Latvijas skolēniem labi izdevies pielāgoties attālināto mācību procesam

Lielākā daļa – puse Latvijā aptaujāto skolēnu atzīst, ka kopumā irapmierināti ar attālināto mācīšanos, turklātnav izteiktas atšķirības starp dažādām vecuma grupām. Tai pašā laikā 19% respondentu norāda, ka nav apmierināti ar mācīšanos no mājām. Raksturojot būtiskākās atšķirības no ierastā mācību procesa, skolēni norāda, ka ir pieaugusi nepieciešamība tikt galā ar mācību uzdevumiem pašu spēkiem, sarežģītāki kļuvuši arī paši uzdevumi, turklāt mācībām jāvelta vairāk laika. Mazāk kļuvis tāduuzdevumu, kuri jāpilda kopā ar klases biedriem vai ietver diskusijas. Raksturojot mācību procesu, skolēni atzinīgi vērtē iespējas paņemt pauzes, lielāku neatkarību, kā arī labākus mācību rezultātus, tai pašā laikāviņi atzīst, kaspējakoncentrētiesuz mācību uzdevumiem ir zemāka nekā skolā, mācoties klātienē.

“Kopumā Latvijas skolēni pārmaiņas ikdienā, kas saistītas ar attālināto mācību procesu, uztver pozitīvi, par ko liecina fakts, ka vairumā gadījumu ir uzlabojusies skolēnu emocionālā pašsajūta. Taču netrūkst arī skolēnu, kam attālinātā mācīšanās sagādāja problēmas. Skolām plānojot attālināto mācību procesa pilnveidošanu, jādomā par skolēnu digitālo prasmju attīstību, jāpievērš vairāk uzmanības tieši prasmei strādāt patstāvīgi, izmantot piedāvātos rīkus un orientēties informācijas telpā. Aktualitāti joprojām saglabā drošība internetā – jādara viss, lai mācību procesā un brīvajā laikā pasargātu bērnus no emocionālās pazemošanas, komunikācijas ar svešiniekiem un citiem riskiemtiešsaistē," uzsver Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

Raksturojot Latvijas skolēnu emocionālo noskaņojumu, aptauja parāda, ka attālināto mācību laikā visvairāk ir pieaugusi skolēnu drošības sajūta, miers, produktivitāte. Starp negatīvajām emocijām visbiežāk tiek minēta pieaugusī garlaicība, nogurums un daļai skolēnu arī vientulības sajūta.Ja runā par mentālo labsajūtu, vairums – 28% atzīst, ka tā ir uzlabojusies, tomēr turpat piektdaļa jeb 21% norāda uz tās pasliktināšanos. Liela daļa skolēnu šajā laikā ir veltījuši vairāk laika miegam, veselīgāks kļuvis uzturs, taču diemžēl pusei aptaujāto ir samazinājies fiziskām aktivitātēm veltītais laiks.

Attālināto mācību laikā mazāk aktuāla ir kļuvusi emocionālā pazemošana internetā. Lielākā daļa – 27% aptaujāto skolēnu atzīst, ka attālinātās mācīšanās periodā ir saskārušies ar to mazāk nekā laikā, kad mācības norisinājās klātienē. Tai pašā laikā 6% skolēnu saka, ka emocionālā pazemošana internetā ir pieaugusi. Analizējot kanālus, kur emocionālā pazemošana attālināto mācību periodā notikusi vairāk nekā iepriekš, visbiežāk tika minēti gan publiskā vide (komentāri) sociālajos tīklos, gan slēgtās grupas. Par pazemošanu internetā attālināto mācību laikā visbiežāk skolēni runājuši ar vecākiem un ģimeni, ko atzīmē turpat trešdaļa jeb 28% aptaujāto Latvijas skolēnu. Tāpat sarunas par šo tēmu bijušas ar klasesbiedriem, skolotājiem, draugiem un skolas atbalsta personālu.

Attālināto mācību laikā bērni ir saskārušies arī artiešsaistes apdraudējumiem. Visbiežāk – 11% gadījumos tika minēts, ka mācību laikā ar bērnu internetā sazinājās kāds pieaugušais, ar kuru reālajā dzīvē nav bijusi saskarsme. Tikpat daudz respondentus apdraudējis datorvīruss. Starp draudiem tika minētas situācijas, kad kāds izmantojis bērna paroli, internetā sūtīti vai nejauši redzēti fotoattēli vai video, kas lika bērnam justies neērti. Tāpat ir bijušas situācijas, kad mācību stundai internetā piekļūst kāds, kuram nevajadzētu to varēt.

Pētījums veikts Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma “Telia Company”iniciatīvas "Skolēnu konsultatīvā komiteja" ietvaros. Pētījuma ietvaros aptaujāti 7000 skolas bērnu vecumā no 10 līdz 18 gadiem Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, bet Zviedrijā – skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem.  Latvijā aptaujāti 1000 skolēnu. “Skolēnu konsultatīvā komiteja” tika izveidota pirms vairākiem gadiem, lai labāk saprastu pašu bērnu viedokli par dzīvi tiešsaistē un digitālajām tēmām.