Pēc daudziem gadsimtiem atvērts Garais Hermanis Cēsīs

Neauglīgi bija arī vēlākie centieni Garo Hermani atjaunot tiktāl, lai to varētu atvērt apmeklētājiem. Beidzot, pēc divus gadus ilgas restaurācijas, torni var izpētīt ikviens pils apmeklētājs. Visos četros virszemes stāvos ir ierīkota multimediāla ekspozīcija Dzīve uz pulvermucas.

No cietuma līdz aizsardzībai

Vēsturnieks Gundars Kalniņš stāsta, ka, izmantojot tehnoloģiju iespējas, apmeklētājus aizraujošā veidā iepazīstina ar torņa vēsturiskajām funkcijām.

Vairāk nekā 100 gadu pagrabtelpa kalpoja kā ieslodzījuma vieta. Šajā cietuma cellē bijuši ieslodzīti galvenokārt Vācu ordeņa Livonijas zemes mestra politiskie pretinieki. Pirmā stāva telpā novietots ekrāns, kurā var sekot līdzi pagrabā ieslodzītā ikdienas gaitām. Projekcijas sistēma pils mūsdienu viesiem ļauj aci pret aci sastapt tās vēsturiskās personas, kas savulaik kā gūstekņi pabijuši torņa pagrabā.

Augšstāvos vēstīts par torņa pamatfunkciju – pils un tās iedzīvotāju aizsardzību. Ceturtā stāva telpā hologrāfiskās projekcijas vitrīnā apskatāmi 16. gadsimta ugunsieroči, munīcija, ložu lejamās veidnes un citi atradumi no pils bagātīgās arheoloģisko senlietu kolekcijas.

Aktieri vēstures tēlos

Uz trešajā stāvā novietotā Cēsu pils un pilsētas maketa ar projekcijas palīdzību tiek vizualizētas pils aizsardzības spējas 16. gadsimtā.

Otrā stāva telpā iespējams noskatīties video stāstus, kuros pils sardzes vīri viesus iepazīstina ar savu arodu, proti, ložu liešanu, šaujampulvera pagatavošanu, ieroču pielādēšanu un citām prasmēm.

Projekcijās un ekrānos redzamo vēsturisko personu tēlos iejutušies desmit aktieri – Tālivaldis Lasmanis, Eduards Johansons, Dainis Gaidelis, Kārlis Tols, Igors Nazarenko, Imants Strads, Dainis Sumišķis, Gatis Gāga, Miķelis Žideļūns un Āris Matesovičs.

Savam laikam moderns

Garais Hermanis celts pirms sešiem gadsimtiem kā moderns, ugunsieročiem piemērots aizsardzības tornis. Biezajās mūra sienās ierīkotas apmēram 40 šaujamlūkas, virs tām – dūmu novadīšanas kanāli.

No 16. gadsimta 30. gadiem, kad veikta plaša torņa pārbūve, līdz mūsdienām vairākās šaujamlūkās saglabājušies koka paliktņi, uz kuriem pils aizstāvji balstīja smagos ugunsieroču stobrus.

Dienvidu tornis bija pils galvenā aizsargbūve, no tā šaujamlūkām nepieciešamības gadījumā varēja apšaudīt visu pirmās priekšpils teritoriju. Torņu un aizsargsienu apšaudes laukus noteicis arhitekts Artūrs Lapiņš, un projekcija atspoguļo pētījuma rezultātus.

Ar Eiropas atbalstu

Trīsdesmitajos gados tornis piedzīvoja vērienīgu restaurāciju. Staltā būve atguva sākotnējo augstumu, kas dienvidu pusē pārsniedz 25 metrus. Paturot prātā, ka tornis bijis segts ar augstu konusveida jumtu, ir saprotams, kādēļ tas jau tolaik bija iesaukts par Garo Hermani. Livonijas pilīs un pilsētu nocietinājumos ar šādu nosaukumu apzīmēja augstākos aizsardzības torņus, skaidro Kalniņš.

Tornis apmeklētājiem būs atvērts līdz oktobrim, un vasaras sezonā to varēs apskatīt arī turpmākajos gados. Restaurācija un jaunās ekspozīcijas izveide īstenota ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Finansējums Cēsu novada pašvaldībai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 892 050 eiro, kopējās izmaksas – 1 117 647 eiro.

Uz akmens atklāj senu vēstījumu

Vēsturnieks Gundars Kalniņš Cēsu pils dienvidu tornī pa šaujamlūku ieplūstošajā pievakares gaismā uz kāda akmens pamanījis iepriekš nezināmu ieskrāpējumu – rūpīgi iegravētu ģerboņa vairogu.

Tas atklāts, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī.

Apkārt vairogam iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus, ar to marķēja savas vērtīgās mantas, lietoja arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimta otrajai pusei.

Līdzās vairogam uz akmens atklājās laika gaitā padzisušas, taču vēl salasāmas teksta rindas latīņu valodā. Latīņu valodā ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem Si Deus pro nobis quis contra nos – Ja Dievs par mums, kas būs pret mums.

Zem vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde vācu valodā. Grūti salasāmā teksta precīzs atšifrējums vēl veicams turpmāko izpētes darbu laikā, bet tā būtību vēsturnieki šobrīd skaidro kā vēlējumu paļauties uz Dievu nenovēršamas nelaimes brīdī.

Abu vēstījumu saturs vedina domāt, ka iegriezumi tapuši kāda saspīlējuma apstākļos, iespējams – pils aplenkuma laikā. Cēsu pils pirmo aplenkumu pēc 300 miera gadiem piedzīvoja 1577. gadā.

Šī Livonijas kara epizode vēstures annālēs iegājusi kā viens no traģiskākajiem notikumiem 16. gadsimta Eiropā. Piecas dienas krievu smagā artilērija grāva pils mūrus, līdz aplenktie, nevēlēdamies krist cara Ivana IV Bargā gūstā un mirt no spīdzināšanas, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Traģēdijā gāja bojā vairāki simti livoniešu, kas pilī bija cerējuši rast drošu patvērumu.