"Man ver ciet širmi!" Kā ārkārtējā situācija mainījusi latviešu dzīvi šeit un ārzemēs
Jau apmēram divus mēnešus valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas dēļ. Portāls Jauns.lv skaidroja, vai un kā šis laiks ir ietekmējis Latvijas iedzīvotājus un latviešus, kuri dzīvo ārzemēs. Katram uzdevām trīs jautājums: vai un kā situācija valstī un pasaulē mainījusi ikdienas dzīvi, kas būs pirmā lieta, kuru gribēsies paveikt pēc visu ierobežojumu atcelšanas un, kā katrs vērtē notiekošo Latvijā un pasaulē.
Elgars Roga, "Blaķene Barber Shop" bāra un "Windcut Barber Shop" frizētas īpašnieks Liepājā
"Ārkārtējā situācija ikdienu ir padarījusi lēnāku un nesteidzīgāku. Ir sajūta, ka ir iedota astotā nedēļas diena. Ja ārkārtējas situācijas izsludināšnas sākumā bija paaugstināts stress, neziņa ko iesākt, ko darīt un kā būt, tad nu jau lietām esmu pielāgojies un izbaudu šo laiku. Ir iespēja sakārtot daudz lietas gan privātajā dzīvē, gan uzņēmumā, gan mentāli sevī.
"Skaidrs, ka ierobežojumus neatcels vienas dienas laikā, tāpēc ir iespēja pielāgoties un sagatavoties skrējiena turpinājumam. Katru mēnesi mēs drīsktam un drīkstēsim kaut ko nedaudz vairāk.
Pēc ierobežojumu izbeigšanas pirmais ko izdarīšu - uzrīkošu bārā Hard Core ballīti. Klienti ir noilgojušies pēc komunikācijas un socializēšanās."
Aija, koučs, personīgās izaugsmes treneris
"Ikdiena ir sagriezusies par 360 grādiem. Sākumā jutos izsista no sliedēm, bet šodien, kad šajā "jaunajā" situācijā ir pavadīti divi mēneši, atkal sāk likties, ka tā ir normāla ikdiena. Spēja pielāgoties apstākļiem un atrast tajā vislabāko ir veiksmes atslēga.
Es domāju, ka daudzi vēlējās piedzīvot vismaz daļēji to, ko piedzīvojam tagad (tikai neviens nevarēja iedomāties, ka tas notiks tā - bez katra personīgās piekrišanas).
Cik cilvēki ir vēlējušies pavadīt laiku vairāk ar ģimeni… apstāties no ikdienas skrējiena un saprast - kas ir tas, ko es vēlos.
Vēl jo vairāk, šis brīdis ļāva atmest visu ārpasauli un pabūt savā mazajā pasaulītē. Es nedomāju, ka šis ir vienkāršs laiks, bet atskatoties daudzi redzēs tā nozīmību.
Man noteikti pietrūkst ceļošana, un tiklīdz, tas būs droši - es viennozīmīgi plānošu ceļojumu, domāju, ka vairākus.
Esmu droša, ka šīs ir transformācijas, laiks, kad pārejam uz jauno pasauli. Domāju, ka tāda kā bija ierasts tā vairs nebūs, un nesaku, ka viss mainīsies vienā dienā, bet esmu droša, šis ir vērtīgs laiks, kad ne tikai darba ņēmēji, bet arī devēji var izvērtēt savu līdzšinējo darba struktūru.
Laiks, kad katrs individuāli var apjaust, kas viņam ir svarīgi. Kopumā domāju, ka tā ir milzīga revīzija, ne tikai drēbju skapjos, bet galvā. Šis ir pārmaiņu katalizātors, kas vienkārši paātrināja visus jau sen iesāktos procesus, jo dzīvot tā, kā mēs to darījām līdz šim vairs nav vēlams."
Laura, mūziķe, šobrīd nestrādā
"Skumji, ka nenotiek koncerti. Saprotu, ka labāk lielām masām nepulcēties, bet, mūziķiem šis ir tukšs periods. Pietrūkst koncertēšana un ienākumi no tā. Ja ģimenē ir divi mūziķi vai kultūras jomas pārstāvji, kā iztikt? Man vīrs strādā. Alga gan ir samazināta, bet rēķinus samaksāt varam un paēst arī. Esmu pieticīga un nav tā, ka tagad neko nevaru.
Kad viss beigsies, protams, gribu ceļot! Septembrī paredzēts ceļojums uz Kipru. Nezinu vai to atcels vai nē.
Grūti ar jaunāko bērnu kopā, jo dārziņā nelaižu. Tā kā esmu bezdarbniece, tad mums nepienāks pat dežūrgrupas.
Par notiekošos man ir divējādas sajūtas, protams, ir japiesargājas, bet, es laikam piederu pie tiem, kas tic rozā vienradžiem, kuri (par notiekošo) iesmej. Ticu, ka zem šī visa ir kas cits.
