Kas ir šis "otrais vilnis", kuram mūs mudina gatavoties? SARS gadījumā tāda nebija...
Daudzviet pasaulē stabilizējoties situācijai ar jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu un atvieglojot ieviestos ierobežojumus, saglabājas bažas par tā dēvēto otro vilni, paredzot, ka Covid-19 ar lielu jaudu var plosīties rudenī. Bet kas ir šis otrais vilnis, kam visi liek gatavoties, un kāpēc SARS infekcijai tāda nebija?
Pandēmijas parasti izraisa jauni patogēni, pret kuriem lielākajai daļai cilvēku nav imunitātes. Tas ļauj tiem sekmēt globālus uzliesmojumus. Lai arī pandēmijas nav ierasta lieta, visbiežāk tās ir izraisījusi gripa. Bieži notiek tā, ka jauns gripas vīrusa paveids izplatās visā pasaulē, bet tad izzūd, taču pēc dažiem mēnešiem tas atgriežas un atkal izplatās pa pasauli vai kādu tās daļu.
Daudzi pamatoti jautā, kas gan liek infekcijām atslābt pirmā viļņa laikā. Gripas gadījumā saslimšanas spēks var mazināties gadalaiku maiņas rezultātā. Vīruss “pārceļas” uz dienvidu puslodi, kad ziemeļu puslodē iestājas vasara un karstums. Iespējams, vīrusam mazināties liek fakts, ka pirmajā vilnī tas inficējis lielu daļu cilvēku, kuriem izstrādājusies imunitāte, tādā veidā palēninot vīrusa izplatību. Jaunā koronavīrusa gadījumā daudzas valstis ieviesušas nepieredzētus pārvietošanās aizliegumus un sociālās distancēšanās pasākumus, turot cilvēkus pa gabalu vienam no otra, kas palīdz mazināt vīrusa izplatības ātrumu.