Kolhoza laika ēku aizmirsa ierakstīt zemesgrāmatā
Vēl padomju laikā uz kolhoza zemes kādā Kurzemes pagastā bija uzcelta ražošanas ēka. Pēc neatkarības atgūšanas zemi atguva likumīgais īpašnieks, bet ēku aizmirsa ierakstīt zemesgrāmatā. Nu īpašnieki mainījušies, un šī celtne, kurā joprojām notiek ražošana, karājas gaisā.
Aina, kura nevēlas publiski atklāt konkrēto īpašuma adresi, "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Īpašnieks zemi ierakstīja zemesgrāmatā bez apgrūtinājuma, ka uz tās atrodas ražošanas ēka. Sākumā viss bija kārtībā, bet tagad zeme pārdota vairākas reizes no rokas rokā. Īpašnieki – ārzemju firmas – mainījušies. Jaunie īpašnieki nevēlas apgrūtinājumu uz savas zemes, tāpēc nedod piekrišanu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā. Bija vienošanās par 0,5 hektāru nopirkšanu, lai ēku varētu ierakstīt zemesgrāmatā, taču zemi atkal pārpircis cits īpašnieks. Tagad mēs – tur strādājošie – ēku gribam ierakstīt zemesgrāmatā. Kā to izdarīt? Vai zeme jāizpērk par tirgus cenu vai kadastrālo vērtību? Vai ir cita iespēja?”
Lai sāktu risināt šo jautājumu, vispirms jāvēršas tiesā. Valsts vienotajā zemesgrāmatā "Likumam un Taisnībai" skaidro:
“Nekustamo īpašumu ierakstīšanai un lietu tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir nepieciešams vērsties ar nostiprinājuma lūgumu nekustamam īpašumam piederīgajā tiesā. Sīkāka informācija par nostiprinājuma lūgumu formām un nepieciešamajiem dokumentiem pieejama internetā: zemesgramata.lv/saturs/lv/11-6-6 (Informācijas sadaļā Nostiprinājuma lūgumu formas).
Vienlaikus norādām, ka, tikai izvērtējot konkrētās situācijas faktiskos apstākļus, iespējams sniegt novērtējumu, vai tie satur visus nekustamā īpašuma ierakstīšanai nepieciešamos nosacījumus. Veicamo pasākumu kopums ir atkarīgs no apstākļu vispusīgas novērtēšanas, kuru var sniegt zvērināts notārs vai cits juridiskās palīdzības sniedzējs.”
