9. maijs šogad Latvijā solās būt pavisam citādāks

Pēc Krievijas vēstniecības mājaslapā speciāli izveidotas vietnes Memoriali.org datiem, visā Latvijā pavisam ir aptuveni 350 Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi. Pēdējos gados vēstniecības budžetā to atjaunošanas vajadzībām atvēlēts vidēji pusmiljons eiro gadā.

Par apbedījumiem pieņemts likums

Tas nebūtu nekas slikts, taču katra tādas vietas rekonstrukcijas pabeigšana parasti tiek atzīmēta ar pompu – ierodas Krievijas vēstniecības delegācija, gulst vainagi ar Krievijas karoga krāsu lentēm, un šos sarīkojumus plaši atspoguļo gan Krievijas, gan tai draudzīgie Latvijas mediji.

To, ka abās pusēs kritušo karavīru kapi jārespektē, paredz likums Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Līguma 3. pantā gan teikts, ka “izdevumus par Krievijas apbedījumu uzturēšanu sedz Latvijas puse”.
Paredzēto saistību izpildi koordinē mūsu Aizsardzības ministrija, tehnisko izpildi nodrošina Brāļu kapu komiteja. Katru gadu Latvijā saskaņo apmēram 20 padomju karavīru kapu rekonstrukcijas darbu, kurus veic par Krievijas līdzekļiem.

Apskatot Krievijas vēstniecības mājaslapā pieejamo informāciju, var redzēt, ka pērn vien tās darbinieki piedalījušies aptuveni 15 dažādos publiskos pasākumos, kas jebkādā veidā saistīti ar Otro pasaules karu. Piemēram, plaša Krievijas vēstniecība delegācija 2019. gada 6. oktobrī, apmeklējot brāļu kapus, atzīmēja Siguldas atbrīvošanu (no sava viedokļa), 7. un 8. oktobrī tādā pašā nolūkā viesojās Suntažos un Ogrē.

Izpaliek lielas svinības Šķibē

Arī šogad līdzīgas svinības bija ieplānotas vairākās Latvijas vietās, kur speciāli veikta brāļu kapu atjaunošana, taču pandēmija tās izjaukusi. Liels pasākums bija iecerēts Dobeles novada Šķibē, un pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks teic, ka šie ir ceturtie brāļu kapi, ko novada teritorijā par saviem līdzekļiem atjauno Krievijas vēstniecība.

“Vēstniecība pati organizē iepirkumus, slēdz līgumus ar būvniekiem, un pašvaldība tiek vienīgi informēta un pieaicināta pie sakārtoto objektu apskates. Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas ietvaros 9. maija pasākumam atļauja nav izsniegta, bet simboliska ziedu nolikšana tomēr notikšot, bet pa vienam un distancēti, kā tas ir atļauts,” stāsta Vilks.

To, ka 80 000 eiro vērtais projekts bija iecerēts kā PSRS uzvaras 75. gadadienas vērienīgas atzīmēšanas vieta, apliecina arī plānotais darbu pabeigšanas termiņš – 5. maijs. Līdzīgi projekti šogad virzīti arī Priekulē, Daugavpilī, Valmierā un Jēkabpilī – visi tie apstiprināšanai ir jāiesniedz Ārlietu ministrijai, taču šogad nezināmu iemeslu dēļ tas esot izdarīts salīdzinoši vēlu.

Vairāk politika nekā piemiņa

Valsts drošības dienests gan uzskata, ka Maskavas pašreizējās ārpolitikas kontekstā šie memoriāli vairāk kalpo kā simboli Krievijas vēsturiskās klātbūtnes uztveršanai un pulcēšanās vietas tās kultivētās vēsturiskās atmiņas nostiprināšanas pasākumiem.

“VDD vērtējumā kritušo piemiņas saglabāšana ir nepieciešama un atbalstāma aktivitāte, un šāda pieeja tika iedibināta pēc Pirmā pasaules kara, kad attīstījās brāļu kapu ideja. Tomēr dienesta ilgākā laika posmā iegūtās informācijas analīze liecina, ka Krievija tiecas ekspluatēt tās kritušos karavīrus savu interešu sasniegšanai, nevietā izmantojot brāļu kapu ideju. To spilgti apliecināja arī incidents aizvadītā gada nogalē, kad Krievijas vēstniecība neizrādīja nekādu interesi un rūpes par Latvijā krituša karavīra mirstīgo atlieku nogādāšanu uz Krieviju, jo tieši pretēji, ir interese par jaunu karavīru atdusas vietu un memoriālu izveidi Latvijas teritorijā, iemiesojot fiziskos objektos savu klātbūtni Latvijas teritorijā,” Kas Jauns Avīzi informē VDD preses pārstāvis.

Staļina laikā naidnieka kapus iznīcināja

Krievijas teritorijā nav neviena pieminekļa vai piemiņas zīmes, veltītas, piemēram, kritušajiem leģionāriem, bet ir tikai vācu armijas karavīru kapi. Apbedīto vārdi daļēji ir zināmi tikai vietās, kur kādreiz apglabāti karagūstekņu nometnēs mirušie.
Bija pat speciāls PSRS valdības lēmums 1942. gadā, kas uzdeva vietējai varai “veikt teritorijā tīrīšanu un pilnībā likvidēt ienaidnieka izveidotās kapsētas un atsevišķus apbedījumus apdzīvotās vietās un to tuvumā”.

Ar Latvijas apbedījumu vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu Krievijas teritorijā nodarbojas Brāļu kapu komiteja. Kaimiņvalstī ir tikai vairākas piemiņas zīmes Latvijas represētajiem un viens vienīgs piemineklis, kas atrodas Komi pilsētā Intā. Diemžēl aprīlī tas apgānīts, apzīmējot ar kāškrustiem, kuru notīrīšana vietējai varai prasīja vairākas nedēļas. Latvijas Ārlietu ministrija arī vērsās pie Krievijas ar diplomātisku protesta notu.  

Pēdējo gadu laikā Ārlietu ministrija ir saņēmusi ziņas par četriem šādiem vandālisma aktiem, visos gadījumos iesniegta protesta nota un saņemta Krievijas atbilde, ka gadījums tiks izmeklēts un sekas novērstas.

Tikmēr Vladimira Putina valdīšanas laikā plašas Uzvaras dienas svinības ar armijas parādi Sarkanajā laukumā Krievijā kļuvušas par ikgadēju pasākumu. Šogad militārā izrāde aprobežojas gan tikai ar gaisa telpu – aviācijas parādi un salūtu vakarā. Starp citu, pirms tam visā padomju laika vēsturē šādas uzvaras parādes notikušas tikai trīs reizes – 1945., 1965. un 1985. gadā.