gadsimts”, tagadējais nosaukums ir visai diskutabls, jo tā ne īpaši pieturas politiskajam virzienam, ko politikā dēvējam par centrismu, kas vēlas sadzīvot pa labam ar visiem – gan labējiem, gan kreisajiem. Arī pati partija sevi piesaka kā „kristīgi – konservatīva”. Par tās neiecietību, piemēram, liecina viens no programmas kareivīgākajiem saukļiem – nekādā gadījumā nedot atļauju Rīgas centrā rīkot praidus.
Ar pirmo numuru sarakstā startē plašākai sabiedrībai (izņemot kristiešus) nezināmais Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” prezidents Jānis Valtervitenheims, kurš pirms pāris gadiem Saeimas velēšanās startēja no Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai”.
Ar otro numuru jau startē vairāk zināms personāžs – arī bijušais „No sirds Latvijai” kādreiz kandidējušais Normunds Grostiņš. Līdz šim viņš darbojies arī vairākās citās partijās – Latvijas Liberālajā partijā, vadījis Eiroskeptiķu partiju, pēc tam Rīcības partiju, Eiroparlamenta vēlēšanās bijis Latvijas Sociālistiskās partijas sarakstā. Viņš pārstāvot pašdibināto Latvijas Nākotnes institūtu, kā arī publicējot grāmatu „Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā”.
Pārējie seši deputātu kandidātu vārdi vairumam gan neko neizsaka. Līdz šim partija nav guvusi kaut cik ievērojamus panākumus un diez vai, kā rāda socioloģiskie mērījumi, tā uz tādiem var cerēt arī šoreiz, kaut gan partijas priekšvēlēšanu sauklis ir visnotaļ atbalstāms: „Taisnīgums un kārtība!”
Šo kārtību viņi grib ieviest uz pusi samazinot deputātu skaitu – Rīgas domē līdz 30, bet Saeimā līdz 50. Tā īsti gan nav saprotams, kādēļ centristi, startējot pašvaldības vēlēšanās, prezentē arī gribu reorganizēt Saeimu, kas nu nav vietvaras kompetencē.
Pārējie solījumi jau kā visām partijām – samazināt apkures izmaksās, salabot Rīgas ceļus, pāreja uz bezmaksas sabiedrisko transportu, nepieļaut denacionalizēto īpašumu īrnieku diskrimināciju, palielināt sociālo palīdzību un tā joprojām. Ir arī viens otrs solījums, ko citi kandidāti piemirsuši, piemēram: „Ieviesīsim „upes tramvajus” vairākos maršrutos, kas pēc Kopenhāgenas parauga savienos, piemēram, Vecmīlgrāvi ar Bolderāju”. Te gan jāteic, ka šādu labo nodomu jau muļļā vairākus domes sasaukumus. Piemēram, gadsimta sākumā šādu „upes tramvaju” vai prāmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi solīja sociāldemokrāta Gundara Bojāra vadītās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdis Guntis Pilsums. Bet no labajiem nodomiem čiks vien iznāca.
Tikmēr Centra partija izmisīgi mēģina sev pievērst uzmanību, jo naudas reklāmai tai acīmredzot nav. Piemēram, nesen divas mazpartijas - Centra partija un „Vienoti Latvijai” Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā sūdzējās, ka valsts televīzija un radio tām nenodrošina bezmaksas raidlaiku. Tiesa pretenziju noraidīja, jo likums nenosaka, ka valsts nodrošinātas tiesības uz bezmaksas raidlaiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jānodrošina gadījumos, kad ir atlaista pašvaldība un izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
