Daudzi Anglijā dzīvojošie latvieši nonākuši ļoti bēdīgā situācijā. Paredz masveida repatriācijas vilni

Aplēses liecina, ka Lielbritānijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši lietuviešu un 100 tūkstoši iebraucēju no Latvijas. Bet kopumā tur mājas atraduši 3,5 miljoni imigrantu no Eiropas Savienības valstīm. Aptuveni divi miljoni ir darbspējīgi, bet pārējie – bērni, sirmgalvji un studenti.

Daudzi iebraucēji strādā ēdināšanas un viesmīlības jomā, un tieši šīs nozares jaunais koronavīruss skāris vissmagāk. To, kad un kādā apmērā viss atjaunosies, pateikt nevar neviens.

“Man sirds plīst pušu, kad domāju par šiem cilvēkiem… viņu darbavietas pazūd. Viņi nonākuši izvēles priekšā: palikt vai atgriezties savā valstī. Tā ir smaga izvēle, jo iespējas atrast darbu tiem, kuri atgriezīsies, tuvākajā laikā neizskatās daudzsološas,” saka Ofons Anastasakis, Oksfordas universitātes Svētā Antonija koledžas Eiropas studiju centra vecākais zinātniskais darbinieks.

Šobrīd Lielbritānija bez darba palikušajiem izmaksā dāsnus pabalstus – 80% no algas (bet ne vairāk par 2500 britu mārciņām (2788 eiro)) algotajiem darbiniekiem un līdz 2500 mārciņām pašnodarbinātajiem. Finanšu ministrs Riši Sunaks solīja izmaksāt šos pabalstus līdz pat oktobrim, taču no augusta tie, iespējams, paliks mazāki.

Lielākā daļa, kuru uzņēmumi, bāri un viesnīcas tagad ir ciet, iztiek no šiem pabalstiem, un spriež, kas būs tālāk, jo pabalstus mūžīgi nemaksās. Daži cilvēki no Baltijas valstīm nonākuši pavisam bēdīgā situācijā: viņu uzņēmumi atsāk darbu, pabalstu izmaksa tiek pārtraukta, bet viņi palikuši savās valstīs un netiek atpakaļ, jo robežas ir ciet un tiešo reisu nav.

BBC skaidro, ka tā noticis tāpēc, ka ierobežojumu ieviešana martā sakritusi ar laiku, kad finanšu gada noslēguma dēļ daudzi cilvēki Lielbritānijā ņem atvaļinājumus un dodas uz mājām. “Pirms robežu slēgšanas ar draugu atlidojām uz Latviju. Sākumā domājām, ka viss būs kārtībā, dosimies atpakaļ, bet diemžēl netikām. Nopirkām biļetes, bet robežkontrole mūs neizlaida. Palūdza dokumentus, darba līgumu, statusa apliecinājumu Lielbritānijā. Mums viss bija palicis Lielbritānijā, neko neņēmām līdzi. Pagājuši divi mēneši, bet mēs aizvien esam Latvijā,” BBC pastāstīja Linda, kura nesaņem pabalstus ne Latvijā, ne Lielbritānijā, kur bija pašnodarbinātā.

Savukārt Ēriks atklāj: “Es atbraucu paciemoties dažas nedēļas pie radiem, pie reizes salabot zobus. Anglijā dzīvoju jau desmit gadus, esmu rezidents. Bet man nav Lielbritānijas pases, tāpēc jau trīs mēnešus nekā netieku pie sievas un bērniem.” Viņam 13. aprīlī bija jāsāk strādāt citā uzņēmumā, bet Covid-19 radītā haosa dēļ viņš aizvien ir Latvijā, un nesaprot, kā lai tiek atpakaļ.

