Liepājas teātrim krīze radījusi vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumus; tiek izvērtēti vairāki turpmākās darbības scenāriji

Teātra parāds pret skatītājiem par biļetēm uz iepriekšējās sezonas noslēgumā nenospēlētajām izrādēm ir 88 000 eiro, savukārt kopējais iztrūkums teātra budžetā pārsniedz pusmiljonu eiro, tomēr precīzu summu, kāda sarunās tiek prasīta no valsts, viņš neatklāja.

Kā liecina "Liepājas teātra" gada pārskats, 2019.gadā teātra budžets bija 2,03 miljoni eiro, ko veidoja Liepājas pašvaldības dotācija 1,23 miljonu eiro apjomā, savukārt ieņēmumi no biļešu pārdošanas sasniedza 748 253 eiro.

Deksnis norādīja, ka patlaban tiek izvērtēti vairāki turpmākās darbības scenāriji.

"Ja septembrī viss nostājas savās vietās un teātrim ir iespēja spēlēt izrādes, tad situācija ir viena. Ja paliek spēkā ļoti konkrēti ierobežojumi un darbība ir apgrūtināta, tad katrs mēnesis rada zaudējumus," sacīja Deksnis.

Viņš atklāja, ka teātris ir pilnībā nomainījis jauniestudējumu plānu un lielā formāta iestudējumi esošajā situācijā nav realizējami.

"Teātris ļoti aktīvi domā, kādu repertuāru piedāvāt jaunajā sezonā, tāpēc no savas puses ar pilnu pārliecību saku, ka teātris izdarījis visu, lai maksimāli samazinātu izdevumu sadaļu," apgalvoja Deksnis. "Katrs jauniestudējums, katra darbība tiek izvērtēta ar ļoti lielu piesardzību pret to, kāda varētu būt šī jaunā sezona. Visticamāk, sezona mums paies mazā formāta izrādēs."

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka pagaidām no Kultūras ministrijas (KM) nav izskanējuši konkrēti risinājumi par atbalstu Liepājas teātrim, tomēr viņš ar cerībām raugās uz nākamo nedēļu, kad paredzēta vēl viena tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem.

"Es paužu savu personīgo viedokli, ka mēs pie šādas situācijas [ka Liepājas teātris tiek slēgts] nedrīkstam nonākt," sacīja Deksnis. "Turpinām dialogu ar valsti, turpinām dialogu ar teātri. Noteikti gribu ticēt, ka teātris turpinās savu darbību, taču, kāds būs teātra jaunās sezonas piedāvājums, protams, atkarīgs no pieejamā finansējuma."

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale atgādināja, ka Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai kultūras nozarē, KM ir panākusi papildu finansējuma piešķīrumu Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), ar kura starpniecību tiks īstenotas vairākas jaunas mērķprogrammas jaunu kultūras vērtību radīšanai.

Jaunajās mērķprogrammās projektus varēs pieteikt gan valsts, gan pašvaldību kultūras institūcijas, kā arī uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. Uz atbalstu VKKF aicināts pieteikties, un KM paudis apņēmību to darīt, arī Liepājas teātris, atgādināja Kokale.

Lai arī KM tiešā veidā nav iespēju no valsts aizņemtajiem līdzekļiem Covid-19 negatīvo seku mazināšanai kultūras nozarē atbalstīt pašvaldības kapitālsabiedrību, kāda ir Liepājas teātris, un sniegt līdzvērtīgu atbalstu tam, kādu saņems valsts īpašumā esošie teātri, KM ir nosūtījusi teātrim aizpildīšanai tādu pat finanšu tabulu, kādas aizpildīja visi valsts teātri, nolūkā precīzi saprast, kādas grūtības Liepājas teātrī izraisījusi Covid-19 ietekme. "Pēc finanšu datu saņemšanas un izvērtēšanas augusta pirmajā pusē, sēdīsimies pie viena galda ar teātra īpašnieku - Liepājas pašvaldību - un meklēsim risinājumu," pauda Kokale.

Tāpat Kultūras un Finanšu ministrijas ir aicinājušas Liepājas domi izskatīt un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredzētās atbalsta iespējas pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas ļauj pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizdevumu, lai palielinātu Covid-19 krīzes skarto kapitālsabiedrību pamatkapitālu, tādējādi nodrošinot finanšu resursus to uzturēšanas izdevumiem, sacīja Kokale.

Viņa informēja, ka no Liepājas teātra īpašnieka - Liepājas pašvaldības - pagaidām nav izskanējuši konkrēti risinājumi par atbalstu tās kapitālsabiedrībai.

Liepājā darbojas divi profesionālie kolektīvi - Liepājas teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un valsts kapitālsabiedrības statusā esošais VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris." Ekonomikas krīzē, kas Latviju skāra 2009.gadā, valsts KM personā uzņēmās atbildību par Liepājas Simfoniskā orķestra turpmāko darbību, savukārt Liepājas pašvaldība - par Liepājas teātri, atgādināja KM pārstāve.

Gadījumā, ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ tas neguva valdības finansiālu atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.