“Latvijas Pasta” vadītājs Vilcāns: “Neviens likums mums neuzliek par pienākumu veikt sociālo funkciju”

“Paliec mājās” laiks pierādīja, ka pasta un pastnieku loma šādā krīzes situācijā ir ļoti nozīmīga, bet mūsu pasta darbība ir vērsta pretēji sabiedrības interesēm - slēdz, samazina, padārdzina... Par “Latvijas Pasta” lomu sociālo funkciju pildīšanā, dārdzību un biznesu Jauns.lv sarunājas ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu.

Viens no Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas punktiem solīja: “Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā”. Kā šis solījums tiek īstenots?

- Vai ir domāts par to, kā nesadārdzināt, nesamazināt (piegādes laiku sūtījumiem nodrošināt no rīta) “Latvijas Pasta” pakalpojumus vienkāršajam cilvēkam, kas sūtījumus - presi, pensiju, vēstules – joprojām saņem mājās? Cilvēki regulāri tiek kacināti, ka celsies preses vai pensiju piegādes cenas. Piemēram, kopš pagājušā gada nogales uz vienkāršās vēstules 57 centu vērtās pastmarkas vietā tagad jālīmē vienu eiro vērta pastmarka.

- Ne visas vēstules kļuva dārgākas. Daļa pat lētākas kļuva....

- Bet tās vienkāršākās kļuva dārgākas. Vienkāršais cilvēks jau arī sūta to vienkāršo vēstuli.

- Vēstuļu korespondence vidēji kļuva dārgāka, bet bija arī pozīcijas, kas kļuva lētākas – atsevišķiem izejošiem sūtījumiem. Tā ir sadaļa, kurai ir perspektīva, kas ir augoša.

Mūsu mērķis bija grūts – vienlaikus sabalansēt tarifu un rast iespēju atrast kaut kādu kompromisu. Vēstulēm tarifi nebija mainīti kopš 2005. gada. Daudz runāts (ne tikai pasta kontekstā) par to, kā ir mainījies sadārdzinājums šo 15 gadu laikā. Īstenībā “Latvijas Pasts” bija vienīgā no valsts akciju sabiedrībām vai pakalpojumu sniedzējiem, kam tarifi šo gadu laikā nebija mainīti. Tā kā mēs ļoti ilgu laiku ļoti atbildīgi veicām sociālo funkciju. Bet visam ir jāmaksā tik, cik tas maksā!

Tā bija ļoti liela kļūda, ka šie tarifi tik ilgu laiku nebija mainīti, jo cietējs ir uzņēmums un tā darbinieki, arī pakalpojums kā tāds. Visi grib agrāk, ātrāk, labāk, precīzāk, bet, protams, par zemāku cenu nekā iepriekš. Tas ir tāds mūžīgs izaicinājums, un tas nav tikai preses piegādes kontekstā, bet tas ir jebkuru piegāžu kontekstā.

Jānodrošina labāki apstākļi arī mūsu darbiniekiem. Būsim godīgi – pastnieks nav atalgotākā profesija. Darbaspēka izmaksas mums ir ļoti lielas, jo mēs esam liels uzņēmums. Līdz ar to ir duāla situācija – kā salāgot pēdējos gados zibenīgi pieaugošās klientu ekspektācijas (prasības) ar to, ka klasisko pasta pakalpojumu apjoms krīt un darba samaksas spiediens pieaug. Tā nav viegla situācija - to visu koordinēt un atrast kādu vidusceļu. Tāpēc tarifiem vajadzētu sekot līdzi nevis reizi 15 gados, bet katru gadu.

- Un pensiju piegādes jautājums? Šogad tas saglabājās iepriekšējā līmenī – 2,39 eiro, bet visu laiku notiek “biedēšana”, ka maksa pieaugs.

- Kā par šādu naudu to var izdarīt? Aiznest skaidru naudu, kas faktiski ir inkasācijas pakalpojums, kur ir ļoti lieli drošības pasākumi, sistēmas nodrošinājums. Skaidrs, ka par šādu samaksu to nevar izdarīt! Tad nu vai kādam par to ir jāpiemaksā vai jāmeklē kādas citas alternatīvas. Līdzīgi ir ar presi.

- Un kā ir ar to preses piegādes tarifu?

- Jautājums par presi aktualizējies pēdējos divus gadus. Iepriekš likumā bija atrunāta kārtība, ka līdz 2019. gada beigām būs preses kompensācija, kas saglabājās arī šogad. Samaksa pastam par preses piegādi veidojās no divām daļām: * ko samaksā izdevēji, šī daļa bijusi konstanta pēdējos astoņus gadus un * valsts kompensācijas, ko “Latvijas Pasts” aprēķina pēc Sabiedrisko pakalpoju regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātās metodoloģijas. Šīs piegādes cenas ar katru gadu pieaug, piemēram, minimālās algas pieauguma un vidējās inflācijas dēļ. Tāpat samazinās arī preses izdevumu apjoms, ko piegādājam klientiem – 2010. gadā tie bija vairāk nekā 40 miljoni, tagad ap 20 miljoniem. Līdz ar to pieaug arī piegādes pašizmaksa.

- Cik izmaksā vienas avīzes piegāde abonentam?

- SPRK esam iedevuši aprēķinu – 39 centi (tāpat kā šogad). Šogad izdevēji vidēji par viena izdevuma piegādi maksā 11 centus, un pārējo kompensē valsts. Šo cenu veido divas komponentes – par gabalu ir 0,32, par kilogramu – 1,36 eiro, neatkarīgi no vietas, uz kuru izdevumu piegādā.