Bet, protams, akceptēju un ievēroju noteikumus, jo cienu arī tos, kam ir bail. Vecākus, cilvēkus riska grupā utt. Bet pati sevī bailes cenšos nelielaist. Jo bailes nogalina ātrāk nekā jebkurš vīruss. Un, katrā ziņa, ekonomika no šī ļoti cietīs.
Piemēram, gripa, vai kāds baigi runā, cik šogad nomiruši no gripas, bet tas ir pieklusis, jo ir briesmīgais Covid-19.
Protams ir arī labums. Cilvēkiem nav iespējas aizbēgt no sevis. Notiekošais liek paskatīties sevī dziļāk, savās attiecībās. Daudzi, piemēram, nesagaidījuši, kad mazuļi izaug aizskrien uz darbu, patiesībā bēgot no enmocionāli tuvām attiecībām, jo strādāt, patiesībā ir vieglāk, nekā būt ar mazo trīs gadus."
Edgars, fotogrāfs, vairākus gadus dzīvo Amerikā
"Es kopš 18. marta sēžu mājās. Man sāp acis no netflixa un hulu. Man ver ciet širmi no garlaicības un es esmu uzēdis tikai kilogramu, kaut gan visu laiku ēdu.
Es noteikti iešu uz darbu. Esmu sapratis, ka ir forši nesēdēt mājās, pat ja tas ir iet uz darbu. Bet ja godīgi, es kādu nedēļu neēdīšu mājās, jo es esmu rīma un man pietrūkst restorāni. (Mums viss ir ciet, pieejams ir tikai līdzņemšanai). Uz kino varētu aiziet, bet tikai lai vairs nebūtu garlaicīgi.
Es visu vērtēju kā pārspīlētu murgu."
Līva Linde, fotogrāfe, ar ģimeni dzīvo Šveicē
"Tā kā arī pirms ārkārtas situācijas bieži strādāju no mājām, tad ļoti lielas izmaiņas nejūtu. Esmu veikusi pārplānošanu samainot vietām lietas, kuras biju paredzējusi izdarīt gada nogalē, bet varu darīt šobrīd un otrādi - pārcēlusi dažus šobrīd neiespējamus projektus uz gada otro pusi.
Visvairāk man pietrūkst brīva robežu šķērsošana. Runa nav par vēlmi pēc atvaļinājuma ārvalstīs, bet gan dažādu situāciju kopumu - satikt ārvalstīs dzīvojošus draugus, apmeklēt seminārus ārpus valsts, strādāt ar ārvalstu klientiem. Izjūtu šo Eiropas valstisko sadalīšanu.
Domāju, ka šis laiks līdz ar daudzām problēmām un sarežģījumiem ir nesis arī daudz pozitīva, maliet atdzīvinājis dažas piemirstas vērtības un ieradumus. Ļoti gribētos, lai atgriežoties ierastajam dzīves ritmam šī laika grūtums pazustu, bet labais paliktu un pasaule mazliet transformētu sevi kļūstot harmoniskāka, sabalansētāka."
Anna Grīva, strādā restorānā Rīgā
"Pirmais šoks bija liels, jo burtiski vienā dienā aizvēra ciet, un bija liela neziņa, vai spēsim atvērt vēlreiz. Šobrīd varu teikt, ka ārkārtējā situācija vairs netraucē manu ikdienu, esam pielāgojušies un strādājam ar jaunu modeli, bet pirmajās divās nedēļās bija mainījies viss - uz darbu vairs nebija jāiet un nebija zināms, kad un vai atsāksim strādāt.
Ļoti gribu piedalīties kādās svinībās ar draugiem vai apmeklēt koncertu.
No cilvēciskā viedokļam, manuprāt, šādos krīzes brīžos ļoti, ļoti izceļas sistemātiskas problēmas pārvaldē gan valsts līmenī, gan katra indivīda dzīvē.
Redzam, kādi cilvēki ir patiesībā, cik ļoti spēj pielāgoties un izdomāt jaunus risinājumus. Tādēļ no vienas puses uzskatu, ka šis ir svētīgs laiks - daudz kas tiek izvērtēts, atmests liekais un izcelts svarīgais."
Pēteris, students, dzīvo Rīgā
"Ikdienas gaitas ir mainījušās. Lekcijas notiek attālināti. Lielākā dzīves daļa tiek pavadīta mājās.
Visvairāk gribētos pasēdēt ārpus mājas, naktī ar draugiem. Izjust to atmosfēru.
Protams, ka notiekošais ir satraucošs, ir grūti saprast, kas būs tālāk, taču jāmēģina koncentrēties uz pozitīvajām lietām."
Sanita Veisīte, mājsaimniece
"Dikti mani karantīna nav ietekmējusi. Es kā mājsaimniece esmu mājas dzīves piekritēja, un arī bez karantīnas higiēnas prasības ievēroju, protams bez pārspīllēšanas.
Man karantīnas laikā visvairāk pietrūka Liepājas teātra apmeklējuma, kāda laba koncerta. Vēl vasarā man patika koncerti uz Liepājas ezera. Kad karantīna tiks atcelta, protams, vēlēšos baudīt šos pasākumus un, protams, gribētos siltu, jauku vasariņu."
