FOTO: Liepājā sākas kopš 2011.gada gaidītie estrādes "Pūt, vējiņi!" pārbūves darbi

Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" vēsturiski projektēts un būvēts 20. gadsimta septiņdesmitajos gados kā akustiska brīvdabas, daļēji slēgta koncertzāle. Tā ir attiecīgā būvniecības perioda unikāla, harmoniska un parka mērogam atbilstoša celtne ar kultūrvēsturisku nozīmi. Koncertestrāde izbūvēta Jūrmalas parka reljefa ieplakā.

Kā vēstīts Liepājas pašvaldības mājaslapā, aprīļa beigās tā noslēgusi līgumu ar būvnieku SIA "Bildberg" par koncertdārza un koncertestrādes "Pūt, vējiņi!" daļēju nojaukšanu un jaunas estrādes būvniecību. Darbu līgumcena ir 2,24 miljoni eiro. Pirmdien, 18. maijā, objekts ir nodots būvniekam darbu uzsākšanai.

Būvniecības līgums paredz, ka no brīža, kad būvobjekts nodots būvnieka pārziņā, būvniecība jāveic 450 dienu laikā, tas ir, līdz nākamā gada rudenim.

Zināms, ka Liepājas dome atjaunot koncertdārzu iecerēja jau 2011.gadā, bet finansiālu apsvērumu dēļ tas nav bijis iespējams līdz pat šim brīdim. Pēc 30 miljonus vērtās koncerzāles “Lielais dzintars” izbūves radās diskusijas, vai pilsētai nepieciešama vēl viena koncertzāle.

Koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūves projektu izstrādāja SIA "Livland Group".

Kā teikts būvniecības projekta skaidrojošajā aprakstā, koncertdārzs „Pūt vējiņi” izmantojams kā vasaras koncertestrāde ar maksimāli iespējamo ietilpību aptuveni 1 500 sēdvietām. Tā sastāvā ir skatuves - ģērbtuvju ēka, ar jumtu daļēji segta skatītāju zāle ar divām sānu terasēm un aizmugures terasi, kā arī nelielu nožogotu teritoriju katrā sānā ar ieejas vārtiem teritorijā apmeklētājiem un saimnieciskas piekļuves vārtiem funkcionāli nepieciešamajās vietās. Galvenā ieeja ietver nelielu kases ēkas/telpas apjomu, kurš ikdienā paredzēts kā vienkāršs arhitektonisks akcents.    

Pārbūve plānota, veidojot mūsdienīgu, fiziski un funkcionāli atvērtu publiski pieejamu vidi koncertestrādes un parka apmeklētājiem, atverot parka vidē šobrīd nožogotās koncertdārza teritorijas.

Teritorijas labiekārtojumu plānots veidot, kā atklātu ainavtelpu, īpaši pievēršot uzmanību ērtai piekļuvei gan koncertu laikā skatītājiem, gan apsaimniekošanas transportam, bet tomēr saglabājot “dārza”, nevis tranzītzonas sajūtu. Dārza kompozīcijas pamatprincips - veidot nevis iešanas virzienos takas un ceļus, bet otrādi – brīvās vietās no kustības “salas” ar apstādījumiem, zālienu, atpūtas vietām. Koncertdārzs nezaudēs arī savu mierīgās atpūtās vietas funkciju ikdienā – to veicinās vairākas nišas un zonas apmeklētāju atpūtai starp apstādījumiem. Kompozīcijas viens no vadmotīviem ir izmantot dzintara toņus (brūnie, oranžie), gan labiekārtojuma elementos, gan apstādījumos.

Pārbūve notiks ar ES ERAF līdzfinansējumu sadarbības projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" ietvaros.