Piemiņas dievkalpojums, veltīts dzejniecei Inārai Kaijai Eglītei, notiks Krimuldā 20. jūnijā
Sestdien, 20. jūnijā, pulksten 14.00 Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks piemiņas-atvadu dievkalpojums, veltīts dzejniecei Inārai Kaijai Eglītei (saukta par Tomu), kura pēc smagas slimības mūžībā aizgāja šā gada maijā, Bulduru slimnīcā.
Pēc smagas un grūtas slimības 72 gadu vecumā Bulduru slimnīcā maijā mira dzejniece un tulkotāja Ināra Kaija Eglīte (1948-2020). Padomju laikā viņa bija “nevēlama” dzejniece, kuru nepublicēja, un tikai 2018. gada nogalē iznāca viņas debijas dzejas krājums.
Ināra Kaija Eglīte dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 50. vidusskolu, mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, absolvējusi Latvijas Kristīgo akadēmiju. Pirmais dzejolis presē publicēts 1967. gadā, bet plašāku ievērību guvusi ar dzejoli “Debesis bez tukšuma”, pēc kura publicēšanas uzaicināta piedalīties Rakstnieku savienības rīkotajā Latvijas jauno literātu seminārā. Dzejoļi publicēti preses izdevumos, kā arī jauno autoru kopkrājumā “Acis”. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados rakstījusi laikrakstiem “Labrīt”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Fokuss”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Forums”, žurnālam “Vides Vēstis” un citiem. Tulkojusi lugas Valmieras teātrim un daiļliteratūru, tostarp Airisas Mērdokas romānu “Melnais princis”, Džoannas Harisas romānu “Šokolāde” un Agatas Kristi darbus.
Par dzejas krājumu “Kliedziens starp āboliem” pati autore teica – “debija un mūža veikums vienā elpā”.
Zem krājuma nosaukuma lasāmie vārdi “Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā” norādīja uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šos gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas: kaut viņas dzejoļi publicēti preses izdevumos, tie nebija apkopoti un izdoti krājumā.
Septiņdesmito gadu sākumā Ināra Kaija Eglīte kā viena no leģendārās kafejnīcas “Kaza” loka piedalījusies arī daudzās par Latvijas laikmetīgās mākslas patriarhu uzskatītā Andra Grinberga performancēs un hepeningos. Tomēr viņas būtiskākais pienesums šā mākslinieka daiļrades kontekstā ir viņas dzeja, kas skan divās pirmajās Andrs Grinberga triloģijas filmās – “Pašportrets” (1972) un “Pašportrets. Testaments” (2003). Viņas dzejoļu krājums “Kliedziens starp āboliem” tapa kā loģisks turpinājums 2017. gada vasarā notikušajai Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstādei “Debesis bez tukšuma”, kas bija viena no fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas programmas sastāvdaļām un daudziem tās apmeklētājiem kļuva par pirmo iepazīšanos ar viņas dzeju.
