Latvijas Zemnieku federācija atbalsta pesticīdu ierobežošanu

Latvijas Zemnieku federācijā atgādināja, ka Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās iniciatīvas vietnē "Mana balss" tiek virzītas divas iniciatīvas - Eiropas Savienības (ES) līmeņa iniciatīva "Glābiet bites un lauksaimniekus!" un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā". Šajā kontekstā Latvijas Zemnieku federācija lūgta komentēt savu nostāju jautājumā par pesticīdu lietojuma ierobežošanu, un federācija atbildējusi, ka viennozīmīgi pesticīdus jāierobežo.

Tāpat Latvijas Zemnieku federācija deleģējusi Latvijas Biškopības biedrību komentēt šo jautājumu, pievienojoties ieskatam, ka visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma un saimniekošanas veida ir jāņem vērā vairākus argumentus, kas vērsti uz integrēto augu audzēšanu un vides daudzveidības saglabāšanu.

Tostarp, saskaņā ar Latvijas Biškopības biedrības norādīto, augkopības un dārzkopības nozarēs ir jāievēro integrētās augu audzēšanas pamatprincipus atbilstoši lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasību un kontroles kārtībai. Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jāpievērš lielāka uzmanība integrētās augu audzēšanas principu ievērošanai, iekams AAL lietoti. Saimniecībās aktīvās veģetācijas periodā ir jāveic lauku apskate, nosakot kaitīgo organismu un nezāļu izplatības dinamiku, pēc kuras izvērtēt nepieciešamību lietot AAL.

Tāpat Latvijas Biškopības biedrība norādījusi, ka VAAD ir jāizstrādā jauna tiešsaistes uzskaites sistēma - datu bāze, kurā jābūt reģistrētām visām AAL noliktavām, un ALL lietotājiem ir jāreģistrē savas AAL noliktavas un tajos esošie uzkrājumi tiešsaistes datu bāzē. Pirms došanās uz lauku, ALL lietotājam ir jāievada sistēmā darbīgās vielas dati, kuru tas uz lauka izsmidzinās.

Pie ūdenstecēm un aizsarggrāvjiem ir jāievēro desmit metru aizsargjoslu, kā arī vismaz divus metrus no novadgrāvjiem. Visās meliorācijas sistēmās, kurās ūdens ir klātesošs un plūstošs, ir jāievēro aizsargjosla - desmit metri.

Tāpat jāaizliedz glifosātu smidzināt divas nedēļas pirms rapša un graudaugu kulšanas. Šīs metodes pielietošanai ir jābūt argumentētai. Tāpat jāaizliedz smidzināt glifosātu vai to saturošus ķīmiskos līdzekļus zālājos ar ziedošiem augiem. Ir jāpārskata iespēja to aizliegt lietot maija, jūnija un jūlija mēnešos.

Būtiski ir arī aizliegt smidzināt augu augšanas regulatorus dienas laikā uz ziedošiem augiem: vasaras/ziemas rapsis, lauku pupas. Latvijas Biškopības biedrības ekspertu vērtējumā, kam piekrīt arī Latvijas Zemnieku federācijā, tā nav integrētā augu audzēšana, jo nodara kaitējumu videi un apputeksnētājiem.

Visbeidzot jāievērš lielāku uzmanību mācībām augu aizsardzības apliecību izsniegšanā, vairāk jāizglīto operatorus, kuri strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, par tostarp par darbīgām vielām to iedalījumu, darba drošību un AAL ietekmi uz vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Biškopības biedrības mājaslapā maija beigās publiskoto informāciju, pesticīdu lietošanas apmērs Latvijā pēdējā piecgadē ir būtiski audzis - gandrīz visā valsts teritorijā intensīvi lieto AAL. Tādējādi valstī ik gadu samazinās bioloģiskai biškopības saimniekošanai piemērotas teritorijas un bojā iet lidojošās, barības vācējas bites, un valstī bišu saimju mirstība ziemā ir vērā ņemama.

LBB vairākkārt VAAD ir norādījusi uz problemātiku augu aizsardzības līdzekļu lietošanā valstī, taču Latvijas Biškopības biedrības ieskatā biškopjos neieklausās. Daudzi biškopji ir saskārušies ar AAL lietošanas problemātiku personīgi.

Tāpat ziņots, ka turpinās Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) "Glābiet bites un lauksaimniekus!", ar kuru līdz 2035.gadam pakāpeniski plāno izskaust sintētiskos pesticīdus.

Kampaņu kopīgi sākušas 90 organizācijas no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Latvijā kampaņu atbalsta Ekodizaina kompetences centrs, Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds.