Vai CBD pilieni ir jaunās brīnumzāles?
foto: EPA/Scanpix
Izplatītāji apgalvo, ka CBD pilieni iemidzina bezmiega un stresa pārņemtos, atsvabina no ciešanām hronisku sāpju mocītos, atvieglo stāvokli neārstējami slimajiem un palīdz sportistiem būt vēl sportiskākiem.
Sabiedrība

Vai CBD pilieni ir jaunās brīnumzāles?

Edvīns Rakickis

Kas Jauns Avīze

Arī Latvijā arvien skaļāk runā par kanabidiola jeb CBD pilienu it kā apbrīnojamajām spējām uzlabot dzīvi. Izplatītāji apgalvo, ka tas iemidzina bezmiega un stresa pārņemtos, atsvabina no ciešanām hronisku sāpju mocītos, atvieglo stāvokli neārstējami slimajiem un palīdz sportistiem būt vēl sportiskākiem.

Vai CBD pilieni ir jaunās brīnumzāles?...

Ar kaņepi saistītās apreibināšanās kultūras kontekstā lielākā nozīme ir tetrahidrokanabinolam jeb delta-9-tetrahidrokanabinolam (THC), kas tad arī pamatā rada efektu no zālītes pīpēšanas. Otrajā vietā ierindojas aktīvā sastāvdaļa kanabidiols (CBD), kas ir viena no kaņepes ķīmiskajām sastāvdaļām jeb kanabinoīdiem. Ar CBD vien marihuānas smēķēšanai raksturīgo noreibšanu panākt nav iespējams, taču šai vielai, kā apgalvo šo produktu ražotāji un izplatītāji, piemīt īpašības, kuras spēj pozitīvi ietekmēt pašsajūtu un veselības stāvokli, turklāt bez blakusefektiem. Mediķu ieskatos CBD patiesā ietekme uz organismu vēl joprojām tiek pētīta un pāragri secinājumi ir nevietā.

Reklamē pat sportisti

Zinātniskie pētījumi prasa laiku, bet vēlme nopelnīt roku rokā ar 21. gadsimta mārketinga metodēm ir nesalīdzināmi ātrāks process. THC vairumā valstu joprojām ir aizliegts vai stingri kontrolējams, bet CBD produkti (eļļas, ekstrakti utt.) kļuvuši par teju modes lietu. Ražotāju un patērētāju kustība nemitīgi informē par CBD kā par “alternatīvu dziedēšanās metodi” un aicina mainīt domas par “nepelnīti stigmatizēto kaņepju audzēšanas industriju”.

CBD produktu ražotāji pamanījušies ielavīties arī profesionālā sporta pasaulē. CBD ir izņemts no Pasaules antidopinga aģentūras aizliegto substanču saraksta, kamēr ASV un Apvienotās Karalistes organizāciju sarakstos nemaz nav bijis ievietots. Sociālajos tīklos šobrīd ir ne mazums dažādu atlētu, kuri, turot rokās pilienu pudelīti, regulāri pauž sajūsmu par CBD labvēlīgo ietekmi uz viņu organismu (piemēram, palīdz atgūties no treniņu slodzes).

Arī Latvijā šos pilienus sociālajos tīklos sākušas reklamēt gan sporta, gan kultūras personības un tā dēvētie influenceri. ASV, arī par spīti virknei juridisku nianšu, šo pilienu tirgošana, izpildot konkrētus nosacījumus, ir pieļaujama, taču Eiropas Savienībā (ES) vismaz pagaidām ir citādi.

Ārsts nodēvēts bobslejista vārdā

Tīmekļa vietnē cpgtstream9.com, kuras domēns vien vieš lielas aizdomas par datu zagšanas vai naudas izkrāpšanas shēmu, tiek piedāvāta tikpat aizdomīga zīmola Cannabis Oil CBD eļļa – par akcijas cenu 39 eiro (parastā cena 78 eiro).

Pievienots arī košs brīdinājums, ka akcija pavisam drīz beigsies un jāsteidz pēc bankas kartes. Pirkt iedvesmo arī daži teikumi, kuri mājaslapā pasniegti kā “augstākās kategorijas ārsta-reimatologa, profesora” komentārs. Ārsts gan nodēvēts latviešu bobslejista Zinta Ekmaņa vārdā, un lieki piebilst, ka mediķi ar šādu vārdu un uzvārdu neizdevās atrast.

foto: Ekrānuzņēmums
No kaņepes ražotos kanabidiola produktus farmakoloģijā vērtē ļoti piesardzīgi. Tikmēr pagalam šaubīgi tirgotāji šiem produktiem nevilcinās piedēvēt pat brīnumaini ārstnieciskas īpašības.
No kaņepes ražotos kanabidiola produktus farmakoloģijā vērtē ļoti piesardzīgi. Tikmēr pagalam šaubīgi tirgotāji šiem produktiem nevilcinās piedēvēt pat brīnumaini ārstnieciskas īpašības.

Uzsvērts, ka šī eļļiņa ir ar “īpaši augstu koncentrāciju” un “momentāni pārtrauks sāpes”, “noņems iekaisuma procesu” un “atjaunos locītavu kustīgumu” – tas viss tikai 28 dienās. Šie ir skaļi apgalvojumi un ārstniecisku īpašību piedēvēšana produktam, kura zīmola nosaukums ārpus minētās vietnes ar Google meklētāja palīdzību nav atrodams nekur citur internetā.