- 15. maija preses konferencē premjers Krišjānis Kariņš teica, ka uzdod satiksmes un kultūras ministriem izstrādāt modeli, kā panākt to, lai pasta piegādes tarifi samazinātos ne tikai “uz papīra”, bet arī reāli... 

- Tas nav jautājums man. Bet esam ļoti daudz izdarījuši, lai budžetu sabalansētu un atsevišķās vietās samazinātu izmaksas. Piemēram, pirms pāris gadiem ieviesām SMS pakalpojumu, un pastnieki paziņojumus par sūtījumiem vairs neraksta un nenes uz mājām. Janvārī jau izsūtījām pāri par 600 000 īsziņu. 

- Līdz cikiem no rīta pastkastītē jābūt avīzei?

- Nav tādu noteikumu, tas atkarīgs no mūsu vienošanās ar izdevējiem. Pirms gadiem trim mēs šos piegādēs laikus paaugstinājām – agrāk no rīta. Rīgā tagad, ārkārtējās situācijas laikā, esam atcēluši laika ierobežojumus, līdz kuram gribam presi piegādāt, bet pēc šīs ārkārtējās situācijas vēlamies atgriezties pie tā, ka presi piegādājam līdz astoņiem rītā.

- Vai nākamgad arī valsts domā kompensēt preses piegādi?

- Par to sarunas, protams, ir bijušas, bet tas atkal nav jautājums īsti man. Lai kā es gribētu, bet es neesmu valsts. Šobrīd Kultūras ministrijā izstrādā mediju politiku, kurā ir vairāki modeļi, un tur parādās valsts atbalsts.

- Pēdējā desmitgadē ap 200 pasta nodaļu ir reorganizētas, apvienotas, likvidētas. Lauku iedzīvotāji bieži vien to uzskata par traģēdiju. Vai šis process turpināsies?

- SPRK ir noteikusi minimālo pasta nodaļu skaitu valstī, un mums šis skaits ir lielāks. Bet tai pašā laikā nevaram sniegt pakalpojumus ar zaudējumiem. Ir nodaļas, kur mēnesī apgrozījums ir zem 100 eiro. Ļoti maz pieprasītās pasta nodaļās meklējam citus modeļus. Piemēram, esam izveidojuši 264 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, kur pastnieks stundu dienā ir uz vietas. Un arī šajā gadījumā bieži no pastniekiem dzirdam, ka šī stunda ir tikai “atsēdēšanas laiks”, jo neviens klients neierodas. Bet tai pašā laikā esam dažādojuši piegādes veidus – uz degvielas uzpildes stacijām “Circle K”, pakomātos.

- Kā sokas pakomātu biznesā? “Latvijas Pasts” pakomātu tīklu izveidoja tikai pērn, kad citas kompānijas jau šo nišu bija nosegušas. Vai bija vērts?

- Pakomātu bizness Latvijā jau ir vairāk nekā desmit gadus, bet “Latvijas Pasts” ar to nodarbojas tikai no pagājušā gada. Noteikti tas bija pats, pats pēdējais vagons šajā jomā, kurā esam iekāpuši, būtu labāk, ja tajā būtu iekāpuši ātrāk. Vēl pirms gada mums vajadzēja atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc jums vēl nav pakomātu?” Beidzot uz šo jautājumu varam atbildēt: “Ir.”

Šobrīd ļoti daudz cilvēku vēlas pārorientēties no tradicionāliem pasta saņemšanas veidiem uz pakomātiem. Tagad mums ir 62 pakomāta vietas visā valstī, un gribam šo tīklu palielināt.

- Pēdējos mēnešos apsīkusi arī pasta sūtījumu tranzīta kravu lidmašīnu no Ķīnas apkalpošana. Vai pastam bija vērts iesaistīties šajā biznesā, kas tagad... ne peļņu nes, ne tam ir kāds sakars ar Latvijas iedzīvotāju interesēm.

- Tas ir bizness, ko sākām pirms trīs gadiem. “Latvijas Pastam” proaktīvi rīkojoties, tas mums izveidojās ļoti nozīmīgs un vērienīgs, ar ko lepojamies. Bet šis gads sācies ar vairākiem izaicinājumiem, un mēs faktiski esam vieni no pirmajiem, kas sajuta koronavīrusa krīzi. Februārī lidmašīnu apjoms apstājās. Šobrīd mēģinām pielāgoties jaunajai situācijai. Lidmašīnas turpina lidot. Šajā nišā esam spiesti sadarboties ar kapitālisma haizivīm.

- Vai taisnība ka “Ķīnas biznesa” caurumus pasts tagad lāpa uz Latvijas klientu rēķina, iekļaujot jaunajos piegāžu tarifos starptautiskos darījumos pazaudētu vai neiegūtu naudu?
 
- Piegāžu tarifiem ar to nav sakara. Preses piegādes tarifus mēs aprēķinām pēc reālām izmaksām, ko “Latvijas Pasts” aprēķina pēc SPRK izstrādātās metodoloģijas un pēc tam pārbauda neatkarīgs auditors.

- “Latvijas Pasts” kā valsts uzņēmums jau nav kapitālisma haizivs, pastam ir arī īpaša sociāla loma...

- Diemžēl neviens likums mums neuzliek par pienākumu veikt sociālo funkciju un nekad arī nav licis. Tas varbūt ir jānostiprina likumdošanā. Mēs par šo sociālo funkciju veikšanu neesam saņēmuši nevienu centu, izņemot kompensāciju par piegādāto presi. Jā kāds mums par to sāktu maksāt, būtu tikai laimīgi.