foto: AFP/Scanpix
Populāra kļūst kāda vietne, kur “beidzot atmasko un pastāsta patiesību par Covid-19”. Kas tā ir?
Sabiedrība
2020. gada 23. maijs, 07:22

Populāra kļūst kāda vietne, kur “beidzot atmasko un pastāsta patiesību par Covid-19”. Kas tā ir?

Jauns.lv

Covid-19 pandēmijas laikā saausījušies dažādu sazvērestību teoriju izplatītāji. Ja lielākā daļa no konspirācijām ir tik muļķīgas, ka reti kurš uz tām vispār uzķeras, tad grūtāk ir ar informāciju, kas izskatās “zinātniska”, atsaucas uz daudz dažādiem pētījumiem, kurus cilvēks ārpus zinātniskās un akadēmiskās vides nav pieradis lasīt un uztvert, un vienlaikus ievirza lasītāju pārliecībā, ka piedāvā tam patiesību un tikai patiesību, kā arī atklāj to, ko politiķi un valdības no mums it kā noklusē. Tomēr tā aizsegā lasītājam vienkārši "iebaro" maldinošu informāciju.

Viena šāda lapa guvusi cilvēku ievērību ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, un tajā galvenā paustā doma ir tāda: jaunais koronavīruss tāds nieks vien ir, tas nav bīstams un mirstība ir ļoti zema. Daudziem jaunā koronavīrusa nopietnības noliedzējiem Latvijā šī lapa varētu iet pie sirds, jo mūsu valstī patiešām laikus ieviesto ierobežojumu dēļ ir salīdzinoši zems saslimušo un mirušo skaits, kas nereti iedzīvotājiem liek secināt, ka vīruss nav bīstams, ignorējot patieso mūsu labās statistikas iemeslu – distancēšanos vienam no otra brīdī, kad vīrusa klātbūtne vēl nebija tik ievērojama.

Kas ir šī lapa?

Vietnē “swprs.org” apgalvots, ka tā pārstāv organizāciju “Swiss Policy Research”, kas radīta 2016. gadā, ir “neatkarīga, bezpartejiska un bezpeļņas pētījumu grupa”, kas pēta ģeopolitisko propagandu Šveices un starptautiskajos medijos; to veido neatkarīgi akadēmiskās jomas pārstāvji un organizācija nesaņem finansējumu no ārpuses. Pat nezinātājam, uzmetot aci lapas dizainam, būs skaidrs, ka tā ir diezgan primitīva un tās izveidošana neprasa ne lielas zināšanas, ne daudz laika. Savukārt iepriekš publicētie “pētījumi” drīzāk ir dažādu plašsaziņas līdzekļu ziņu kompilācija bez ievērojamas redakcionāli pievienotas vērtības.

Lai radītu nopietnības iespaidu, lapas autori norāda, ka tās raksti ir pārpublicēti daudzos neatkarīgos pasaules medijos, tomēr nav minēts, kādos tieši. Tāpat pieminēts, ka ar lapas saturu dalījies “Wikileaks” dibinātājs Džulians Asanžs. Kā pierādījums tam ir pievienots ekrānuzņēmums no Asanža “Twitter” konta, kur viņš reiz ir dalījies ar vienu šīs mājaslapas saiti.

Lapas uzturētāji apgalvo, ka ir akadēmiskās vides pārstāvji, tomēr neviens autora vārds nav nosaukts, lapa ir anonīma un nav iespējams izsekot, kas ir tās patiesais uzturētājs.

Interesanti, ka tajā ir atrodama arī atruna, ka, lai arī tās saturs ir veidots “ar vislielāko rūpību”, tās veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par saturu un tā atbilstību patiesībai.

Kas tajā teikts par Covid?

Sociālo tīklu lietotāji Latvijā un arī pasaulē dalās ar saiti uz šīs “organizācijas” “pētījumu” par jauno koronavīrusu un tā izraisīto Covid-19 slimību. Vēstījums, kuru ir mēģināts radīt, ir nepārprotams – Covid-19 nav nedz īpaši bīstams, nedz nāvējošs. Tās autori, daloties ar zinātniskām publikācijām, ir snieguši savas interpretācijas par šo vīrusu, tā izplatību, letalitāti un citiem aspektiem, kurus šobrīd pēta zinātnieki visā pasaulē. Nevar nepamanīt faktu, ka lielākā daļa argumentu balstīta uz citos ārvalstu medijos, tostarp, bulvārpresē piemeklētiem apgalvojumiem, kuri apstiprina galveno ideju, ka no Covid-19 nav jābaidās un visi ieviestie pasākumi ir ne tikai lieki, bet arī kaitīgi pasaules iedzīvotāju ekonomiskajai un emocionālajai labklājībai.

