Andris Bačkurs: pieci soļi uz zaļāku Rīgu
Par iedzīvotājiem draudzīgu un zaļu vidi spriests jau gadiem ilgi.Bijuši arī atsevišķas uzvaras. Tomēr kopumā Rīgu var nosaukt par zaļu pilsētu, vienlaikus ārtelpas elementu mūsdienīguma un attīstības plānošanas ziņā atpaliekam gan no citām Latvijas pilsētām, gan citām Eiropas galvaspilsētām. Daži izlēmīgi soļi šo situāciju var mainīt.
Covid-19 krīze, kad cilvēki bija spiesti pašizolēties, parādīja to, cik ļoti mums ir nepieciešami parki, skvēri, ielu zaļās joslas ar koku, krūmu un puķu stādījumiem. Rīgas iedzīvotāji intensīvi izbrauc no pilsētas, lai baudītu dabu, jo Rīgas zaļajai ārtelpai un apstādījumu struktūrai ir nevienmērīgs, spontāni izveidojies tīklojums.
Rīgas parkos, īpaši brīvdienās, pulcējas daudz cilvēku, taču ārpus pilsētas vēsturiskā centrabieži sastopamas vietas, kur apstādījumu situācija ir bēdīga. Daudzās apkaimēs vietu, kur iedzīvotājiem relaksēties, baudīt kustību prieku un kvalitatīvipavadīt laiku, ir maz vai nav vispār. To, ka cilvēkiem nepieciešami parki un ielu zaļās joslas, parādīja arī pēdējā laika skaļākā zaļās vides – Marsa parka – glābšanas akcija.
Katru gadu Rīgā izcērt vairāk koku nekā iestāda. Rīga arī zaudē tūkstošiem koku dažādu būvdarbu dēļ. Rīgas ielu malās augošie koki cieš no nelabvēlīgu faktoru ietekmes. Tāpēc ielas un pilsētvide kļūst pelēkāka un nomācošāka.
Statistika ir skaudra – pēdējo piecu gadu laikā Rīgas ielās nozāģēti 2626 koki, bet iestādīti tikai 198 jauni koki. Galvenais arguments koku nestādīšanai – naudas trūkums. Tikmēr Brīvības ielā tieši pašlaik no dzīves atvadās 100 liepu – tām vienkārši tiek nocirstas saknes. Saknēm vairs neatrodas vieta starp pazemes vadiem un caurulēm, bet ziemā ceļu uzturēšanā izmantotā sāls veicina koku nokalšanu. Nepieņemama ir situācija, ka nauda jaunu koku stādījumiem pašvaldībā ienāk tikai uz nozāģēto koku rēķina.
Lai piepildītu sen loloto sapni par zaļāku pilsētu, ir jāsper pieci būtiski soļi!
1. Valstij un pašvaldībai jāveic savu īpašumu audits, un jāprecizē, kuri no īpašumiem būtu piemēroti parku un rekreācijas teritoriju ierīkošanai;
2. Pašvaldībai jāpārskata visu to institūciju skaits un darba efektivitāte, kuras Rīgā atbild par zaļo vidi;
3. Jāizveido Rīgas apstādījumu koku datu bāzi, papildinot esošo dižkoku informācijas bāzi, kurā tiktu uzskaitīti visi šobrīd pilsētā esošie koki un tie, kurus nākotnē plānots Rīgā iestādīt, norādot konkrētās vietas;
4. Nepieciešams izveidot profesionālu apstādījumu kvalitātes uzraudzības institūciju, kas Rīgā pārrauga un īsteno zaļās ārtelpas monitoringu;
5. Jāizveido jauna budžeta programma, kas ir paredzēta pilsētas ielu zaļo joslu attīstībai un jāizmanto Eiropas savienības piešķirtais finansējums Zaļās ekonomikas stimulēšanai.
Kopš 1990. gada Eiropā ir samazināta oglekļa dioksīda emisija aptuveni par ceturtdaļu. Tas skan labi, taču jāsaprot, ka šādā tempā līdz 2050. gadam izmešu neitralitāti mēs nespēsim sasniegt. Tieši tādēļ ir nepieciešamas radikālas un drosmīgas pārmaiņas.
Visā Eiropā pastiprināti tiek pievērsta uzmanība tam, lai pilsētas padarītu zaļākas un vairotu bioloģisko daudzveidību pilsētvidē. Arī Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai ir jāmainās. Mums jāstrādā, lai sekmētu jaunu pilsētas ielu zaļo joslu izveidi Rīgas ielās, lai veidotu mūsu pilsētu zaļāku, sakoptāku un cilvēkiem un kokiem draudzīgāku.
Realizējot šos piecus soļus, Rīga būs spērusi platu soli, lai jau tuvākajā nākotnē kļūtu par Eiropas zaļāko pilsētu!
