EK un 11 valstu dibinātās Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāts atradīsies Rīgā

KM norāda, ka 2010.gada maijā Sanktpēterburgā 11 valstis un EK parakstīja Saprašanās memorandu modalitāšu noteikšanai Kultūras partnerības dibināšanai, kas nosaka partnerības mērķus, rīcības plānu, informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm, kā arī sadarbības formātu starp šīm pusēm.

Šī ir ceturtā, jaunākā partnerība Ziemeļu dimensijas ietvaros, līdzās Vides partnerībai, Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerībai un Transporta un loģistikas partnerībai.

KM informē, ka Kultūras partnerības galvenie uzdevumi ir kalpot par fokusa punktu tīkliem, projektiem un citām kultūras aktivitātēm Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas teritorijā, kā arī būt par mijiedarbības veicinātāju starp kultūras darbiniekiem un uzņēmējdarbības kopienu.

Tāpat Kultūras partnerība veic projektu finansiālās ilgtspējas un rentabilitātes novērtējumu un informē par piekļuvi finansējumam. Kultūras partnerības mērķis ir arī veicināt sadarbību, palīdzēt celt kapacitāti un labāk koordinēt Ziemeļu dimensijas teritorijā realizētos starptautiskos projektus.

Kultūras partnerības darbs ietver kā kultūras projektu koordinēšanu un izvērtēšanu, tā arī augsta līmeņa ekspertu sanāksmju organizēšanu. KM norāda, ka Kultūras partnerības vīzija ir kļūt par kontaktpunktu informācijas apmaiņai par kultūras un radošo industriju labākās prakses piemēriem, īstenot radošo industriju attīstību sekmējošus sadarbības projektus un piesaistīt papildu finansējumu kultūras un radošo industriju projektiem.

Lai sekretariātam piešķirtu tiesisku statusu, kas ļautu tam pilnvērtīgi veikt uzticētās funkcijas un nodrošinātu Kultūras partnerības darba nepārtrauktību un koordināciju, Kultūras partnerības vadības komiteja izstrādāja un dalībvalstis 2018.gada 28.maijā parakstīja un ratificēja līgumu par sekretariāta izveidi.

Līgums par sekretariāta izveidi paredz, ka sekretariāta atrašanās vieta ir Rīga. Līgums paredz arī to, ka starp sekretariātu un uzņemošo valsti, proti, Latviju jānoslēdz uzņēmējvalsts līgums.

Uzņēmējvalsts līguma projekts izstrādāts Kultūras partnerības vadības komitejas klātienes tikšanos laikā, kurās izskatīja dalībvalstu un iesaistīto institūciju iesūtītos komentārus un priekšlikumus, skaidro KM.

Sekretariāts darbojas, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgi veiktajām iemaksām. KM katru gadu ir jāiemaksā minimālā iemaksa 10 000 eiro apmērā, ko arī turpmāk plānots darīt no ministrijas budžeta.

Sekretariāta personāls patlaban ir viens cilvēks, kurš ir Latvijas pilsonis, kas pilda sekretariāta vadītāja amata pienākumus uz noteiktu laiku līdz 2022.gadam.

KM norāda, ka saskaņā ar uzņēmējvalsts līguma projektu pastāvīgā sekretariāta personāla locekļi, kuri nav Latvijas pilsoņi, ir tiesīgi uz imunitāti pret jebkādu tiesvedību attiecībā uz mutvārdu vai rakstveida paziņojumiem, ko minētie locekļi ir snieguši, īstenojot savas amatpersonas pilnvaras, un pasākumiem, ko tie īstenojuši šajā statusā. Minēto imunitāti turpina piemērot, kad attiecīgās personas ir atstājušas sekretariāta dienestu.

Uz sekretariāta personāla locekļiem attiecas arī neaizskaramība attiecībā uz visiem dokumentiem, manuskriptiem, informāciju par datorizētas informācijas uzkrāšanu un izguvi, ierakstiem, fotogrāfijām un filmām, kas saistītas ar sekretariāta darbību. Personālam ir tiesības uz personīgiem atbrīvojumiem sev un ģimenes locekļiem no imigrācijas ierobežojumiem un noteikumiem attiecībā uz ārzemnieku reģistrāciju.

Viņiem ir tiesības uz tādām pašām valūtas maiņas privilēģijām, kādas piešķir amatpersonām, kuras ieņem atbilstošus amatus diplomātiskajās pārstāvniecībās. Jo īpaši pastāvīgā personāla locekļiem, pārtraucot darbu sekretariātā Latvijā, ir tiesības likumīgi un netraucēti pārskaitīt naudu no Latvijas tajā pašā valūtā un tādā pašā apmērā, kādā tā ievesta Latvijā, kopā ar citu naudu, attiecībā uz kuru viņi var pierādīt tās esamību to tiesiskā valdījumā.

Personālam, kas nav Latvijas pilsoņi, ir tiesības uz tādu pašu aizsardzību un repatriācijas iespējām sev un saviem ģimenes locekļiem, kādas starptautisko krīžu laikā piešķir amatpersonām, kuras ieņem atbilstošus amatus diplomātiskajās pārstāvniecībās. Tāpat sekretariāta personālam ir tiesības, stājoties amatā un neuzņemoties atbildību par muitas nodevām un citu ievedmaksu, ievest mēbeles un citas personīgās mantas, tostarp vienu transportlīdzekli katram pastāvīgā personāla loceklim un tā laulātajam vai partnerim.

KM uzsver, ka papildus norādītajai imunitātei un privilēģijām pastāvīgā personāla loceklim kopā ar tā ģimenes locekļiem, ciktāl viņš nav Latvijas pilsonis vai Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kad viņu ieceļ amatā, ir tādas pašas privilēģijas un imunitāte, kādu parasti piešķir saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.

Tomēr pastāvīgā personāla locekļiem nav imunitātes attiecībā uz kādas trešās personas civilprasību par kaitējumu, kas radies negadījumā, kuru izraisījis pastāvīgā personāla loceklim piederošs vai tā vadīts mehāniskais transportlīdzeklis vai cits transportlīdzeklis, vai attiecībā uz satiksmes pārkāpumu, kas saistīts ar šādu transportlīdzekli un ko pastāvīgā personāla loceklis izraisījis.

Privilēģijas un imunitāti saskaņā ar uzņēmējvalsts līgumu piešķir tikai tādā nolūkā, lai efektīvi sasniegtu sekretariāta mērķus. Sekretariāta vadītājs var atcelt pastāvīgā personāla locekļa imunitāti, ja, pēc viņa domām, imunitāte varētu kavēt tiesvedību un to var apturēt, nekaitējot sekretariāta interesēm.