Mantiniecei nav naudas nodevai: ko darīt, lai saglabātu savu īpašumu

Skaidro Sandra Jakušenoka, zvērināta notāre

Ja novēlēsiet dzīvokli audžumeitai, kura nav jūsu asinsradiniece, mantojuma lietas kārtošanas izmaksas patiešām būs ļoti lielas.

Ieteicamā rīcība

Ja manto laulātais un bērni, šīs izmaksas ir daudzkārt mazākas. Tāpēc jūsu situācijā vispieņemamākais variants būtu uzrakstīt pie notāra testamentu, novēlot dzīvokli sievai, un iecelt audžumeitu par sievas atvietotāju (substitūtu).

Tādā gadījumā, ja aiziesiet mūžībā pirms sievas, viņa mantos jūsu dzīvokli, un izdevumi nebūs lieli. Pēc tam dzīvokli mantos viņas meita, izdevumi arī nebūs lieli. Toties, ja sieva aizies mūžībā pirms jums, audžumeita mantos dzīvokli no jums uz testamenta pamata, un tad gan būs jāmaksā šie lielie izdevumi.

Audžumeita nav jūsu asinsradiniece, tāpēc, ja nebūs testamenta, viņa neko nemantos, un dzīvoklis kā bezmantinieka manta paliks valstij. Ar testamentu ieteicams novēlēt ne tikai dzīvokli, bet arī visu savu mantu, jo jums taču ir arī nauda kontā, kurā ieskaita jūsu pensiju.

Cik maksā testaments

Testamenta taisīšana pie notāra maksā 36 eiro, kopā ar 21% PVN – 43,56 eiro.

Summas, kuras jāmaksā notāram, noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību. Mantojuma lietu var uzsākt pie jebkura notāra pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, jo takses visiem notāriem ir vienādas.

Piesakoties uz mantojumu, mantinieki notāram samaksā par mantojuma lietas uzsākšanu, tostarp par mantošanas iesniegumu, par mantojuma lietas izsludināšanu oficiālajā elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, citu mantinieku (ja tādi ir) uzaicināšanu, par ziņu pieprasīšanu no bankām un reģistriem.

Kopējās izmaksas katrā gadījumā ir atšķirīgas. Vienā gadījumā ir tikai viens mantinieks, kurš manto uz likuma pamata, bet citā gadījumā ir vairāki mantinieki, kuri jāuzaicina, jāpieprasa ziņas no kadastra un no bankām, un izmaksas būs lielākas. Tāpēc izmaksas par mantojuma lietas uzsākšanu ir, sākot no 40 eiro, un vairāk. Notāra atlīdzībai visos gadījumos jāpieskaita 21% PVN. Par testamenta nolasīšanu jāmaksā 23,48 eiro, ar PVN – 28,41 eiro.

Pēc tam kad mantinieki ieradušies pie notāra, notārs izsludina pieteikšanos uz mantojumu, lai var pieteikties pārējie mantinieki un kreditori, ja tādi ir. Pieteikšanās termiņš ir viens gads no mantojuma atklāšanās dienas, taču notārs var izsludināt arī saīsināto termiņu, ne mazāku par trim mēnešiem.

Pēc šā termiņa beigām, pieskaitot septiņas darbadienas (tā saukās pasta dienas), mantinieki var saņemt mantojuma apliecību, samaksājot atlīdzības taksi notāram par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (par mantojuma apliecības izsniegšanu). Tie ir divi dažādi maksājumi – par mantojuma lietas uzsākšanu un par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

Skaitām naudu: starpība trīsdesmit reizes!

Salīdzināsim, kādas būs izmaksas, ja manto dažādu šķiru mantinieki.

Atlīdzības takse notāram par mantojuma apliecības izsniegšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737

            Šajā piemērā redzam, ka starpība ir gandrīz trīsdesmit reizes – 121,41 eiro, ja manto sieva vai meita, un 3546,97 eiro, ja audžumeita.

Ja dzīvoja kopā, jāmaksā mazāk

Par kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojošiem uzskata tos mantiniekus, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta. Tas ir svarīgs faktors, jo kopā dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem ir jāmaksā divreiz mazāka atlīdzības takse notāram par mantojuma apliecības izsniegšanu un arī divreiz mazāka valsts nodeva zemesgrāmatai.

Mantinieki paši var izvēlēties, vai atlīdzību maksāt no īpašuma kadastrālās vērtības vai no tirgus vērtības, kuru noteiks sertificēts vērtētājs par samaksu. Lasītāja gadījumā, kad mantinieki turpinās dzīvot šajā dzīvoklī, izdevīgāk ir aprēķinos izmantot dzīvokļa kadastrālo vērtību, kas ir zemāka par tirgus vērtību.

