Žagarkalnā plānots tornis var apdraudēt Latvijas drošību
"Kas Jauns Avīzei" kļuvis zināms par Cēsu novada pašvaldības plāniem Žagarkalnā būvēt 22 metrus augstu skatu torni, kas būs aprīkots ar augstas izšķirtspējas video sistēmām dabas norišu vērošanai. Iecere raisa bažas gan Valsts drošības dienestā (VDD), gan Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Projektu "Green Tower" ("Zaļais tornis") īsteno Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kuru Latvijā uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet no Krievijas puses Ekonomikas ministrija. Programmu 15 miljonu eiro apmērā finansē Eiropas Savienība, Krievija dod astoņus miljonus, Latvijas daļa ir 999 000 eiro.
Rūjienā vēros putnus
Minētā projekta ietvaros plānots uzbūvēt arī četrus metrus augstu torni putnu vērošanai Rūjienā, un šie pasākumi formāli notiek kopā ar sadraudzības pilsētām – Cēsīm tā ir Kingisepa Ļeņingradas apgabalā, Rūjienai Gdova Pleskavas apgabalā.
Rūjienā jau noslēdzies konkurss par torņa būvi un speciālas mācību klases iekārtošanu, vēl būs konkurss par torņa novērošanas sistēmu tehnisko aprīkošanu. Žagarkalna gadījumā pagaidām izstrādāts tehniskais projekts un nule izsludināts būvniecības iepirkums – projekta kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 700 000 eiro.
Projekta ietvaros Latvijā divas reizes viesojušās Krievijas pašvaldību pārstāvju un skolotāju delegācijas, kopumā 12 cilvēku sastāvā, taču katra braucēja identitāti pārbaudīt nav iespējams.
Skandalozs projekts Alūksnē
"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja par savulaik plānotu līdzīgu projektu ar videonovērošanas kameru izvietošanu ap Alūksnes ezeru, kuru redzamības robežās nokļūtu arī šajā pilsētā izvietotās bruņoto spēku daļas.
Alūksnē videokameru uzstādīšanu piedāvāja Krievijas uzņēmums Formoza, kas ar tādām apgādā arī kaimiņvalsts ugunsdzēsējus un citus operatīvos dienestus, un kameru redzamība sasniedz 35 kilometrus.
Cits projekts jau tiek īstenots 20 pierobežas pašvaldībās, un tas Krievijai dod iespēju visai konkrēti iepazīties ar tajās esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu, bet šīs ziņas uzskatāmas par stratēģiskas nozīmes informāciju. Visi šie projekti raisa bažas VDD un NBS.
Risks valsts drošībai
VDD uzskata, ka “pārrobežu projektos, kas saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu, riski izriet no tehnoloģiju specifikas. Piemēram, ja tiek izmantota audio vai videotehnika, Krievijas pusei paveras iespējas veikt attālinātu audiovizuālo novērošanu. Savukārt dažādi sensori un mērierīces var tikt izmantoti, lai iegūtu topogrāfiska satura informāciju”.
NBS viedokli par Žagarkalna projektu Kas Jauns Avīzei izklāsta Aizsardzības ministrijas preses pārstāve, majore Mairita Senkevicina.
“Aptuveni piecu kilometru attālumā no Žagarkalna atrodas Nacionālo bruņoto spēku objekti – NBS instruktoru skola un Zemessardzes 27. kājnieku bataljons. Žagarkalna apkārtnē ar augstas izšķirtspējas videoiekārtām aprīkota torņa izvietošana var radīt novērošanas un izlūkošanas riskus karavīriem un militārajam transportam,” uzsver Senkevicina.
Valsts interesēs ir apzināti neradīt šādas iespējas, domājot par visas sabiedrības, tostarp karavīru un viņu ģimeņu, drošību, norāda majore.
Par Rūjienā plānoto projekta sadaļu NBS nekādus drošības riskus nesaredz, jo tur tornis ir salīdzinoši zems un tam tuvumā nav nevienas armijas daļas. Pirmie divi posmi – torņa būvēšana un klases iekārtošana – izmaksās 108 000 eiro.
Koordinatora interesantā pagātne
Projektu "Green Tower" koordinē Eiropas reģionālās attīstības biedrība un tās pārstāvis Aigars Parms, kurš šā gadsimta sākumā iekūlās skandālā, kas vainagojās ar krimināllietu.
2000. un 2001. gadā toreizējais Saeimas deputāts Imants Burvis ar saviem palīgiem Aigaru Parmu un Māri Dindunu bija piesavinājušies 15 000 dolāru, kas viņiem bija iedoti Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanai.
Naudas devējs bija SIA "Vudisona termināls" līdzīpašnieks Jurijs Šabašovs, bijušais PSRS Valsts drošības komitejas darbinieks. Pēc čekas maisu atvēršanas atklājies, ka viens no lietā iesaistītajiem, Māris Dinduns (miris 2005. gadā), bijis VDK aģents.
Pēc lietas materiāliem, nauda iepludināta Parmas, Dinduna un Šabašova nodibinātajā Savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācijā, kas gan to oficiāli noliedza.
Lietu iztiesāja septiņus gadus, un, kaut arī pirmajās instancēs par vainīgajiem atzina visus trīs, gala rezultātā Augstākās tiesas Senāts notiesājošu spriedumu atstāja spēkā tikai Burvim. Parmas klātbūtne ir manīta arī citu pārrobežas projektu ar Krieviju organizēšanā un lobēšanā.
Izlūkošana delegāciju aizsegā
Pēc VDD preses pārstāvja teiktā "Kas Jauns Avīzei", šādos projektos izlūkošanas riski ir saredzami ne tikai pēc īstenošanas, bet arī tapšanas gaitā: “Tā var būt Latvijas valstspiederīgo vervēšana vizīšu laikā Krievijā, kā arī specdienestu aktivitātes delegāciju uz Latviju piesegā, iegūstot ziņas par kritiskās infrastruktūras objektiem.”
Īpaši efektīvi var darboties kiberspiegošana, atverot e-pasta pielikumus bez atbilstošas risku pārbaudes, atverot hipersaites uz Krievijas tīklā izvietotu projekta dokumentāciju, izmantojot pretējās puses dāvanā pasniegtas zibatmiņas vai citus datu nesējus.
VDD, protams, seko līdz šiem projektiem un informē institūcijas par konstatētajiem riskiem, taču pieņemt lēmumu par to attīstīšanu kā šajā gadījumā primāri ir pašvaldību atbildība.
