Zaļzemnieki grib iznīdēt vājprātu Rīgas domē, bet domē nevar iekļūt gadiem ilgi
Tuvojoties Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām, Jauns.lv piedāvā rakstu sēriju, kurā iepazīstina ar partiju sarakstiem un tajos atrodamiem vēstījumiem. Šoreiz par Latvijas politikas smagsvariem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kura nu nonākusi Saeimas opozīcijā. Atjaunotajā Latvijā šai partijai galvaspilsētā līdz šim gan nav veicies. Pēdējo reizi Rīgas domē savienībā esošās partijas nenozīmīgu uzvaru guva tālajā 2001. gadā.
Pēdējās četrās pašvaldību vēlēšanās ZZS neieguva nevienu deputāta mandātu. Pirms deviņpadsmit gadiem atsevišķos sarakstos startējusī Zemnieku savienība ieguva tikai vienu deputāta krēslu, bet Zaļā partija divus, bet 1997. gadā attiecīgi - trīs un divas vietas. Laikam jau zaļzemnieku ideoloģija nav diez ko pievilcīga rīdziniekiem.
Te arī jāteic, ka zaļzemnieki uz šīm vēlēšanām iet sakostiem zobiem, jo tās viņi par varītēm negribēja. Gada sākumā ZZS kopā ar „Saskaņu” un pie Saeimas frakcijām nepiederošiem deputātiem bija viens no tiem politiskiem spēkiem, kas vēlējies rīkot tautas referendumu, lai atceltu lēmumu par galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanām. Kad referendumam tā neguva atbalstu, tad ZZS bija pirmā, kura koronavīrusa pandēmijas dēļ rosināja vēlēšanas pārcelt pēc iespējas vēlāk – uz 29. augustu. Tā arī notika.
ZZS ietilpstošās partijas „Latvijai un Ventspilij” līdera, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aura nav tā labvēlīgākā, lai ZZS tagad gozētos sabiedrības uzmanības saulītē.
Šai ziņā jau neveiksme piedzīvota arī galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanu sakarā. Kad radās doma, ka latviskajām partijām vajadzētu apvienoties kopējā dūrē, Latvijas Reģionu apvienība, kas nu startē kopā ar Nacionālo apvienību, visā nopietnībā apsvēra domu draudzēties ar zaļzemniekiem. Līdzko Reģionu apvienība uzzināja par starptautiskajām sankcijām pret Lembergu, tā ZZS uzgrieza muguru. Tā īsti ar ko sastiķēt ZZS nav, viens otrs pat melš, ka pēc kaut cik nozīmīgas uzvaras vēlēšanās varētu būt „Saskaņa”.
Daudziem jau aizmirsies, ka vēl pagājušā gada pašās beigās domu par iespēju kandidēt uz Rīgas galvenā rātskunga amatu pat apsvēra Lembergs. „Tūlīt būs ārkārtas vēlēšanas Rīgā. Ventspilī ir koncertzāle, Rīgā nav. Vai tad tas nav izaicinājums? Jūs gribat braukt pa labām ielām Rīgā? Tad vajag saimnieku,” viņš pauda intervijā "Rīga TV24". Tagad Lemberga iespējamā virzīšana uz Rīgas domi jau ir zinātniskā utopija un saraksta galvgalī citi ļauži.
Trīs partijas kā pirmo numuru Rīgas domes vēlēšanu listēs kā pirmo numuru ielikušas Saeimas deputātu. Ja agrāk pašvaldība bija kā tramplīns uz Saeimu, tad tagad ir otrādi. ZZS pirmais numurs ir Saeimas deputāts Viktors Valainis (parlamentārieti par pirmo numuru ielikusi vēl KPV LV un Jaunā konservatīvā partija). 34 gadus vecais Valainis politikā ir apēdis nevienu vien sāls pudu: bijis gan Zatlera Reformu partijā, gan Jēkabpils partijā, sadraudzējies ar „Vienotību”. 2018. gadā viņš izstājās no Saeimas „Vienotības” frakcijas un pievienojās ZZS. Veica agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu, kā rezultātā 13. Saeimas vēlēšanās no Jēkaba ielas nama krēsla izstūma ilggadējo Latvijas Zemnieku savienības vadītāju Augustu Brigmani.
Arī sekojošie divi kandidāti ir sabiedrībā labi zināmi cilvēki – bijušais Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Tālāk jau seko mazāk zināmas personības, bet ar reputāciju un zināšanām savā nozarē, solīdiem amatiem. Nostalģijas māktie var arī balsot par zaļas atmodas bohēmistiem – Elitu Kalniņu un Diānu Ulmi.
Ir arī Rīgas saimniecību kādreiz labi pārzinoši politiķi. Kā redzamāko var minēt kādreizējo kompartijas funkcionāru, pēc neatkarības atjaunošanas – sociāldemokrātu, bijušo Rīgas izpilddirektoru Māri Tralmaku. Vecākās paaudzes radošā inteliģence viņu atceras kā LPSR Rakstnieku savienības kompartijas šūniņas sekretāru, viņš arī bijis komjaunatnes centrālkomitejas darbonis. Savulaik pat izcēlās skandāliņš par to, ka Tralmaks savā biogrāfijā centies noslēpt sadarbības faktu ar komjauniešu centrālkomiteju.
ZZS priekšvēlēšanu programma ir skaisti sacerēta, kā no sērijas „Kā var nesolīt”: „Renovētas mājas un sakārtota infrastruktūra. Būvēsim jaunus īres namus. Nekustamā īpašuma atlaides, Rīgai būt zaļai. Ieviesīsim ērtu bezmaksas sabiedrisko transportu visiem rīdziniekiem. Jauni bērnudārzi un veselīga pārtika. Palielināsim bērna piedzimšanas pabalstu. Veicināsim nacionālās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja izveidi. Atbalsts uzņēmējiem. Laba pārvaldība”.
Šiem solījumiem esot jāiznīcina ārprāts, kas norisinājās gan iepriekšējās Rīgas domes, gan pašreizējā Saeimas koalīcijā, kādā intervijā paudis ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
