Muktupāvela: lielākā neapmierinātība ir par pašu procesu, kā tika virzīti grozījumi; nebija iespēju diskutēt
„Lielākās bažas un neapmierinātība ir par pašu procesu, kā tika virzīti šie likuma grozījumi. Nenotika saskaņošanas sēdes, mums nebija iespēju diskutēt dēļ ārkārtas stāvokļa valstī saistībā ar Covid– 19, bet tai pat laikā netika pat mēģināts diskutēt," tā par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu RīgaTV 24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Viņa uzskata, ka tiek apdraudēta augstskolu autonomija, demokrātijas procesi, jo augstskolas no atvasinātām publiskām personām kļūst par tiešas pārvaldības, ministrijas pakļautības iestādēm.
Muktupāvela atgādināja, ka politiskā vide ir mainīga, katrs politiķis nāk ar savām ambīcijām, iekšējām traumām un neapmierinātību, pēc iespējas agresīvāk mēģina četru gadu laikā kaut ko izdarīt, lai vairotu savu sociālo kapitālu uz nākamo vēlēšanu periodu.
„Izglītības sistēma prasa ilgtspējīgu, pārdomātu politiku, jo runa ir par jauniem cilvēkiem, kas ir jebkuras valsts galvenais resurss. Šādi mēs demonstrējam jauniešiem, cik nestabila ir studiju vide tieši šīs politiskās pārvaldes dēļ,” pārliecināta ir Muktupāvela. „Mēs neredzam no ministrijas puses izpratni. Manuprāt, neatrisināmu jautājumu nav, vienmēr sarunu ceļā var nonākt pie abām pusēm izdevīgiem lēmumiem un nozare no tā tikai iegūtu.”
Lai aktualizētu šo jautājumu, reaģējot uz Ministru kabineta lēmumu, kā ziņo Rektoru padomes priekšsēdētāja, nosūtīta vēstule medijiem un vairākām iesaistītajām organizācijām, vēstuli parakstījuši Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Augstskolu profesoru asociācija, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība u.c.