Kā novērots iepriekš, ļoti daudz sazvērestības teoriju piekritēju vidū tiek apzelētas aizdomas, ka Covid-19 radīts Uhaņas laboratorijā kā bioloģiskais ierocis, tomēr šīs lapas veidotāji pievienojas pagaidām zinātnieku vidū valdošajam uzskatam, ka tā nav taisnība. Taču viņu arguments ir šāds: visas ziņas par to, ka Covid-19 ir bioloģiskais ierocis, ir bijusi dezinformācija, ņemot vērā to, ka vīruss ir salīdzinoši nekaitīgs. Proti, kas gan tas par bioloģisko ieroci, ja tas pat īsti nav spējīgs nodarīt kaitējumu.

Tāpat “pierādījumos” vīrusa nekaitīgumam ir atrodams arī apgalvojums, ka koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits Lielbritānijā nepārsniedz pēdējo 25 gadu smagāko gripu uzliesmojumu izraisīto nāvju daudzumu. Kā atsauce ir norādīta saite uz kādu citu anonīmu lapu, kuru izveidojis “noraizējies Lielbritānijas pilsonis ar lielu pieredzi informācijas tehnoloģiju jomā”.

Secinājums

Lai arī šajā lapā atrodamas saites arī uz zinātniskām publikācijām, kuras pilnvērtīgi lasīt, saprast un interpretēt var tikai zinātniskās vides pārstāvji, tajā ir sniegtas dažādas interpretācijas, kuras visas kā viena kalpo domai, ka jaunais koronavīruss nav īpaši bīstams. Nezinot personu, kura šos pētījumus interpretē, būtu nepareizi uzticēties šādam anonīmam viedoklim, kura paudējs ir norobežojies no jebkādas atbildības par savas sniegtās informācijas patiesumu.

Arī lapas dizains liek domāt, ka tās veidotāji nav ieguldījuši ne pārāk daudz laika, ne zināšanu, ne pūļu, lai izveidotu savu vietni. 

Saites uz citiem anonīmiem blogiem un bulvārpresi rada pārliecību, ka tās veidotāji vienkārši cenšas “iebarot” savas idejas citiem cilvēkiem, turklāt bieži vien viņu pievienotā interpretācija pat neatbilst domai, kas ir pausta rakstā. Vienā gadījumā lapas veidotāji norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis slavē Zviedrijas pieeju vīrusa apkarošanai, jo tās iedzīvotāji ir imūnāki pret vīrusu, salīdzinot ar valstīm, kur ieviesti stingri ierobežojumi. Jānorāda, ka patiesībā rakstā, saite uz kuru bija pievienota klāt šim apgalvojumam, teikts, ka PVO pārstāvis ir norādījis uz Zviedriju kā nākotnes scenārija piemēru valstīm, kuras sāks mīkstināt ierobežojumus un iziet no karantīnas. Par tās iedzīvotāju augstāku imunitāti pret vīrusu rakstā nekas nav teikts.

Jānorāda, ka informācijas apjoms šajā lapā ir patiesi liels, tā izpēte varētu paņemt visai ilgu laiku, tāpēc daudzi lasītāji noteikti varētu izvēlēties vienkārši izskriet cauri īsajiem un kodolīgajiem komentāriem, nevis pētīt katru avotu atsevišķi, tomēr daži augstākminētie piemēri spilgti ilustrē to, kā tās autori manipulē ar informāciju un iebaro nepatiesību, lai pārliecinātu savus lasītājus.

Šis gadījums liek vēlreiz secināt, ka milzīgās informācijas aprites laikmetā ir jābūt modriem, acīgiem, un vislabāk būtu uzticēties tikai tām vietnēm un cilvēkiem, kuri neslēpj savu vārdu un nepievieno atrunu, ka neatbild par informācijas patiesumu.