Kā pandēmija ietekmējusi noziedzības situāciju Latvijā
Vērtējot, kā ārkārtējā situācija ietekmējusi noziedzības situāciju, secinājumi pagaidām ir pat iepriecinoši – statistika rāda, ka lielu izmaiņu nav. Tiesa gan, pilnībā par šo ainu varēs spriest tikai jūlijā, kad būs apkopota visa informācija par sešiem mēnešiem.
Kopējais zādzību skaits no privātīpašumiem nav pieaudzis, bet autozagļu darbībā gan vērojama kāda tendence, ko tiešā veidā ietekmējusi ārkārtas situācijas ieviešana. Pēc vairāku apdrošinātāju datiem, automašīnu zādzību skaits ir samazinājies teju par 40%, un tās ir tiešas sekas atjaunotajai robežkontrolei.
Pašus auto zog mazāk
Luksusa auto zādzības parasti notiek, saņemot konkrētus pasūtījumus no ārvalstīm, un lielākoties tās ar viltotiem dokumentiem nogādā uz NVS valstīm. Tāpat ir zināms, ka vieni no visprofesionālākajiem autozagļiem ir Lietuvas pārstāvji, kuru iebraukšana Latvijā vēl nesen bija apgrūtināta.
Šā paša iemesla dēļ daudz drošāk varēja justies arī lauksaimnieki, jo Lietuvā ir ne mazums organizēto grupu, kas specializējas tieši dārgajā lauksaimniecības tehnikā. Īpaši šīs zādzības bija izplatītas tieši tuvumā Lietuvas robežai. Tiesa, līdz ar robežu atvēršanu starp Baltijas valstīm kriminālā situācija var mainīties.
Tajā pašā laikā ievērojami – par 75% – pieaudzis automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, sākot ar spoguļiem un lukturiem un beidzot ar nopietnākām detaļām. Latvijā autoparka vidējais vecums ir vidēji 13 gadi (Eiropas Savienībā seši līdz astoņi gadi) – otrā vieta aiz Maltas.
Līdz ar to auto rezerves daļu pieprasījums arvien ir augsts, un tās labprāt, neinteresējoties par izcelsmi, iepērk nelegālie autoservisi un individuālie remontētāji. Līdz šim populārākās bija vācu automašīnas, bet šobrīd par zagļu mērķi kļūst arī citu marku spēkrati. Fiksēti arī gadījumi, ka pie lietas ķeras neprofesionāli zagļi – autoīpašnieki, kuri tādā veidā mēģina atrisināt savas tehniskās problēmas.
Velozaglim neizdodas aizbēgt
Pieaug divriteņu zādzību skaits, bet tā ir stabila tendence jau pēdējos trīs gadus. Šā gada trijos mēnešos reģistrētas 234 velosipēdu zādzības, iepretim 159 zādzībām pērn tādā pašā laika posmā. Ņemot vērā, ka šobrīd, lai izvairītos no pārvietošanās sabiedriskajā transportā, ļoti daudzi pārsēžas uz divriteņiem, var prognozēt, ka šogad kopumā gaidāms visai liels šo zādzību pieaugums.
Ne visiem velozagļiem veicas – 13. maijā Rīgā divi drosminieki paši noķēra garnadzi un nodeva policijas rīcībā. Brīvības ielā kādā daudzstāvu namu pagalmā īpašnieks pamanīja zagli, kura pārkniebj viņa velosipēda drošības trosi un aizbrauc.
Cietušais nekavējoties sāka skriet pakaļ, un tieši īstajā brīdī pie viņa piebrauca kāds šoferis, apjautājās par notikušo un piedāvāja savu palīdzību. Abi ar auto sāka sekot zaglim, un, nonākot līdz Šmerļa mežam, aptuveni 100 metru no ielas, garnadzis nokrita no divriteņa un viņu izdevās aizturēt. Atlika paziņot policijai, aizturētais nogādāts Teikas iecirknī, viņš ir dzimis 1981. gadā un jau sodīts.
11. maijā policija Sarkandaugavā aizturēja 1986. gadā dzimušu, vairākkārt sodītu vīrieti, kurš 21. aprīlī Mežciemā, Biķernieku ielā, pie lielveikala, pārkniebjot drošības trosi, nozaga divriteni. Likumsargi viņu atšifrēja pēc videonovērošanas ierakstiem.
Zagļiem par bēdu saimnieki mājās
Ir samazinājies dzīvokļu zādzību skaits – daudzi strādā attālināti mājās, bet tieši dienas vidus līdz šim bija mājokļu zagļu ražīgākais laiks. Tāpat karantīnas noteikumu dēļ daudzas ģimenes bijušas spiestas izretināties un vienlaikus apdzīvot vairākus savus īpašumus.
