Dobeles pilsdrupās atrod zemgaļu relikvijas

Pilsdrupās pašlaik notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās ordeņa laika pils konventa ēkas, izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.

Gredzeni, saktas, adatas, monētas

Vienlaikus turpinās arī arheoloģiskā izpēte, kas aprīļa beigās nesusi vērtīgus jaunieguvumus – pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis ar zemgaļu laika senlietām.
Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti.

Atrasta arī viduslaiku monēta jeb artigs ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (1473–1485) uzrakstu un Osnabrikā Vāczemē kalts bīskapa Balduina fon Russela (1259–1264) feniņš.

Necerēts atklājums

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā rit izpēte, norāda, ka seno zemgaļu pils atrašanās vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas ir acīmredzamas.

“Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz trīs metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums,” uzskata Tomašūns.

Atsedzot mūrus zem zemes un atrodot senlietas, iegūta jauna informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā, un labāk saglabājušos priekšmetus ar laiku izstādīs apskatei pils muzeja ekspozīcijā.

Apmetne iznīcināta karā

Pētnieki uzskata, ka atrastās senlietas zemē ir nokļuvušas, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, ka vienlaikus mūra pilij blakus bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinājās arī zemgaļi.
“Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali,” teic Tomašūns.

Iespējams, ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc viņu pils nopostīšanas 1289./1290. gadā. “Varbūt 14. gadsimtā notikušais ugunsgrēks tolaik nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šajā laikā notika uzbrukums arī Dobelei,” pieļauj arheologs.

Aiz senajiem mūriem

Vērienīgas rekonstrukcijas gaitā ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Būvdarbus veic RERE Meistari 1, projektu izstrādājusi SIA Konvents un Arhitektes Ināras Caunītes birojs, koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms.

Kopējās izmaksas ir 2 193 308 eiro, daļu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un valsts, bet pašvaldība ņēmusi aizņēmumu Valsts kasē.