Latvijā dzīvo 502 cilvēki, kuri vecāki par 100 gadiem! Kur viņi palikuši?
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) publiski pieejamās statistikas mūsu valstī gada sakumā dzīvoja vairāk nekā pustūkstotis sirmgalvju, kuri ir vecāki par 100 gadiem, precīzāk – iedzīvotāju reģistrā ir 502 cilvēki, kuru dzimšanas gads ir pirms 1920. gada. Tas varētu nozīmēt tikai vienu – Latvija ir ilgdzīvošanas paradīze! Tikai pasaule nez kāpēc to negrib atzīt.
Ginesa rekordu grāmata pērn par planētas vecāko iedzīvotāju atzina 116 gadu veco japānieti Kani Tanaži, bet vēlāk Krievijas Pensijas fonds pavēstīja, ka tomēr visvecākā ir kāda 119 gadus veca maskaviete, kura no fonda saņem vecuma pensiju. Tomēr pēc mūsu reģistriem šai ziņā ilgdzīvošanas rekordus pārspļauj kāds Latvijas iedzīvotājs, kurš dzimis vēl aizpagājušajā gadsimtā – 1898. gadā. Tātad, viņš šogad svin savu 122. dzimšanas dienu!
Pēc PMLP datiem Latvijā šī gada sākumā dzīvoja 116 cilvēki, kuri dzimuši 1919. gadā, 82 – 1918. gadā, 48 – 1917. gadā, 44 – 1916. gadā, 42 – 1915. gadā, 48 – 1914. gadā, 28 -1913. gadā, 22 – 1912. gadā, 21- 1911. gadā, 12 – 1910. gadā, pa 11 - 1909. un 1908. gadā, seši – 1907. gadā, četri – 1906. gadā, trīs – 1905. gadā, kā arī pa vienam 1904., 1903. un 1902. gadā, bet viens cilvēks pat dzimis tālajā 1898. gadā. Te jāteic, ka Latvija viņiem ir labvēlīga zeme, jo jau vairākus gadus statistikā nemainās to cilvēku skaits, kuri dzimuši 1905. gada revolūcijas gadā un agrāk.
Jauns.lv Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) interesējās, cik no šiem ļaudīm saņem vecuma pensiju. VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka pavēstīja: „Saskaņā ar VSAA datiem, šobrīd vecākais pensijas saņēmējs dzimis 1910. gadā. Divas personas dzimušas 1913. gadā, bet septiņas - 1914. gadā. Šīs personas saņem vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju”.
Iespējams, ka visi ilgdzīvotāji varētu arī nesaņemt Latvijas pensiju. Piemēram, starp viņiem, varētu būt kāds trimdas latvietis, kurš uz tēvzemi pārcēlies pavadīt savas vecumdienas. Bet ne jau tik liels skaits, jo PMLP norāda, ka Latvijā dzīvo 48 1914. gadā dzimušas personas, bet pensiju saņem tikai septiņas.
Kā tas nākas? PMLP Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe Jauns.lv skaidroja:
„Iedzīvotāju reģistrs ir vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma, kurā par personu tiek iekļauts un aktualizēts Iedzīvotāju reģistra likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktais informācijas apjoms, tai skaitā, ziņas par personas miršanu. Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajam, ziņu aktualizēšana ir Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu grozīšana, norādot grozījumu izdarīšanas tiesisko pamatu un šos grozījumus apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, izdevējvalsti un izdevējiestādi.
PMLP norāda, ka Iedzīvotāju reģistra likuma 16. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai iesniedzamo ziņu apjomu un kārtību, kādā tās Pārvaldei sniedz: * valsts varas institūcijas; * valsts pārvaldes iestādes; * pašvaldības un to iestādes; * tiesas; * zvērināti notāri; * šā likuma 3.pantā minētās personas (kuras tiek iekļautas reģistrā).
Informācijas sniedzēji ir atbildīgi par ziņu savlaicīgu sniegšanu PMLP un šo ziņu atbilstību tās apliecinošajiem dokumentiem. Tādējādi, ziņu aktualizēšana reģistrā tiek veikta, pamatojoties uz attiecīgo ziņu apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada noteikumiem Nr.131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” dzimtsarakstu nodaļa sniedz Pārvaldei ziņas par personas miršanas reģistrāciju, kā arī ziņas par papildinājumiem un labojumiem civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos, kas saistīti ar izmaiņām ziņās par miršanu un miršanas reģistrāciju.
Tādējādi, ja personas miršanas fakts ir reģistrēts Latvijā, tad dzimtsarakstu nodaļa šādas ziņas aktualizē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā, kas automātiski tiek iekļautas arī Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt, ja personas miršanas fakts ir reģistrēts ārvalstī un par to tiek paziņots Latvijas diplomātiskai vai konsulārai pārstāvniecībai, tad saskaņā ar minētajos noteikumos noteikto Latvijas pārstāvniecība ārvalstīs sniedz minētās ziņas to aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.
Ņemot vērā to, ka ziņas par personas miršanas faktu ārvalstī PMLP vai Latvijas diplomātiskajai pārstāvniecībai visbiežāk paziņo mirušās personas tuvinieki, tad gadījumos, kad mirušajai personai nav tuvinieku, kuri par šādu faktu apliecinošu dokumentu ziņas varētu sniegt, Iedzīvotāju reģistrā ziņas par ārvalstī mirušas personas miršanas faktu Iedzīvotāju reģistrā nav aktualizētas. Tādējādi, lai nodrošinātu Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualitāti, Noteikumi paredz: ja iestādei tiek uzrādīts vai to rīcībā nonāk dokuments, kas satur Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas un šīs ziņas Iedzīvotāju reģistrā nav aktualizētas, tad attiecīgā iestāde nosūta tās aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā. Statistikā no Iedzīvotāju reģistra par Latvijas Republikas iedzīvotājiem tiek uzskaitītas tikai tās personas, kuru statuss uz datu atlases brīdi Iedzīvotāju reģistrā ir “dzīvs”.
Attiecībā uz statistikā no Iedzīvotāju reģistra sadaļā par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības uzskaitītajām personām, kuras vecākas par 110 gadiem, PMLP paskaidro, ka nav tiesīga Iedzīvotāju reģistrā veikt grozījumus šo personu datos, jo PMLP rīcībā nav dokumentāra apliecinājuma par šo personu miršanas faktu”.
