Pūce: Covid-19 krīze nedrīkst kavēt ES kopīgo mērķu īstenošanu klimata pārmaiņu ierobežošanā

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Pūce tuvākajās dienās piedalīsies vairākās vides ministru videokonferencēs - Klimata ambiciozo valstu sanāksmē, Zaļās izaugsmes grupas sanāksmē 22.jūnijā, kā arī 23.jūnijā ES vides ministru neformālajā videokonferencē, lai diskutētu par to, kā jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam un klimata politika var sekmēt virzību uz ekonomikas atjaunošanos, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.

Pūce uzsver, ka zaļai ekonomikai ir jābūt tautsaimniecības izaugsmes stiprināšanas pamatā, kas rada jaunas konkurētspējīgas nozares un jaunas darba vietas.

"Mums jāturpina atbalstīt ES iniciatīvas un pasākumus, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un virzīties uz klimatnoturīgumu. Tostarp Eiropas Savienībā jāturpina veicināt digitalizācijas izmantošana, kas arī ir viens no risinājumu veidiem ceļā uz klimatneitralitāti," norāda ministrs,

Viņš Latvijas vārdā izteiks atbalstu ES klimatneitralitātes mērķa nostiprināšanai ES Klimata likumā, kā arī paudīs atbalstu 2030.gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi salīdzinājumā ar 1990.gadu paaugstināt līdz - 55%, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ES līmenī paredzēt un nodrošināt papildu ES finanšu resursus jauno mērķu sasniegšanai.

Tāpat ministrs atbalstīs ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam. Ministrijā skaidro, ka tajā ir iekļauts paredzēto rīcību kopums, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības krīzi, aizsargājot un atjaunojot dabas vērtības. Stratēģija pievēršas pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas iemesliem - zemes un ūdeņu izmantošanas izmaiņas, resursu pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, piesārņojums un invazīvās sugas. Tāpat tā iezīmē pastiprinātu pārvaldības ietvaru, nodrošinot pilnīgu ES normatīvo aktu ieviešanu, skaidroja ministrijā.

Pūce uzsver, ka Bioloģiskās daudzveidības stratēģija un citas Zaļā kursa iniciatīvas būs ietvars ES zaļajai ekonomikas pārveidei, tostarp industriālai, enerģijas, aprites ekonomikai un pārejai uz ilgtspējīgu pārtiku. Ministrs atzinīgi novērtē stratēģijas ambīciju līmeni, tomēr videokonferencē runās arī par nepieciešamību izskatīt pieejamās un papildu finanšu iespējas, lai ieviestu stratēģijā norādītos pasākumus.

ES Vides ministru neformālajā sanāksmē plānots diskutēt arī Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu", kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Ministrijā atzīmē, ka Aprites ekonomikas rīcības plāns ir nozīmīgs instruments ES zaļās ekonomikas jeb zaļās izaugsmes attīstībai, veidojot savstarpēji saistītu politiku sistēmai, kur lielāka loma ir pievērsta oglekļa mazietilpīgai un ilgtspējīgai attīstībai, saskaņotai ķīmisko vielu, produktu un atkritumu pārvaldības politikai.

Pūce videokonferencē arī plāno akcentēt to, ka efektīvai rīcībai aprites ekonomikas jomā pēc Covid-19 krīzes jāiet kopsolī ar ES un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu.

Tāpat Pūce grasās atbalstīt Aprites ekonomikas rīcības plāna galvenos darbības virzienus, kas paredz ES veicināt ilgtspējīgu produktu attīstību, kā arī nodrošinātu pieejamākas produktu remontēšanas iespējas.

Kā ziņots, šogad janvārī Ministru kabinets pieņēma Stratēģiju Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kurā ir izvirzīti stratēģiski virzieni ilgtspējīgas enerģētikas, visaptverošas energoefektivitātes, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanas, nodokļu zaļināšanas, resursefektīva un videi draudzīga transporta un citās jomās.