Kaktiņš: pēc šīs krīzes emigrācija var būt vēl lielāka, nekā tā bija pēc iepriekšējās
„Vēsture atkārtojas un, ja mēs neesam izpratuši to, kas un kā ir noticis pagātnē, tad neizbēgami iekāpsim tajās pašās problēmās, turklāt ļoti postoši. Iepriekšējās krīzes lielākais zaudējums un traģēdija bija emigrācija, un tagad tā var būt vēl lielāka, ” RīgaTV 24 raidījumā „Latvijas labums” sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš uzsver, ka emigrāciju var veicināt fakts, ka katram ir tuvi draugi, radi, paziņas, kuri jau ir aizbraukuši, ļoti labi iekārtojušies un tagad var pasniegt draudzīgu roku tiem, kas gribēs emigrēt no Latvijas.
„Iepriekšējās krīzes laikā Latviju atstāja ap 100 – 200 tūkstoši darbaspējīgu iedzīvotāju. Šīs krīzes viens no rezultātiem arī būs emigrācija, kuru mēs nevaram atļauties, bet skaidrs, ka tā būs. Jautājums ir, cik daudziem no visa notiekošā – bezdarbnieku pabalsti, dīkstāves pabalsti, kam dot, kam nedot, ko sodīt, - paliks rūgtums. Tajā brīdī, kad tiks atvērtas robežas, tie, kuri būs palikuši bez iztikas līdzekļiem un kuros būs šis rūgtums, ar visai augstu varbūtību brauks projām,” pārliecināts ir SKDS vadītājs
„Mūsējie ir gatavi strādāt par ievērojami zemāku cenu nekā vietējie, tas nozīme, ka, pat ja citās valstīs nebūs sākusies fenomenāla augšupeja, mūsējie tur atradīs labākus darbus nekā šobrīd Latvijā.”
Kaktiņš arī norādīja, ka dzimstība Latvijā nav augsta, pēc dabas latvieši ir diezgan slēgti, lielākajai daļai nepatīk uzņemt imigrantus un arī veco cilvēku ir daudz. „Kuri būs tie cilvēki, kas strādās un ražos pievienoto vērtību?” retoriski vaicā SKDS vadītājs.
