VK: tehniskais aprīkojums tiek pirkts ceļu satiksmes drošībai vai noliktavu piepildīšanai?

Triju gadu laikā (2017–2019) no valsts budžeta finansējuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai tika piešķirti 9,2 miljoni eiro, no kuriem 2019. gadā izlietoti 2,4 miljoni eiro (no valsts budžeta finansējuma 1,6 miljoni eiro un no OCTA finansējuma gandrīz 800 tūkstoši eiro).

Par šo naudu pirkti lāzera skeneri, kompaktās videokameras, rokas videoradari, dažādas kancelejas preces sabiedrību izglītojošiem pasākumiem, iegādāts pat bezpilota lidaparāts, tomēr liela daļa no iepirktajām ierīcēm netiek izmantotas nemaz vai arī nav lietošanas kārtībā. Vienlaikus finansējuma trūkst, piemēram, vidējā ātruma kontroles radaru darbībai un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir apdraudēta arī stacionāro radaru darbība.

Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam tika noteikts uzdevums: ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un arī smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, samazināt par 50 %. 2017. gadā tika apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.–2020. gadam , kurā par vairāku pasākumu realizēšanu atbildība noteikta Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, galvenokārt Valsts policijai.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādes pamatā ir atbildīgas par preventīviem ceļu satiksmes drošības pasākumiem, vienlaikus tām uzticēts īstenot vairākus pasākumus satiksmes dalībnieku izglītošanā un informēšanā. Plānā paredzētie pasākumi tiek īstenoti no trim finansējuma avotiem: valsts budžeta līdzekļiem, valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” dividendēm un  OCTA finansējuma. Šajā revīzijā Valsts kontrole vērtēja pasākumus, kas tiek īstenoti no valsts budžeta finansējuma un OCTA finansējuma 2019. gadam.

Dārgie pirkumi, un kas ar tiem notiek realitātē

Revīzijā konstatētie fakti, Valsts kontroles vērtējumā, rada neizpratni par dārgu tehnisko ierīču iegādēm un realitāti to izmantošanā. Par 513 175 eiro iegādāti pieci 3D lāzera skeneri, kas paredzēti satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Ikdienā Valsts policija tos izmanto reti, pamatā – smagu ceļu satiksmes negadījumu dokumentēšanā, lai iegūtu papildu pierādījumus. Izrādās, ka 3D skeneru izmantošana ir sarežģīta un, iespējams, nepieciešamas pat īpašas policistu apmācības darbam ar šo ierīci.

No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 219 eiro un kuras paredzētas piestiprināšanai pie policista apģērba, lai konfliktsituācijās vai kukuļdošanas brīdī veiktu videoierakstu, revīzijas laikā ekspluatācijā bija vien 18 videokameras. Turklāt arī tās vēl ne reizi nebija izmantotas Valsts policijas funkciju izpildē.

Savukārt par 5145 eiro iegādātais bezpilota lidaparāts, kuru izmantojot plānots uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt ceļu satiksmes negadījuma vietas noformēšanu, līdz 2020. gada martam izmēģināts tikai testa režīmā. Valsts policijas funkciju izpildei tas nav izmantots ne reizi, jo tā lidošanu virs autoceļiem nepieļauj normatīvais regulējums. 

2018. gadā par 387 560 eiro iegādātajiem 40 rokas videoradariem 2019. gada 13. decembrī beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienā no Valsts policijas kārtības struktūrvienībām, ko revīzijas laikā apmeklēja revidenti, atklājās, ka rokas videoradars izmantots tikai testa režīmā, bet Valsts policijas funkciju izpildē nav lietots ne reizi.

Apjomīgas un neizprotamas kancelejas preču iegādes

Ik gadu vairāk nekā 200 tūkstošus eiro Iekšlietu ministrijas padotības iestādes izlieto dažādu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem domātu preču iegādei, tai skaitā pildspalvām, krāsainajiem zīmuļiem, aplikāciju papīram, izglītojošām spēlēm, krāsojamajām grāmatām, autostāvvietas pulksteņiem, gaismu atstarojošiem priekšmetiem, gaisa atsvaidzinātājiem, no kuriem daļa gulst noliktavu plauktos. Šādu preču krājumu papildināšanai izlietoti un vēl plānots izlietot no OCTA finansējuma 2019. un 2020. gadā papildus piešķirtos 243 tūkstošus eiro.

Valsts kontroles vērtējumā, iedzīvotāju izglītošana un informēšana, neapšaubāmi, ir svarīgs ceļu satiksmes drošības veicināšanas pasākums, tomēr turpmāk, gatavojot priekšlikumus dažādu pasākumu iekļaušanai Ceļu satiksmes drošības plānā, rūpīgi jāapsver nepieciešamība minētās preces iegādāties līdzšinējos apjomos.

Valsts kontrole Iekšlietu ministriju aicina vērtēt, vai no OCTA finansējuma sabiedrības izglītošanai un informēšanai ir nepieciešams novirzīt tik lielu finansējuma daļu tieši šim uzdevumam, ja citiem ceļu satiksmes uzraudzības pasākumiem finansējuma nepietiek.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējuma trūkuma dēļ kopš 2019. gada 1. oktobra netiek turpināta vidējā ātruma kontroles radaru darbība, kas iepriekš atzīta par veiksmīgu pilotprojektu. Gan Valsts policijas, gan Iekšlietu ministrijas vadība vairākkārt ir publiski sniegusi informāciju, ka finansējuma trūkuma dēļ apdraudēta arī stacionāro radaru darbība.

“Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar citām par satiksmes drošību atbildīgajām institūcijām ir jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāmaina principi, pēc kādiem tiek izvērtēti ceļu satiksmes drošības pasākumi un to prioritāte. Tāpat ministrijai būtu jālemj, vai piešķirtais, bet ilglaicīgi neizlietotais izglītošanas pasākumu finansējums nav daudz vairāk nepieciešams citu, daudz svarīgāku pasākumu finansēšanai,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka arī citām institūcijām (Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Valsts ceļi, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Autotransporta direkcija, Latvijas Automoto biedrība, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija), kuras ir iesaistītas ceļu satiksmes drošības pasākumu izpildē, no OCTA finansējuma dažādu iedzīvotājus izglītojošu un informējošu kampaņu organizēšanai laikā no 2017. līdz 2020. gadam ir piešķirti 2,44 miljoni, kas ir divas reizes lielāks finansējums, nekā šim mērķim minētajām iestādēm bija paredzēts piešķirt.