Ministrija secina, ka bāriņtiesas nespēj pieņemt bērnam labākos lēmumus
Liela daļa bāriņtiesas locekļu strādā nepilnas slodzes darbu vai 10 līdz 30 stundu slodzi mēnesī, tādēļ nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu un bērna labākajām interesēm atbilstošu lēmuma pieņemšanas procesu, norādīts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi".
Ministrijas bāriņtiesu reformu kontekstā veiktā aptauja liecina, ka tikai 40% Latvijas bāriņtiesu locekļu strādā pilnas slodzes darbu, kamēr 36% strādā stundu darbu, bet 24% - nepilnas slodzes darbu.
Tādējādi, pēc ministrijas paustā, nav iespējams nodrošināt bērna interesēm atbilstošu lēmuma pieņemšanu. Turklāt bāriņtiesām ir uzticēta īpaši sensitīvu lēmumu pieņemšana, kas ietekmē katra bērna un aizgādnībā esošās personas, par kuru šis lēmums ir pieņemts, turpmāko dzīvi.
Ministrijā atzīmē, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē" konstatēts, ka bāriņtiesās netiek savlaicīgi pieņemti lēmumi. Pie līdzīgiem secinājumiem esot nonācis arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš uzsvēris, ka no bāriņtiesas darbinieku puses ir nepietiekama reaģēšana uz bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem.
"Nepilnas slodzes darbinieki ierodas uz bāriņtiesas sēdēm, nodrošina balsošanas sastāvu un faktiski piedalās lēmumu pieņemšanā lietās, kurās tiek izlemti bērnu likteņi, lai gan šie darbinieki ikdienā strādā pamatdarbu citā darba vietā," norādīts ministrijas ziņojumā.
Tāpat ziņojumā tiek norādīts, ka "vērtējams ir jautājums par nepieciešamību 119 pašvaldībās nodrošināt 117 bāriņtiesu darbību, jo īpaši pašvaldībās ar zemu bērnu skaitu".
Piemēram, 2019.gadā Baltinavas novadā bija reģistrēti 145 bērni, Rucavas novadā - 234 bērni, Alsungas novadā - 230 bērni. Vērtējot kopsakarā ar statistikas datiem par minēto bāriņtiesu paveikto 2018.gadā, ministrija konstatē, ka Rucavas novada bāriņtiesa ir ierosinājusi divas lietas un gada laikā pieņēmusi četrus lēmumus, savukārt Baltinavas novada bāriņtiesa ir ierosinājusi sešas lietas un pieņēmusi deviņus lēmumus. Tikmēr Alsungas novada bāriņtiesa ir ierosinājusi četras lietas un pieņēmusi astoņus lēmumus.
Šādu relatīvi mazu bāriņtiesu kā atsevišķu vienību uzturēšana ir finansiāls slogs pašvaldībām. Tāpat ministrijā atzīmē, ka šāds modelis neveicina bāriņtiesas darbinieku profesionalitāti un profesionālo pieredzi.
"Šajās bāriņtiesās izskatāmo lietu apjoms ir neliels, ne vienmēr šajās bāriņtiesās ir visu lietu kategorijas un, saņemot personas iesniegumu lietu kategorijās, kas nav bāriņtiesas lietvedībā, bāriņtiesas darbiniekam faktiski pietrūkst profesionālo zināšanu un praktiskās pieredzes konkrēta lēmuma pieņemšanā," vēstīts ziņojumā.
Jau ziņots, ka bāriņtiesu reformas kontekstā ministrija rosina pārstrukturizēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, izveidojot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi, kas pārraudzīs bāriņtiesas, turklāt ministrija arī mudina domāt par bāriņtiesu skaita mazināšanu un to locekļu izraudzīšanos konkursā, lai novērstu iespējamu pašvaldību ietekmi uz lēmumiem.
Par ieceri veikt bāriņtiesu reformu, tostarp, veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ministrija paziņoja jau pērn vasarā. Nu tā ir nodevusi saskaņošanai informatīvo ziņojumu "Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi", kurā detalizēti izklāstīta esošā situācija un iecerētās izmaiņas.
Kā informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, ziņojumā norādīts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu būtu samazināms bāriņtiesu skaits, nostiprinot bāriņtiesu skaita atbilstību administratīvo teritoriju skaitam.