Mēdz būt arī citādāk. Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka, gadījumā ja mantinieki domā mantoto īpašumu drīzumā pārdot, tad viņiem ir izdevīgāk maksājumus veikt no īpašuma tirgus vērtības, kas ir lielāka par kadastrālo vērtību. Pēc īpašuma pārdošanas būs jāmaksā valstij 20% nodoklis no kapitāla pieauguma – starpības starp iegūšanas vērtību un pārdošanas cenu.

Ja īpašums mantots, par iegūšanas vērtību uzskata to, kas norādīta mantošanas dokumentos. Protams, var pagaidīt piecus gadus, jo nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja īpašums pārdevējam pieder vismaz piecus gadus (skaitot no dienas, kad tas ierakstīts zemesgrāmatā uz pārdevēja vārda) un vismaz vienu gadu bijis īpašnieka deklarētā dzīvesvieta.

Tomēr šo risinājumu ne vienmēr var izmantot, jo ir īpašumi, kuros nav iespējams deklarēt dzīvesvietu, piemēram, lauku zeme, kurai nav piešķirta adrese, bet ir tikai kadastra apzīmējums.

Jāmaksā arī zemesgrāmatai

Kad saņemta mantojuma apliecība, mantinieks vai mantinieki var doties uz zemesgrāmatu nodaļu, lai ierakstītu mantoto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda. Nostiprinājuma lūgumu notārs zemesgrāmatai nosūta elektroniski pēc tam, kad mantinieki samaksājuši valsts un kancelejas nodevas par savu īpašuma tiesību nostiprināšanu.

Likums nenosaka, cik ilgā laikā īpašums jāieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Labāk nevilcināties, jo pēc sešiem mēnešiem, skaitot no mantojuma apliecības izsniegšanas datuma, nodeva zemesgrāmatai tiks palielināta pusotras reizes, piemērojot koeficientu 1,5. Tomēr ir zināmi gadījumi, kad cilvēki mantoto īpašumu gadiem nepārraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Saņēmuši mantojuma apliecību, viņi ir šā īpašuma tiesiskie valdītāji, tātad var likumīgi tajā dzīvot, var arī īpašumu izīrēt vai iznomāt.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1250 Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir paredzēts valsts nodevas apmērs par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Nodevu rēķina no visas mantojuma summas.

Valsts nodeva par mantotā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1250

Kas galarezultātā iznāk? Ja nav testamenta un dzīvokli manto sieva, viņa maksās 121,41 eiro atlīdzību notāram un 97,50 eiro nodevu zemesgrāmatai, kopā 218,91 eiro. Ja ir testaments, sieva par dzīvokļa mantošanu tāpat maksās 121,41 eiro notāram, 28,41 eiro par testamenta nolasīšanu, bet zemesgrāmatai maksās mazāk – 48,75 eiro. Kopā sanāk 198,57 eiro, starpība nav liela.

Pēc sievas nāves dzīvokli mantos viņas meita (lasītāja audžumeita), un viņas kā kopā dzīvojošas pirmās šķiras mantinieces izdevumi būs tādi paši.

Ja sieva nomirs pirmā, tad, lai audžumeita nepazaudētu dzīvokli, viņai būs jāmaksā 3546,97 eiro atlīdzība notāram par mantojuma apliecības izsniegšanu, 28,41 eiro par testamenta nolasīšanu un 2925 eiro nodeva zemesgrāmatai. Kopā – 6500,38 eiro. Summa ir liela, taču jāapzinās, ka par tādu naudu Rīgā dzīvokli nevar nopirkt.

Jebkurā no šiem gadījumiem mantiniekiem būs arī citas izmaksas – no 40 eiro līdz pāris simtiem.

Ko darīt? Acīmredzot jau tagad jāsāk krāt naudu. Kad audžumeita paliks viena, viņa varēs, piemēram, izīrēt kādu dzīvokļa istabu un tādā veidā iegūt papildu līdzekļus.

Ja nav savu bērnu, tad kopā ar sievu uz pusi no mantojuma var pieteikties brāļi un māsas, kā arī agrāk mirušo brāļu un māsu bērni, Ja nav īsto brāļu un māsu, tad uz mantojuma pusi var pieteikties pusbrāļi un pusmāsas, kā arī agrāk mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni, tāpēc ir svarīgi taisīt testamentu par labu sievai, jo tad viņa mantos visu.