Straujuma pauž, ka skolotāju algu modeli nākamgad ieviesīs; Seile nav tik pārliecināta

Straujuma žurnālistiem sacīja, ka visu pašvaldību vadītāju uzklausīšana bijusi ļoti laba pieredze, jo tagad ir zināms, kas notiek novados un skolās. Darba grupai bijuši aprēķini par katru skolu, skolēnu skaitu, sekmēm un finansējumu.

"Tas, ko darba grupa piedāvā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ir, ka mēs ejam uz priekšu ar modeli, bet ieviesīsim daļu uzlabojumu," teica valdības vadītāja.

Darba grupa piedāvā IZM atjaunot ģimnāzijām 10% piemaksu, kā arī noteikt, ka 10.klasēs jābūs vismaz 10 skolēniem vai arī vismaz 30 skolēniem vidusskolā kopumā, tomēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) tam nepiekrītot. Sagatavota elastīga finansējuma novirzīšana pašvaldība, lai tās brīvāk varētu nodalīt naudu skolām un pašas varētu noteikt, piemēram, nepieciešamo logopēdu, karjeras konsultantu un psihologu un citu atbalsta personāla skaitu mācību iestādēs.

Neatrisināts vēl esot pirmskolas iestāžu finansējums, kas no nākamā gada bija jāsāk nodrošināt pašvaldībām, tomēr esot nepieciešams pārejas posms, vai arī jānosaka minimālā summa. Tāpat nolemts, ka nākamgad būs jāstrādā ar speciālo internātskolu sakārtošanu.

"Bet tās ir diskusijas, kas ministrei tālāk būs jārisina kopā ar pašvaldībām," sacīja Straujuma.

Savukārt Seile norādīja, ka IZM darīs visu labāko, ko spēs, lai skolotāju atalgojuma modelis nonāktu Ministru kabinetā, tomēr esot palicis maz laika, lai veiktu visus finanšu aprēķinus un uzlabojumus.

"Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi darba uzdevumu, kas modelī būtu maināms. Mums ir jāveic ļoti ātrā tempā finanšu aprēķini, lai mēs varētu sagatavot nākamo noteikumu iesniegšanu Ministru kabinetā," teica izglītības ministre.

Viņa pauda, ka "šis ir tikai darba sākums", piebilstot, ka IZM izstrādātie noteikumi būs jāpievieno ar nākamā budžeta saistītajiem likumprojektiem un jāiesniedz Saeimā 2016.gada budžeta 2.lasījuma izskatīšanas laikā, gadījumā "ja atalgojuma modelis būs ieviests un ja tiks noteikti 10.klases atvēršanas kritēriji".

Taujāta, vai ir pārliecināta par to, ka modelis nākamgad tiks ieviests, nozares ministre atbildēja, ka tam bijis daudz šķēršļu un pārliecība, ka tas tiks realizēts, būs tikai tad, kad sāks darboties.

"Modelis būs ieviests, tad arī būs pārliecība. (..) Zinot, kā mums ir gājis iepriekšējā periodā, saskaņot dažādas lietas, es ceru, ka tiešām sekmīgi nonāksim līdz rezultātam," viņa teica.

Straujuma uz ministres sacīto norādīja, ka ir izdarīts ļoti daudz un nevajadzētu atkāpties no modeļa. Seile atbildēja, ka viņa negrasās atkāpties no tā, ka modelis jāievieš, tomēr IZM ir saskārusies ar daudziem šķēršļiem un viņa esot "vienkārši reāliste".

LPS pārstāve Ināra Dundure sacīja, ka izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolas lieluma, bet cits jautājums ir izmaksu efektivitāte. Pēc viņas domām, skolotāju atalgojuma jaunais modelis būs skaidrāks un saprotamāks, tomēr vēl esot neatrisināti jautājumi saistībā ar pirmskolas izglītības iestāžu finansēšanu.

Dundure atzīmēja, ka slēgt skolas ir vienkārši, bet pēc tam atkal no jauna atvērt - sarežģīti, tādēļ viņa pauda cerību, ka vidusskolas tomēr varēs atvērt arī ar mazāk nekā 30 skolēnim, kā to rosina darba grupa.

Aģentūra BNS vēstīja, ka Straujuma vairāk nekā mēnesi vadīja darba grupu skolotāju atalgojuma jaunā modeļa precizēšanai.

Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus  mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā.

Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA