Valdības lēmums iegriež Šķēles biznesam

Jau krietnu laiku runā, ka Šķēlem ir intereses koncertzāles lietā – izskanēja ziņas, ka ar bijušā premjera ģimeni saistīts uzņēmums gatavs valstij koncertzāles celšanai dāvināt zemi netālu no Andrejostas. Taču dāvana tā būtu bijusi tikai uz papīra – Šķēlem un viņa cilvēkiem koncertzāle šajā vietā esot nepieciešama, lai varētu attīstīt savus īpašumus. Un nekustamo īpašumu biznesā Šķēles ģimenei nemaz tik labi neveicas.

Ar Ušakova atbalstu?

Par jaunu koncertzāli spriež jau daudzus gadus. Iepriekš bija plāns to būvēt Daugavas vidū uz AB dambja, līdz valdība šo ieceri noraidīja kā pārāk dārgu. Pērn pirmoreiz uzpeldēja Andrejostas vārds, turklāt viens no pirmajiem to minējis nu jau bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Tad arī parādījās vēstis, ka koncertzāles būvniecībai valstij par velti tiek piedāvāts zemes gabals, kura līdzīpašnieces caur vairāku uzņēmumu ķēdi ir Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle un meitas Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle-Dupate. Arī investors, kas būtu gatavs būvēt koncertzāli, jau bijis padomā. Par šo dāvanu prasīts, lai valsts un Rīgas pašvaldība iztaisno Eksporta ielu.

Andrejostas projektā bija iesaistījies arī arhitekts Andis Sīlis – viņš minēja to kā iespējamo variantu, pat parādīja maketu, kā tur izskatītos. Aprīlī notikusi arī projekta prezentācija, kurā piedalījās gan Rīgas pasažieru termināla pārstāvis Juris Dreimanis, gan sabiedrisko attiecību speciālists, Šķēles znots Juris Pētersons.

Visas pēdas ved pie Šķēlēm

Kādēļ Šķēles ģimenei vajag šo projektu? Izrādās, Andrejsalā sapirkts lērums nekustamo īpašumu – runā, ka iztērēts ap 25 miljoniem eiro –, taču attīstības perspektīvu nav teju nekādu. Toties, uzdāvinot valstij zemi, tiek labvēlīgi sakārtota apkārtnes infrastruktūra un šajā rajonā var “sākties kustība”, var sacelt gan viesnīcas, gan biroju centru.

Kā izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, Šķēles (un arī cita oligarha Aināra Šlesera) ģimenes locekļi izpirkuši vai daļēji privatizējuši teju visu teritoriju ap Andrejostu un gandrīz visu Andrejsalu.

Pērn maijā apstiprinājās, ka zemes gabalu valstij dāvanā piedāvājuši ar Šķēles ģimeni saistīti uzņēmumi. Kultūras ministrija informēja, ka to darījuši projekta Riga Port City pārstāvji SIA Privāto aktīvu pārvalde. Itin viegli var noskaidrot, ka Privāto aktīvu pārvalde, kuras valdē ir Madara Šķēle-Dupate, pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Un šīs firmas lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, tikpat – Madarai Šķēlei-Dupatei.
Mākoņu arhitekts iestājas pret

Tomēr Šķēles ģimenes plāniem, uzdāvinot valstij zemi, tikt pie sev izdevīgas infrastruktūras Andrejsalas apkaimē, šķiet, pienācis gals. Pavisam nopietni izspriests, ka jaunajai koncertzālei vajadzētu atrasties Elizabetes ielā 2.
Par Pasaules tirdzniecības centru nodēvētā ēka uzcelta 1974. gadā kā Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas mītne, un kultūras ministrs Nauris Puntulis jau paudis – to nojaucot, pilsēta atbrīvosies no komunisma laika būves, kas nomenklatūras vajadzībām izbūvēta vienā no labākajām vietām pilsētā.

Savu vārdu gan atkal mēģina teikt arhitekti – Pēteris Bajārs Facebook ierakstījis, ka “nav pieņemams veids, kā Kultūras ministrija sākusi šo procesu, paziņojot par plānu nojaukt ēku, kas ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs”.

“Kompartijas ēkas” nojaukšanu neatbalsta arī jau pieminētais arhitekts Andis Sīlis, kura koncertzāles projekts uz AB dambja pirms nu jau daudziem gadiem bija atzīts par labāko. Viņš joprojām uzskata, ka piemērotākā vieta būtu AB dambis vai Andrejsala. Vietā atgādināt, ka Sīlis ir Šķēlem itin tuva persona – tieši viņš projektējis mežā ieslēpto miljonāra villu Mākoņi kāpās Saulkrastu novadā.

Bizness mīnusos

Kā tad Šķēles ģimenei līdz šim nekustamo īpašumu biznesā ir klājies? Itin labi sokas Rīgas pasažieru terminālim (2018. gadā peļņa 1,5 miljoni eiro), miljonu lielu peļņu gadā ienes arī vēja parki, virs 500 000 eiro pērn devis ceļu un tiltu būves uzņēmums Roadeks, ceturtdaļmiljonu – Ogres piens, 200 tūkstošus aizpērn nopelnījis Liepājas autobusu parks, bet citiem uzņēmumiem nav tik spoži.

Nekustamo īpašumu kvartāla Dzirnavu ielā uzturētāji SIA Centrus Real One (īpašnieks ir SIA TA sabiedrība, kas simtprocentīgi pieder Šķēlem) sarūpējuši 315 000 eiro lielus zaudējumus. Centrus Parking devusi pērn vien 87 000 eiro peļņu, bet Hotel Centrus pagājušajā gadā izslēgta no PVN maksātāju reģistra.

Šķēles firmai TA sabiedrība piederošā SIA TA projekts 2018. gadā uzrādījusi 7,5 miljonus eiro lielus zaudējumus un šogad martā likvidēta. SIA Baltā kāpa (apsaimnieko kādreizējā zivju pārstrādes uzņēmuma Jūras līcis zemi pie Lielupes ietekas jūrā un cenšas šo zemi iztirgot privātīpašniekiem māju celšanai) 2018. gadā vērtību samazinājusi par teju 30 miljoniem un pārskatā norādījusi gandrīz 33 miljonus lielus zaudējumus, bet pērn – 1,2 miljonu zaudējumus. Un nu spožākas dienas nav solītas arī Andrejostas projektam.