Tiesa gan, pēc ierakstiem sociālajos tīklos var secināt, ka par sīkām zādzībām no privātīpašumiem informē arī iedzīvotāji no attāliem novadiem, kur svešas mantas tīkotāju viesošanās bija ārkārtīgs retums. Sīkās zādzības bieži ir tās, par kurām cietušie policijai bieži izvēlas neziņot.
Samazinājies zādzību skaits no veikaliem un arī kabatzādzības, jo divu metru distances dēļ nav tik lielas burzmas.
Latgalē pieaug sīkās zādzības
Izņēmums ir Latgale, šā novada Valsts policijas reģionālās pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte atklāj, ka neliela apjoma zādzību skaits šogad kopumā palielinājies par 20 procentiem.
Pārsvarā apzagti pārtikas veikali, taču notikušas arī vairākas laupīšanas. 29. aprīļa vakarā Rēzeknē nelielā veikaliņā ienāca kāds vīrietis, lai iegādātos alkoholu un cigaretes. Pārdevējai viņa uzvedība šķita aizdomīga, tāpēc sieviete laikus paņēma signalizācijas pulti.
Brīdī, kad vajadzēja maksāt, pircējs, piedraudot ar ieroci, visdrīzāk pneimatisko pistoli, pieprasīja naudu no kases aparāta. Laupītājam nemanot, pārdevēja izsauca apsardzi un mēģināja ļaundari pēc iespējas ilgāk noturēt veikalā, bet viņš paņēma preces un aizbēga.
Drosmīgā pārdevēja sekoja, piesaistot apkārtējo uzmanību, laupītājs iekāpa automašīnā, taču viņam neļāva aizbēgt kāds aculiecinieks, ieradās arī likumsargi un uzlika rokudzelžus. Laupītāja nenobaudītais guvums bija piecas pudeles viskija, pieci bloki cigarešu un divi litri limonādes. Tikai novembrī viņš atbrīvots no ieslodzījuma. 4. maijā laupīšana pastrādāta degvielas uzpildes stacijā Dagdā, arī šajā reizē vainīgais aizturēts.
Izkrāpj naudu, piedāvājot maskas
Krāpšanās internetā īpaši nav pieaugusi, tikai notikusi specializācija. Raksturīgs ir gadījums, kad kāda sieviete jau martā izveidoja vairākus viltus profilus Facebook un piedāvāja iegādāties tobrīd deficītos dezinfekcijas līdzekļus un aizsargmaskas.
Pēc naudas pārskaitīšanas krāpniece solīja preci nosūtīt uz paku skapi, taču neviens, protams, to nesaņēma. Kaut arī blēde bijusi bez deklarētas dzīvesvietas un mēģināja slēpties, pat mainot ārieni ar parūku palīdzību, Rīgas likumsargi viņu tomēr aizturēja. Konstatēti vismaz divdesmit krāpšanas gadījumi – lielākā vienā reizē pārskaitītā naudas summa bija 150 eiro. Tagad viņai draud sods līdz vienam gadam cietumā.
Līdzīgi internetā par stipri paaugstinātām cenām krāpnieki piedāvā dažādus medikamentus, īpaši Krievijā ražotus, kas it kā ārstē Covid-19. Tāpat afēristi ātri reaģējuši uz ASV prezidenta Donalda Trampa sasteigtiem paziņojumiem par kādu zāļu efektivitāti, tās tūdaļ piedāvājot tirdzniecībā.
Arī portāli, kas pelna uz interneta lietotāju klikšķiem, viltus ziņu virsrakstos pārsvarā izmanto Covid-19 tematiku, un tieši tāpat dara krāpnieki, kuri mēģina iegūt citu personu datus.
Vairāk trokšņainu ģimenes strīdu
Šī statistika nenozīmē, ka policijai ir mazāk darba – ārkārtas situācijā kopējais izsaukumu skaits ir pieaudzis. Ļoti daudz izsaukumu ir par tuvošanās aizlieguma pārkāpšanu. Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte informē, ka no 12. marta līdz 7. maijam policija ir veikusi vairāk nekā 80 000 preventīvo pārbaužu, sākusi 910 administratīvās lietvedības, noformējusi 2800 administratīvo pārkāpumu protokolu.
Palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem – līdz 4. maijam reģistrēti 1819 šādi gadījumi, par 37% vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tiesa gan, tie nav tikai konflikti ar vardarbību, bet parasti tomēr trokšņaini strīdi, kad uz to reaģē kaimiņi. Par to liecina arī fakts, ka policijas lēmumi par varmākas nošķiršanu pieņemti salīdzinoši retāk – 82 šogad pret 114 lēmumiem pērn tādā pašā laika posmā.
Vēl kāds fakts – kaut arī autosatiksmes intensitāte samazinājusies par aptuveni ceturto daļu un būtiski krities arī kopējais satiksmes negadījumu skaits, situācijas, kad šoferi sēžas pie stūres dzērumā, turas ierastajā līmenī. Vēl vairāk – alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaits ir pat pieaudzis.
