Kristīne Garklāva kļuvusi par krāpnieku upuri, kas prettiesiski izmantojuši viņas identitāti
"Es esmu kļuvusi par upuri krāpniekiem, kas ir nozaguši manu identitāti," stāsta Garklāva. Blēži internetā prettiesiski izmantojuši viņas vārdu kāda pretsēnīšu līdzekļa reklamēšanai. Viltus ziņu lapā izvietota safabricēta intervija, kurā Garklāva slavējot preparātu. Patiesībā – viss ir meli.
Piedzīvots jauns un arvien izplatītāks krāpniecības veids. Sabiedrībā zināmu cilvēku vārdi tiek blēdīgi izmantoti produktu reklamēšanai un pircēju pievilināšanai. Piemēram, sociālajos tīklos cirkulē viltus reklāmintervija arī ar televīzijas personību Kristīni Garklāvu.
"Mana identitāte ir nozagta. Mans vārds ir izmantots kā veids, lai pievilinātu cilvēkus konkrētam produktam," bilst Garklāva.
Datu valsts inspekcijā (DVI) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar nepacietību gaida, kad viņiem tiks piešķirtas tiesības bloķēt krāpnieciskas interneta lapas. Normatīvie akti vēl tikai tiek saskaņoti.
DVI ir informācija, ka pēdējo nedēļu laikā krāpnieciski izmantota vēl trīs citu sabiedrībā zināmu cilvēku identitāte.
Līdzīgā veidā cietusi arī ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare. Krāpnieki viņas vārdā reklamēja zāles pret notievēšanu un parazītiem. Viņa vērsās policijā.
"Pēdas aizveda līdz Krievijai. Tālāk vajadzētu Krievijas kibernoziegumu apkarošanas organizācijām ar to nodarboties, bet par to visi sāka smieties un teica – aizmirstiet, tas nekad nenotiks. Viņi ar to nenodarbosies. Tātad tā problēma palika tikai un vienīgi mana problēma," stāsta Sipeniece-Gavare.
Valsts policija sakās – tā neesot viņu kompetence vērtēt sabiedrībā zināmu cilvēku vārdu prettiesisku izmantošanu.
"Ja persona uzskata, ka ir notikušas nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, var vērsties Datu valsts inspekcijā," norāda Valsts policija.
Taču tur – bezspēcībā noplāta rokas.
"Mums nav tiesisku iespēju kaut kādā veidā to ietekmēt. Mēs nonākam strupceļā. Redzam, ka internetā notiek pārkāpums, bet to novērst praktiski nevaram," saka DVI direktore Jekaterina Macuka.
To pašu saka arī PTAC. Tajā gan cer – viņiem drīzumā valdība iedotas reālas tiesības bloķēt patērētājus maldinošas interneta lapas, ja pat to serveri atrodas ārzemēs.
"Mums tiks piešķirtas šādas pilnvaras un daudz efektīvāk varēsim aizsargāt patērētājus, daudz ātrāk bloķējot mājas lapas Latvijas tirgum, kas veic negodīgu komercpraksi un ievilina patērētājus," skaidro PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Savukārt Drošāka interneta centrā secināts – aiz sabiedrībā zināmu cilvēku vārdu blēdīgas izmantošanas esošie krāpnieki ir bāzēti Krievijā, bet serveri Panamā.
Latvijas Drošāka interneta centra "drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska norāda: "Tas, ko var darīt, var nobloķēt vai pārvirzīt lapu tā, ka lietotāji Latvijā neredz to saturu. To var izdarīt, bet tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ja konkrēto saiti nobloķēs, lapas izveidotāji radīs nākamo un atkal būs pieejams."
Tas, ka šo līdzekļus nevar uzreiz nopirkt, bet ir jāievada savs telefona numurus, nozīmē – krāpnieki, visticamāk, bombardēs ar zvaniem un viltīgā veidā var mēģināt telefoniski no cilvēkiem iegūt bankas kartes datus.
"Viņi iezvanās no Krievijas, iezvanās uz Latvijas numuru, un tad zvans izskatās, ka ir no Latvijas numura. Ja jūs piereģistrēsiet savu numuru, jums zvanīsies dienām, vairākas reizes dienā," saka Katkovska.
Viss, ko Baiba Sipeniece-Gavare un arī Krīstīne Garklāva spēj darīt – sociālajos tīklos izplatīt paziņojumu, ka viņu vārdi melu reklāmās izmantoti krāpnieciski, ar šiem preparātiem nav nekāda sakara.
"Lielākā bēdā – šie preparāti var izrādīties kaitīgi jūsu veselībai. Jūs varat pat aiziet bojā no tiem. Tās ir kaut kādas pagrīdes organizācijas. Tur ar veselību nav nekāda sakara. Aiz tā nav nekādas farmācijas firmas. Tā ir tīra krāpšana," uzsver Sipeniece-Gavare.
Savukārt ikviens, kas redz safabricētās reklāmas "Facebook", tās var atzīmēt kā krāpniecību. Tad iespēja – sociālais tīkls ierobežos reklāmas parādīšanos cilvēkiem.
