Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Brīvdienu ceļvedis: ko darīt 1. un 2 augustā? Cietokšņa Komēta, Jūrmalas Pīķa dāma un Gaujas plostnieki

Kultūra
1. augustā 08:08 2020. gada 1. augustā 08:08
 
Elmārs
Barkāns

7. Izstāžu ceļvedis: Dvīņu paradokss, kolekcionēšanas fotoietekme un abstraktā valoda

Rīgas mākslas telpā skatāma mākslinieces Rasas Šulcas jaunāko darbu personālizstāde “Dvīņu paradokss”. (Foto: Pub)

* No sestdienas, 25. jūlija, līdz 30. augustam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” (Kungu ielā 3, Vecrīgā) Lielajā zālē būs skatāma gleznotājas Rasas Šulcas jaunāko darbu personālizstāde “Dvīņu paradokss”. Tā tēlaini atsauksies zinātnieka Alberta Einšteina domas eksperimentam, kur viens dvīnis, traucoties kosmosā ar ātrgaitas raķeti, ir novecojis mazāk par uz Zemes palikušo brāli. Gleznotāja Rasa Šulca savā mākslā nereti pievēršas metafiziskai realitātei, to atainojot lakoniski un precīzi, bez vizuālas liekvārdības, vien izmantojot pāris cilvēku tēlus un teju tukšu telpu. Šīm cilvēka un vides attiecībām raksturīgs piesātināts klusums, kas rada gleznas par pārdabiskiem starpstāvokļiem, par vizuāliem tiltiem starp reālo un iespējamo, starp objektīvo un subjektīvo, starp tagadni un pagājušo. Māksliniece šajā izstādē izmanto dvīņu tēlu transformācijas, iekļaujot tās mākslas darbu plaknēs gan kā tiešus pārnesumus, gan kā filozofiskas apceres par viņu atkalsatikšanos pēc ilgas prombūtnes. Izstādes rīkotāji skaidro: „Lai atainotu laika relativitāti, Alberts Einšteins piemin dvīņus kā piemēru, tādējādi uzsverot izjūtas subjektivitāti starp diviem ģenētiski identiskiem cilvēkiem. Taču dvīņi un saikne starp tiem nereti tiek pieminēta arī dažādos ar misticismu apvītos notikumos. Pie tam ne tikai zinātnē, bet arī ikdienā varam piedzīvot reālā laika transformāciju, kad ierastais ritējums dažādu apstākļu ietekmē var kļūt ātrāks vai, tieši otrādi, tapt bezgalīgi lēns. Pavisam satraucošos dzīves brīžos var likties, ka laiks apstājies pavisam, tādējādi “pagātne”, “tagadne”, “nākotne” šķiet savijusies vienotā veselumā, zaudējot savas atskaites punkta dimensijas”. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv.

Īu Susiraja, “Pašdarināta anarhija” (2019, foto no izstādes „Wunderkammer”). (Foto: Publicitātes foto)

* Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā) līdz 23. augustam skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles’2020 izstāde – starptautiskais projekts „Wunderkammer”, kas pievēršas māksliniekam kā kolekcionāram un atklāj, kā kolekcionēšana ietekmē mākslas procesus. Izstādē piedalās fotomākslinieki no Latvijas, Spānijas, Igaunijas, Vācijas, Lietuvas un Somijas. “Wunderkammer” izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tāpat arī – iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā. Tolaik ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē “Wunderkammer” skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem. Sīkāk internetā: www.rigamuz.lv.

* Grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) atklāta mākslinieces Ausmas Gašperes izstāde, kuras nosaukums atbilst pašreizējām norisēm dabā – „Vasara zied”. Māksliniece iedvesmu saviem darbiem smeļas realitātē, taču lakoniskais formas attēlojums mudina ne tik daudz analizēt attēloto, drīzāk saskatīt skaisto un dekoratīvo, rast emocionālu pārdzīvojumu redzētajā. Ausma Gašpere cenšas attēlot emociju un intelekta mijiedarbību ar vidi, apkārt esošo pasauli caur savu vērtību prizmu. Darbos jaušami harmoniski meklējumi gan taustāmajā realitātē, gan tālāk. Laicīgais un pārpasaulīgais tiek atrasts gadalaiku mijā, dabas motīvos, ziedos, ceļojumu iespaidos un filozofiskās vīzijās. Viņa veido dialogu starp mākslinieku un skatītāju, salīdzināt iespaidus, atšķirīgus pasaules redzējumus, neslēpjot iekšējo nemieru, kas kalpo par dzinēju filozofiskiem meklējumiem un eksperimentiem. Atvērts pasaules redzējums, mīlestība pret glezniecību veido gaišu un harmonisku iespaidu, kas tiecas veidot iedvesmojošu estētisku un intelektuāli rosinošu vidi. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 7. augustam aplūkojama Intas Celmiņas gleznu izstāde, kurā eksponētās gleznas tapušas laikā no 2011. līdz 2019. gadam. Izstādē eksponētajos darbos atspoguļojas Intas Celmiņas apbrīnojamā spēja abstraktā valodā runāt par dabas un pilsētas motīviem. Māksliniecei raksturīgajos lielformāta gleznojumos ar pastozu, ekspresīvu triepienu palīdzību iedzīvināta pilsēta ziemā, agra pavasara un vēla rudens ainavās, kā arī salīdzinoši neparasts motīvs – mēness. Visas gleznas izstaro vitālu enerģiju un mīlestību pret latvisko krāsu kodu. Tajās pārsvarā valda klusināti neitrālie un zemes toņi, papildināti ar atsevišķiem spilgti dzeltenās vai zilās krāsas akcentiem. Līdztekus abstraktajiem lielformāta gleznojumiem izstādē aplūkojamas arī ziedu klusās dabas, kurās Inta Celmiņa teju taustāmā veidā atainojusi ceriņus un peonijas tiem raksturīgajos, sulīgajos krāsu toņos. Pati māksliniece saka: “Glezniecība cenšas izteikt cilvēka sarežģītākās jūtas un augstākos ideālus, tās izteiksmes līdzekļi pilnveidojas un pārveidojas, tomēr nemainās būtība”. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

Andreja Holcmaņa izstrādātais mets Uzvaras piemineklim Vecrīgā (1945. gads). (Foto: Publicitātes foto)

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgas „Trīs brāļos”) skatāma izstāde „Arhitektam Andrejam Holcmanim – 100”. Nenogurstošais Vecrīgas pētnieks un reģenerācijas projekta līdzautors arhitekts un publicists Andrejs Holcmanis (1920–2009) profesionāļu aprindās vairāk pazīstams kā aktīvs vēsturiskā mantojuma apzinātājs un tā sargs, kā personība, kas bijusi apveltīta unikālām, daudzu gadu garumā krātām zināšanām par esošām un arīdzan zudušām vērtībām. Tas bija arhitekta redzamais devums, ēnā atstājot praktisko darbu projektēšanas jomā. Plašākai auditorijai nezināmie, izsūtījumā Krasnojarskas novadā un Latvijā tapušie Andreja Holcmaņa projekti sabiedriskām, mazstāvu dzīvojamēkām un vasarnīcām ir vienlīdz vērtīgi liecinieki autora radošajam domu lidojumam. Arhitekts piedalījies arhitektūras konkursos un bijis arī daudzu konkursu atbildīgais sekretārs un rezultātu analizētājs vietējā presē. Pēc Otrā pasaules kara tika radīti grandiozi plāni pilsētu atjaunošanai un attīstībai, no kuriem daļa ir realizēti, un Andreja Holcmaņa uzmanības lokā atradās arī pilsētplānošanas problēmas. Viņš bija viens no retajiem arhitektiem, kas aktīvi ietekmēja pēckara Rīgas attīstībai svarīgos procesus, sākot no 1945. gada, kad viņš iesaistījās Vecrīgas reģenerācijas projekta izstrādē, līdz pat 2009. gadam, uzmanības lokā paturot pilsētas attīstību vēsturiskajā centrā un jaunajos rajonos. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.

7 /7

Citi šobrīd lasa

Autobuss, kurā brauca Autotransporta direkcijas pārstāvji, nonāvē velosipēdistu 35
"Tā urna nebija patiesa, es pat nezinu, kas tur bija iekšā." Dairis sašutis par apbedīšanas biroja darbu 1
Timmas mīļotās Sedokovas fani sāk apspriest viņas ķermeņa formas 3
Pievienot komentāru

Дружба или нечто большее? Брэдли Купера застали на пляже с экс-женой Бена Аффлека

"Что за бабка!": Поклонники ужаснулись от вида Ксении Собчак в Италии