“Rundēnu Valna dūbē” Latgalē izveidota jauna dabas taka
Dabas aizsardzības pārvaldes un Ludzas novada pašvaldības darbinieku darbinieku sadarbības rezultātā izveidota jauna dabas taka 1,5 kilometru garumā par 2020. gada ģeovietu atzītajā dabas piemineklī “Rundānu Valna dūbe” (Rundēnu velna dobe).
Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka, pieaugot interesei par Rundānu Valna dūbi, radās nepieciešamība nodrošināt piekļuvi šim dabas piemineklim. Ludzas novada pašvaldība vienojās ar zemes īpašniekiem, un vietējie iedzīvotāji Rundēnu pagasta pārvaldes vadītāja Aleksandra Sovāna vadībā sāka dabas takas atbrīvošanu no krūmiem un sakritušajiem kokiem.
Jau martā bija plānota kopīga Pārvaldes un Ludzas novada pašvaldības talka, tomēr COVID 19 ieviesa korekcijas un iecerētā talka varēja norisināties maija vidū.
Talkas laikā izveidotā 1,5 kilometrus garā taka ved no vietējās nozīmes autoceļa V517 līdz “Rundānu Valna dūbei” un tā apļveida lokā ieskauj šo objektu. Izveidotas arī skatu vietas, no kurām paveras ainava uz dabas pieminekli.
Rundānu Valna dūbe atrodas Latgales augstienes austrumu daļā Rundēnu paugurainē, šo dabas pieminekli veido dobs paugurs, kas ir nedaudz stiepts rietumu-austrumu virzienā, bet ovālais iedobums tā centrā ir 83 m garš un 66 m plats. Valna dūbes padziļinājumā ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purviņš un pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Pētījumi liecina, ka kūdras uzkrāšanās sākusies pirms 5500-6500 gadiem, bet pirms tam pastāvējis ezers.
Ģeologi, kas pētījuši Rundānu Valna dūbes apkārtni, ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā nav noskaidrota. Šādi reljefa veidojumi ir izplatīti daudzās vietās Latgalē un citur Latvijā, pārsvarā augstienēs. Rundānu Valna dūbe tiek vērtēta kā lielākā šāda tipa forma visā apkārtnē.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas savienības aizsargājams biotops nogāžu un gravu meži. Dabas piemineklim ir arī paleoģeogrāfiskā vērtība – kā liecībai par deglaciācijas un vēlāku laikaposmu vidi.