Teorētiski latvieši, lietuvieši un poļi, kuri netiek atpakaļ Lielbritānijā, varētu saņemt britu pabalstus. Nodarbinātības jomas speciāliste no britu juridiskās firmas “Fox Williams” Džeina Manna uzskata, ka šie cilvēki arī ietilpst to kategorijā, kuri zaudēja darbu pandēmijas dēļ. “Sākotnēji [atbalsta] mehānisms bija paredzēts gadījumiem, kad darba devējs pandēmijas dēļ nevar samaksāt darbiniekam vai kad uzņēmuma slēgšanas dēļ nav darba. Vēlāk tas tika attiecināts arī uz tiem darbiniekiem, kuri spiesti ievērot karantīnu vai palikt mājās ar bērniem. Pēc šīs pašas loģikas atbalsts būtu jāpiemēro arī darba ņēmējiem, kuri nevar atgriezties Lielbritānijā,” sacīja Manna.

Tomēr praksē ne vienmēr tā notiek. Ar BBC krievu nodaļu sazinājušies 13 latvieši, kuri iestrēguši dzimtenē. Pabalstus nesaņem neviens, jo dažos gadījumos atsaka darba devējs, bet dažos cilvēki domā, ka nevar uz šo pabalstu pretendēt, jo ir pašnodarbināto statusā.

BBC norāda, ka arī pašnodarbinātajiem pienākas pabalsts, taču pieprasījums ir jāiesniedz pašam nodokļu dienesta mājaslapā.

Lielbritānijā strādājošais grāmatvedis un biznesa konsultants Aleksejs Estafjevs norāda,  ka darba devējam nav nopietnu iemeslu neiesniegt pieprasījumu par algas kompensēšanu strādājošajam. “Ja uzņēmums ir dīkstāves režīmā, tad ir īstais brīdis pieprasīt kompensāciju – protams, sarunāt ar darbiniekiem, ka viņus tas apmierina, ka viņi savu karantīnu pavadīs Baltijas valstīs vai kur citur, saņemot 80% no algas. Ja uzņēmumam vajag, lai darbinieki strādātu uz vietas, bet viņi ir kaut kur iestrēguši, tad vienalga – ja uzņēmums ciena šos darbiniekus, tad nekas nevar traucēt saņemt kompensāciju par tiem, kuri iestrēga, bet uz laiku pieņemt vietā kādu, kurš paveiktu pienākumus,” viņš sacīja.

Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris skaidrojis, ka daudzi Lielbritānijā strādāja nelegāli, daži nebija deklarējuši dzīvesvietu, strādāja bez līguma un aizvien skaitījās reģistrēti Latvijā. “Krīze parādīja, ka tad, ja nav sakārtotas attiecības ar vismaz vienu valsti, tad ir lielas problēmas," viņš sacīja.

Arī lietuvieši zina gadījumus, kad nesakārtotu jautājumu dēļ cilvēks paliek bez ienākumiem. “Viņi strādāja bez nodokļiem. Ziniet šo klasisko shēmu: pieņem strādāt un izmitina, darba devējs nodokļus nemaksā, atskaita par ēdienu un dzīvošanu, un tā tālāk. Lūk, šādi cilvēki palikuši uz ielas,” stāstīja Lietuviešu kopienas Lielbritānijā pārstāve Daļa Asanavičūte.

Viņa atklāj, ka šādas problēmas kopienas pārstāvji risina kopā ar britu un lietuviešu policiju.

Bēgšana no pandēmijas un breksita

BBC vēstī, ka galu galā pandēmija un gaidāmā ekonomiskā krīze var novest pie tā, ka viesstrādnieki no Austrumeiropas masveidā dodas atpakaļ mājās, tādā veidā pastiprinot procesu, kas aizsākās breksita rezultātā.

Anastasakis saka: “Pandēmija var novest pie tās pašas repatriācijas no Lielbritānijas, uz kuru cerēja imigrantu dzimtās valstis, kas pēdējos 30 gados zaudēja enerģiskus un darbspējīgus pilsoņus. Bet jautājums ir, vai šīs dzimtās zemes pēckovida pasaulē atradīs spēkus un resursus, lai noturētu šos pilsoņus, vai tomēr atkal viņus zaudēs, jo viņi atkal aizbrauks, tikai šoreiz uz citu valsti."