Eiropas Savienībā ārpus likuma

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē ir sniegt atbildes par CBD izmantošanu pārtikas produktos, tostarp uztura bagātinātājos. PVD Kas Jauns Avīzei apstiprina, ka no sējas kaņepes iegūtie ekstrakti un atvasinātie produkti, kas satur kanabinoīdus, tostarp CBD, joprojām tiek uzskatīti par neatļautiem jauniem pārtikas produktiem, jo nav pierādīta to droša izmantošanas vēsture nozīmīgā apjomā cilvēku uzturā ES pirms 1997. gada 15. maija.

No tā izriet, ka CBD saturošus produktus patlaban nav atļauts laist ES tirgū ne kā pārtikas produktus un to sastāvdaļas, ne arī kā uztura bagātinātājus.

Papildus tam, kā skaidro PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, daļa šo produktu var saturēt ne tikai CBD, bet arī iepriekš pieminēto psihotropo vielu THC. “Kā liecina ātrās reaģēšanas sistēmā (Rapid Alert System for Food and Feed – RASFF) ziņojumos ietvertā informācija, atsevišķos CBD saturošos produktos ir konstatēts THC, un šī Latvijā ir stingri kontrolējama viela,” piebilst Meistere. Proti, ja produkts satur THC, uz to attiecas likumā noteiktās prasības narkotisko un psihotropo vielu un zāļu apritei.

Nav tas pats, kas kaņepju eļļa

“Ir svarīgi saprast, ka no kaņepju sēklām iegūtie produkti (kaņepju eļļa, sviests, proteīns) un CBD saturošie produkti būtiski atšķiras,” uzsver Meistere.

Kaņepju sēklu eļļu iegūst no sēklām ar spiešanas metodi, un tā nesatur CBD, jo to nesatur arī sēklas. Šādas eļļas izmantošana pārtikā, tostarp uztura bagātinātājos, ir atļauta. CBD eļļu iegūst ekstrakcijas ceļā (vielu atdalīšanas process, izmantojot šķīdinātāju – Red.), un tā raksturojas ar augstu CBD saturu. Šādas eļļas ieguvei visbiežāk izmanto kaņepes ziedus un lapas. CBD eļļu var arī iegūt, kaņepju sēklu eļļai vai citai plaši lietotai augu eļļai (piemēram, olīveļļai vai saulespuķu eļļai) pievienojot CBD.

Brīnumpilienu reklāmai izmantots ārsts un profesors, nodēvēts bobslejista Zinta Ekmaņa vārdā.

Meistere arī piebilst, ka ne visi CBD saturoši produkti ir klasificējami kā pārtikas produkti. Pārtikai nepieder ārīgi lietojamie līdzekļi, kas satur CBD, piemēram, kosmētiskie līdzekļi, arī aromterapijā vai elektroniskās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie CBD saturošie šķidrumi.

Profesore ir kritiska

“Pilnīgas muļķības,” komentē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras vadītāja, profesore Santa Purviņa, pēc "Kas Jauns Avīzes" lūguma, aplūkojot minēto vietni. Profesore aicina neuzķerties un norāda, ka interneta veikalā nekur nav skaidri un nepārprotami minēts, ka konkrētais produkts – fiktīvs vai nē – saturētu kādu kanabinoīdu vai tieši kanabidiolu.

Purviņa norāda, ka CBD ir šobrīd ļoti pētīta kaņepes sastāvdaļa, taču nevar apgalvot, ka iedarbība uz organismu jau būtu pietiekami izzināta. Ir arī virkne citu faktoru, kuri būtu jāņem vērā.

“Kopš 60. gadu beigām ASV un Eiropā ir ievērojami palielinājies THC saturs kaņepēs, kuras konfiscējušas tiesībaizsardzības iestādes. No 2017. gada vidēji no 1–5% līdz 15–20 procentiem. Pārstrādātu kaņepju formu, piemēram, hašiša un hash eļļas, iedarbība arī ir ievērojami palielinājusies, vidēji THC 2017. gadā ir no 45 līdz 55 procentiem. Vienlaikus ir samazinājusies CBD koncentrācija, kā rezultātā krasi pieaug vidējā THC un CBD attiecība. Tā kā CBD atšķirībā no THC ir maza psihoaktīva iedarbība un zems risks ļaunprātīgai izmantošanai vai tā vispār nav, šis pieaugošais THC koncentrācijas palielinājums var palielināt kaņepju izraisīto nelabvēlīgo ietekmi,” stāsta profesore.

CBD ir novērotas arī blakusparādības, visbiežāk caureja, miegainība, samazināta ēstgriba, nogurums, nespēks, bezmiegs. “Farmaceitiskā CBD eļļa, kas tagad ir pieejama ASV kā attīrīts recepšu produkts Epidiolex, ir apstiprināta epilepsijas ārstēšanai. Kaut gan CBD eļļu (ārstniecības augu) pacienti izmanto kā uzturvielu daudzu citu slimību ārstēšanai, nav datu par ieguvumiem vai risku jebkura cita veida sāpju gadījumos, līdz ar ko to nevar tam rekomendēt. Kaņepju un kanabinoīdu lietošana un ieguvumi hroniskām sāpēm ir pretrunīgi. Var būt noderīgi kā daudzfunkcionāli pretsāpju līdzekļi pacientiem ar progresējošu vēzi, kaut gan veikti tikai daži pētījumi. Bet te jāpiebilst, runa ir par līdzekļiem, kuros ir THC,” teic profesore.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Viņi melo - Pieķerts melos!" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""