Kā sarežģīt dzīvi dzīvokļu zagļiem un nepievilināt viņus savam mājoklim
Katru gadu Latvijā apzog vidēji 2300–2500 dzīvokļu un privātmāju, un procentuāli dzīvokļi ir 75% no apzagtajiem īpašumiem. Statistika liecina, ka tikai nelielu daļu zādzību izdara savas lietas profesionāļi, pārsvarā tie tomēr ir narkomāni, pusaudži, bezpajumtnieki un citi gadījuma rakstura personāži.
Iesaka Kārlis Seržants
Apmēram 30% zādzību notiek, dzīvokļos iekļūstot pa atvērtiem logiem un neaizslēgtām durvīm. Ja kādu dzīvokli nolūkos profesionāļi, kuriem būs arī droša informācija par vērtīgu tā saturu, risks pieaugs, tāpēc galvenais īpašnieka sabiedrotais ir laiks – jo drošākas būs durvis un atslēgas, jo ilgāku laiku noziedznieki pie tām pavadīs, un tad jau arī kāds viņus var pamanīt.
Es biju bagāts un būšu
Pirms profesionāļi izlemj doties uz kādu dzīvokli, viņi nopietni gatavojas. Diezgan daudz derīgas informācijas viņi var atrast sociālajos tīklos, šķietami nejauši papļāpājot ar kaimiņiem un veicot plānveidīgu novērošanu.
Uz dzīvokli viņi dosies tikai tad, ja būs pilna pārliecība par labu ķērienu un informācija par laiku, kad mājoklī neviena nav. Lielākā daļa dzīvokļu zādzību notiek dienas vidū, kad lielākā daļa ir darbā. Ko darīt un ko nedarīt, lai pašam nepamudinātu zagļus ielūkoties tieši tavā dzīvoklī?
1.
Neierīkojiet ārdurvis, kuras uz pārējo kaimiņu fona izceļas ar īpašu greznību.
2.
Nepazīstamās kompānijās neplātieties ar savu turību un stāstus “kas man viss tikai mājās ir” labāk paturiet pie sevis.
3.
Esiet uzmanīgs arī sociālajos tīklos – netaisiet pašbildes ar dārgām mantām fonā un nelielieties ar dārgām rotām, apaviem un apģērbiem, kā to dara neskaitāmie influenceri. Arī ceļojumu bildes labāk ievietot pēc atgriešanās, nevis pirmajā dienā un ar parakstu Mūs gaida divas neaizmirstamas nedēļas.
4.
Ja uz kādu laiku ir jāaizbrauc, labāk lai to zina iespējami mazāk cilvēku, bet ļoti vērtīgas mantas nododiet glabāšanā uzticamiem radiniekiem. Labi būtu, ja vismaz pāris reižu nedēļā kāds varētu jūsu dzīvokli apraudzīt un iztukšot arī pastkastīti. Pilna pastkaste zaglim pasaka priekšā, ka kādu laiku neviena nav bijis mājās.
5.
Centieties iedibināt draudzīgas attiecības ar sava stāva dzīvokļu kaimiņiem ar domu, ka jūs varētu cits cita mājokli vajadzības gadījumā pieskatīt.
6.
Liekot sludinājumus par īpaši vērtīgu mantu un priekšmetu pārdošanu, labāk izmantot kāda starpnieka telefonu vai vismaz vienreiz lietojamo priekšapmaksas karti.
7.
Neatstājiet kāpņu telpā pie savām durvīm nupat iegādātas dārgas aparatūras tukšos iepakojumus.
8.
Vakarā atnākot mājās, vispirms aizvelciet aizkarus un tikai tad ieslēdziet gaismu, jo zagļi mēdz dzīvokli aplūkot ar binokli no pretējās mājas jumta.
9.
Atradiniet savus bērnus no lielīšanās par vecāku turību, bet, protams, bez pārspīlējumiem. Kādi autora paziņas, būdami visai turīgi, savai meitai to iestāstīja stingri jo stingri. Bērns 1. klasē aiziet uz skolu, un skolotāja lūdz uzzīmēt kvadrātu, kā piemēru minot televizoru. Meitene sēž, neko nezīmē un uz skolotājas jautājumu, vai tad tev mājās televizora nav, braši atbild: “Mums mājās vispār nekā nav!”
10.
Un, protams, nekad neatstājiet dzīvokļa atslēgu zem kājslauķa vai citās tikpat drošās vietās. Nelieciet pie atslēgām piekariņu ar dzīvesvietas adresi – ja tās pazaudēsiet, nav zināms, vai tās atradīs godīgs cilvēks.
Ko darīt, lai dzīvoklis būtu drošāks
90% gadījumu zagļi dzīvokļos iekļūst pa durvīm un logiem, tāpēc jāsāk ar to drošību.
1.
Vislabāk izmantot dubulto durvju sistēmu. Protams, visdrošāk būtu ielikt divas metāla durvis, bet estētiku tas neuzlabos. Ideāls variants – ārējās kārtīgas koka durvis, bet iekšējās no metāla. Katras durvis būtu aprīkojamas ar divām dažādu sistēmu atslēgām, un nevajadzētu arī paļauties tikai uz tipveida atslēgām, ko parasti piedāvā durvju uzstādīšanas firmas. Durvis vajadzētu likt ailes dziļumā, jo tas apgrūtinās piekļuvi ar laužamiem instrumentiem.
2.
Logus no iekšpuses vajadzētu aprīkot ar pretatlaušanas un atspiešanas mehānismiem, pirmajos stāvos vērts ierīkot restes, bet tas, protams, ir gaumes jautājums. Ir zināmi gadījumi, kad zagļi iekļūst arī augšējos dzīvokļos, nolaižoties pa virvi no jumta, viņi nevilcināsies izmantot arī evakuācijas trepes un loga tuvumā augoša koka zarus.
3.
Ja dzīvoklī ir ko sargāt, parūpējieties par apsardzes signalizāciju – tās izmaksas nav nemaz tik dārgas. Vispirms gan painteresējieties, cik ātrā laikā konkrētā firma garantē ierašanos notikuma vietā un vai uzņemas kādu līdzatbildību par līguma pārkāpšanu.
Veikalos ir nopērkamas arī stacionārās signalizācijas, kuras var piestiprināt pie durvīm; nelūgtam viesim tās atverot, troksnis būs pamatīgs, un zaglim, visticamāk, neizturēs nervi.
4.
Ja ir mērķis un līdzekļi patiešām nodrošināt dzīvokli pret apzagšanu, labāk ir uzticēties profesionāļiem, kuri gan ieteiks labākos risinājumus, gan kvalitatīvi tos arī ierīkos. Ir labi, ja ir kāds paziņa, kuram ir ķēriens uz dažādu slepenu slēdžu un aizbīdņu ierīkošanu; arī tāds neordinārs pasākums var samulsināt pat pieredzējušu zagli. Un neatstājiet vaļā logus un durvis!
