Haosa dēļ Kučinska valdībai būtu jākrīt, spriež politisko procesu komentētāji
Saistībā ar nākamā gada budžetu valdošā koalīcija ir radījusi tik daudz neskaidrību likumos, ka Māra Kučinska (ZZS) valdībai būtu jāatkāpjas vai jākrīt, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.
Kreituses vērtējumā, lai arī nākamā gada budžets skaitās pieņemts, faktiski tā vēl nav, tāpēc principā Kučinska valdībai būtu bijis jākrīt.
Savukārt Rozenvalds piebilda, ka ministru sarakstā, kuru demisiju prasa opozīcija, būtu jābūt vēl vismaz diviem uzvārdiem - ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam (V), kura vadītā ministrija nav spējusi sagatavot mikrouzņēmumu darbības regulējuma izmaiņas, un premjeram Kučinskim, kurš savukārt nav spējis nodrošināt kvalitatīvu valdības darbu.
Bet varu visus nomierināt - nekādu pārmaiņu nebūs, jo citu alternatīvu valdības izveidei nav, piebilda Rozenvalds un pauda viedokli, ka Latvijā jau ilgstoši esot katastrofāli zema politiskā konkurence.
Kā ziņots, opozīcija ir savākusi desmit Saeimas deputātu parakstus, lai pieprasītu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un viņas amata priekšteča, pašreizējā labklājības ministra Jāņa Reira (V) demisiju. Par šiem demisijas rosinājumiem parakstījušies LRA, kā arī daži partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti un parlamentārietis Artuss Kaimiņš (KPV LV).
"Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju," uzsver LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars.
Valdošās koalīcijas politisko spēku pārstāvji neatbalstīs opozīcijas ierosinājumu par Reiznieces-Ozolas un Reira demisiju. Zaļo un zemnieku savienība plāno balsot pret abu ministru demisijas pieprasījumu, apliecināja partiju apvienības politiķis, Saeimas deputāts Edgars Putra. Viņš skaidroja, ka opozīcijas rīcībā vienmēr ir bijis šāds instruments, lai pievērstu sev uzmanību. Arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) tagad ir atradusi izdevīgu brīdi, lai kopā ar sabiedrotajiem prasītu lemt par neuzticības izteikšanu valdības pārstāvjiem, skaidroja deputāts.
Putra pauda, ka pašlaik virzītās izmaiņas nodokļu politikā ir Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) nevis Reiznieces-Ozolas iniciatīva un ka ar iecerētajiem grozījumiem paredzēts labot iepriekšējās valdības pārstāvju pieļautās kļūdas.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka pašlaik esot "zināma kolektīvās bezatbildības" situācija, tieši tāpēc viņa esot par to atvainojusies no tribīnes Saeimas sēdē. Lemjot par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Āboltiņa atvainojās, ka pašlaik situācijai jāmeklē ārkārtas risinājumi, jo tas nav izdarīts iepriekš. "Es atvainojos arī par to, ka "Vienotība" bija tik nespējīga, tik gļēva un kompromisus meklējoša, ka mēs nespējām pirms diviem gadiem pastāvēt uz to, ka kaut kas mikrouzņēmumu nodoklī ir jādara," ceturtdien Saeimas sēdē sacīja Āboltiņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Vienotība" iesniegusi savus priekšlikumus likumprojektiem un tā ir konstruktīvs valdības partneris. Ministru demisijas pieprasījumu "Vienotība" neatbalstīs.
Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK neplāno atbalstīt šo pieprasījumu. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka lēmums par minimālajām sociālajām iemaksām bija pieņemts jau pirms gada - tātad tā ir "senāka problēma". Savukārt Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz savs piedāvājums par regulējumu dzīvesstila uzņēmumiem, kas noteiktajā termiņā neesot izdarīts, piebilda politiķis. Viņš gan pieļāva, ka vēlāk varētu izvērtēt situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām.
LETA/Foto: Ieva Lūka/Edijs Pālens/LETA
