Mērnieka vainas dēļ Talsu novadā atņem zemi

Viņš pārvietojis īpašumu robežzīmes un zemi ierēķinājis pierobežnieka īpašumā, kurš bez sirdsapziņas pārmetumiem sācis izcirst uz kaimiņa zemes esošos kokus un izbēris akmeņu kaudzes uz viņa sējumiem, jo nu zeme mainījusi īpašniekus.

Ielaužas svešā teritorijā

Zemnieku saimniecības Sili pārstāvis Vilnis Zeltzaķis "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Privātais īpašums – senču zeme – man tika ierādīts ar visiem attiecīgajiem dokumentiem 1992. gada 2. septembrī, to mani senči bija iegādājušies jau 1879. gadā. Blakus manam īpašumam palika brīva zeme, kuru ieguva jaunie pierobežnieki.

2016. gada 16. septembrī pierobežnieki veica sava īpašuma instrumentālo uzmērīšanu, neievērojot savas robežas, bet norādot mērniekam iedomāto daļu mana īpašuma teritorijā. Komercuzņēmuma mērnieks man paziņoja, ka tagad viss būs pa jaunam, ar citām robežu zīmēm, jo iepriekšējie zemes robežu plāni neskaitās. Pa jaunam tiešām sākās, kad 2018. gada 21. decembrī mana īpašuma teritorijā izveidoja divas jaunas robežzīmes, bet šā gada martā pierobežnieki izārdīja kopējo pareizo robežzīmi, kas bija nostiprināta ar koordinātām.

14. aprīlī pierobežnieki ar traktoru uz man piederošiem sējumiem izbēra akmeņu kaudzes un 20. aprīlī sāka cirst mana meža nogabalā esošos kokus, par ko ziņoju virsmežniecībai. Tikai tad noskaidroju, ka Valsts zemes dienests ir izveidojis jaunu kadastru mana īpašuma teritorijā.

Vai šādā veidā var konfiscēt daļu no man piederošā īpašuma? Ministru kabineta noteikumos ir teikts, ka, veicot instrumentālo uzmērīšanu, īpašuma platība var mainīties, bet zemes robežas mainīt nedrīkst. Pēc kādiem likuma pantiem zemes dienests var izmainīt mana īpašuma kadastru?”

Skaidro Valsts zemes dienests

Konkrēto situāciju skaidro Iveta Ciganova, Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja:

“Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts zemes dienests Kadastrā datus par nekustamo īpašumu vai zemes vienību var mainīt, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, pašvaldības iesniegtu dokumentu, bet zemes vienībai, arī pamatojoties uz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem.

To reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi. Šajos noteikumos ir precīzi aprakstīts, kā mērnieks veic zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu (konkrētajā gadījumā – zemes robežas izvērtēšanu un atjaunošanu). Tā kā zemes vienības kadastrālā uzmērīšana skar ne tikai mērniecību ierosinājušās personas tiesības, bet var skart arī kaimiņu tiesības, Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas arī pierobežnieku tiesības un pienākumi.

Atbilstoši Valsts zemes dienesta rīcībā esošajai informācijai mērnieks, veicot kaimiņu zemes vienības robežu apsekošanu un atjaunošanu, uzaicināja visus pierobežniekus. Tā kā vienas zemes vienības īpašniekam radās iebildumi par mērnieka darbu, viņš atteicās parakstīt robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu.

Valsts zemes dienesta rīcībā nav informācijas par to, vai šis zemes īpašnieks izmantoja citas savas tiesības, kas noteiktas Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos:

* rakstiski lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, arī izteikt lūgumus un pretenzijas;

* rakstiski izteikt iebildumus pret plānoto robežas atrašanās vietu apvidū;

* 60 dienu laikā pieaicināt citu mērnieku, ja iebildumi atzīti par nepamatotiem;

* iesniegt iesniegumu (sūdzību) atbilstošajā sertificēšanas institūcijā, ja ir pamats uzskatīt, ka mērnieka rīcība ir pretrunā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem. Mērnieku civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta. Atbilstoši normatīvajiem aktiem mērniekam profesionālie pienākumi jāpilda apzinīgi, lietpratīgi un profesionāli, kā arī par saviem līdzekļiem jālabo pieļautās kļūdas dokumentos desmit gadu laikā no to reģistrācijas Kadastrā.

Jāsauc vēlreiz mērnieks

Zemes īpašniekam, lai precizētu zemes vienības robežas atrašanos dabā, būtu jālūdz mērniekam veikt robežas apsekošanu visai zemes vienībai vai tikai atsevišķam robežas posmam.

Mērnieks izvērtēs visu iesaistīto zemes vienību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, uzklausīs visu zemes vienību īpašnieku viedokļus par robežas atrašanās vietu apvidū, meklēs robežzīmes un pieņems lēmumu par robežas atrašanās vietu. Ja iepriekšējos zemes robežu plānos tiks atrastas kļūdas attiecībā uz robežas novietojumu, tās būs iespējams labot, veicot robežas neatbilstības novēršanu.

Kas var mērniekam atņemt sertifikātu

Papildus iepriekš minētajam informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Valsts zemes dienesta nolikums Valsts zemes dienests neveic mērnieka profesionālās darbības uzraudzību. To veic tā sertificēšanas institūcija, kura konkrētajam mērniekam izsniegusi sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai.

Sertifikātus zemes kadastrālajā uzmērīšanā var izsniegt Latvijas Mērnieku biedrības sertifikācijas centrs un SIA "Sertifikācijas centrs". Ja sertificēšanas iestādes, veicot pārbaudi, konstatēs mērnieka profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu vai ētikas pārkāpumus, sertificēšanas institūcija var apturēt mērnieka sertifikāta darbību uz laiku vai anulēt tā sertifikātu.”