Vairākas organizācijas vēstulē vēršas pie Saeimas deputātiem, paužot savu atbalstu ārvalstu adopcijas ierobežošanai
Pirms Saeimas balsojuma par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” informatīvajā telpā tiek popularizēts aplams viedoklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu ārvalstu adopcija ir bērnu interesēs un tā ir atbalstāma, tā Saeimas deputātiem adresētā vēstulē norāda organizācijas, kas ilgstoši strādā ārpusģimenes aprūpes jomā.
2019. gada beigās aprūpes iestādēs ilgstoši dzīvoja 569 bērni. Vismaz viena ceturtdaļa no šiem bērniem dzīvo, piemēram, SOS bērnu ciematu ģimenēs, Grašu bērnu ciematā, centrā “Elizabete”, kas viņiem jau šobrīd nodrošina ģimenisku vidi, vajadzībām atbilstošu aprūpi, drošu un nepārtrauktu aprūpes personas piesaisti.
Organizācijas vēstulē atspēko pēdējā laikā izplatītākos Labklājības ministrijas apgalvojumus par bērnu adopciju.
“Pārsvarā šiem bērniem tā (ārvalstu adopcija) ir vienīgā iespēja tikt pie ģimenes. Bērnam nebūtu jāpaliek institūcijā uz mūžu.”
Saskaņā ar Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk-VBTAI) statistikas datiem pēdējo desmit gadu laikā 42% uz ārvalstīm adoptēto bērnu ir adoptēti no audžuģimenēm, kas nozīmē, ka bērni pirms adopcijas uz ārvalstīm jau dzīvoja ģimenēs Latvijā, nevis atradās institūcijās.
2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 667 “Adopcijas kārtība” noteica bērnu ārvalstu adopcijas ierobežojumus no audžuģimenēm. 2019. gada decembrī Tiesībsargs Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtītajā vēstulē norādīja uz bāriņtiesu praksi apiet ārvalstu adopcijas ierobežojumus, sākotnēji ievietojot audžuģimenēs un aizbildnībā nodotos bērnus aprūpes iestādēs, lai pēc tam viņus nodotu ārvalstu adopcijai. Atbalstu ārvalstu adopcijas ierobežošanai ir paudis Tiesībsargs, Latvijas bāriņtiesu asociācija, kā arī daudzas ārpusģimenes aprūpes jomas nevalstiskās organizācijas.
“Daļai bērnu ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti ārvalstu adopcija ir vienīgā iespēja nokļūt ģimeniskā vidē.”
Pēdējo trīs gadu laikā no valsts sociālās aprūpes centriem, kur dzīvo bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no 4 līdz 18 gadiem ar smagiem un ļoti smagiem veselības traucējumiem, uz ārvalstīm ir adoptēts tikai viens bērns (diagnoze - Dauna sindroms). Savukārt, šajā pašā laika posmā tikai no VSAC filiāles "Rīga” vien dzīvojošajiem bērniem, 11 ir nonākuši vietējās audžuģimenēs, aizbildnībā vai tikuši adoptēti Latvijā.
Kopš 2018. gada ir izveidotas specializētās audžuģimenes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas nodrošina aprūpi bērniem ar smagiem veselības traucējumiem (šobrīd Latvijā ir apmēram 15 šādas specializētās audžuģimenes). 2017.gada Sociālo pakalpojumu aģentūras pētījumā “Specializētās audžuģimenes - ārpusģimenes aprūpes modeļa attīstība Latvijā” norādīts, ka Latvijas audžuģimenēs aug bērni ar dažādām veselības problēmām, piemēram, 45% bērnu ir garīga rakstura traucējumi, 41% ir kustību traucējumi, 18% bērnu ir invaliditāte.
“Uz ārvalstīm visbiežāk adoptē pusaudžus, kuriem Latvijā ģimeni atrast ir ļoti sarežģīti. Pusaudži tā arī paliek valsts sistēmā - institūcijās, bez lielām izredzēm dzīvot ģimenē.”
Pēdējo desmit gadu laikā tikai 24% uz ārvalstīm adopēto bērnu bija pusaudži. Saskaņā ar 2019. gada statistikas datiem 86,1% ārpusģimenes aprūpē esošo pusaudžu dzīvoja ģimenēs. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas uzņemošajās ģimenēs dzīvojošo bez vecāku gādības palikušo pusaudžu īpatsvars pieaudzis par 4 %. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar pētījumiem bērna vecumam ir nozīmīga loma veiksmīgai adopcijai - jo vecāks bērns, jo vairāk adopcijas risku. Tas attiecas gan uz nacionālo, gan ārvalstu adopciju.
“Labklājības ministrija uzskata, ka primāri jāturpina veicināt vietējo adopciju.”
Tikai 8% no ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ir adoptējami. Pārējie 92% bērnu nav pieejami adopcijai, jo 1) bērnu vecākiem nav atņemta aizgādība (bērni nav “juridiski brīvi”); 2) bērna aizbildnis nepiekrīt adopcijai; 2) pats bērns, kurš sasniedzis likumā noteikto 12 gadu vecumu, nevēlas tikt adoptēts.
Valsts ar aktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību pēdējo trīs gadu laikā ir veikusi būtiskus uzlabojumus bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmā. Uzskatām, ka uzsāktais ceļš ir jāturpina, lai bērniem nodrošinātu iespēju uzaugt un dzīvot Latvijā.
Vēstuli atbalsta šādas Alternatīvās bērnu aprūpes alianses organizācijas: „Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, “Zvannieku mājas”, „Latvijas Audžuģimeņu biedrība”, “Azote”, „Alianse Latvija bez bāreņiem”, „Profesionālo audžuģimeņu apvienība Terēze”, "Muna Sāta", "Estere", „Sociālā atbalsta un izglītības fornds”, „Piesaiste”.
