Internetā aktivizējas identitātes zagļi: par to draud pat cietumsods. Kā sevi no viņiem pasargāt?
Laikā, kad mūsu ikdiena lielā mērā pārgājusi virtuālajā pasaulē, aktivizējušies ne tikai interneta krāpnieki, bet arī identitātes zagļi. Tagad taviem nelabvēļiem ir vairāk laika citam ieriebt, piemēram, uz sveša vārda izveidojot viltus profilu un ar to it kā paust viedokli, kas ir gluži pretējs taviem ieskatiem. Jauns.lv skaidro, kā sevi pasargāt no šādiem viltvāržiem.
Ar šādu situāciju saskāries arī Jauns.lv lasītājs Roberts, kurš pastāstīja: ““Facebook” ir izveidots profils ar manu vārdu, uzvārdu un bildi. Konta izveidotājs, šo profilu izmanto portāla Jauns.lv komentāros, lai diskreditētu manu vārdu. Tā vairs nav “nika” zagšana, bet daudz nopietnāka lieta - identitātes zādzība.
“Facebook” jau ziņoju, bet pagaidām rezultātu nav. Un varētu arī nebūt, jo šajā tīklā neesmu izveidojis kontu ar savu vārdu”.
Roberts arī atrādīja ekrānuzņēmumus, kuros viņš it kā pauž necenzētus viedokļus, gānot gan Latvijas valsti, gan savus paziņas. Šādus vārdus publiskā telpā ir ne tikai nepieņemami, bet pat aizliegts lietot. Jauns.lv, protams, šos komentārus izdzēsa. Bet kā rīkoties Robertam? Jauns.lv skaidro, kā iespējams pretdarboties identitātes zagļiem.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska Jauns.lv norādīja: “Lai tiktu dzēsts viltus profils, cietušais var vērsties pie konkrētā sociālā tīkla administrācijas. Par notikušo iespējams ziņot gan sociālā tīkla administrācijai, gan vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā un Valsts policijā. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un tiek ņemts vērā, kādas sekas iestājušās šādas rīcības rezultātā”.
Viltus profili parasti tiek dzēsti pāris dienu laikā
Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv) vadītāja Maija Katkovska Jauns.lv teica: “Lai dzēstu viltus kontu, personai, kuras vārdā ir izveidots konts, ir jāziņo attiecīgās vietnes administrācijai par pārkāpumu.
“Facebook” to var izdarīt, viltvārža kontā spiežot uz trīspunktes un izmantojot ziņošanas opciju par šo kontu. Vai arī aizpildot šo ziņošanas formu: https://www.facebook.com/help/contact/295309487309948. Arī Draugiem.lv var ziņot konkrētajā profilā, izmantojot “Ziņot par pārkāpumu” opciju, vai arī caur sadaļu “Palīdzība” sadaļu.
Iespējams, ka sociālo tīklu administrācija jums lūgs ziņojumam pievienot savu personu apliecinoša dokumenta kopiju, lai viņi varētu pārliecināties par jūsu identitāti. Pēc ziņojuma izskatīšanas viltus konti parasti tiek dzēsti pāris dienu laikā.
Jāsaglabā pierādījumi par izveidotajiem viltus kontiem gadījumam, ja būs nepieciešamība vērsties Valsts policijā. Nepieciešamība vērsties Valsts policijā var rasties, ja ar viltus konta starpniecību tiek veiktas nelikumīgas darbības, piemēram, emocionāla vardarbība pret bērnu vai tiek apzināti publicēta nepatiesa citu personu apkaunojoša informācija (neslavas celšana), kā arī finanšu krāpšanas gadījumos.
Aicinām izmantot Drossinternets.lv apkopoto informāciju par ziņošanas iespēju dažādos sociālajos tīklos un saziņas platformās “Sociālo tīklu drošības ceļvedis”, kas atrodams: https://drossinternets.lv/lv/materials/download/socialo-tiklu-drosibas-celvedis.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Līga Besere Jauns.lv pauda: “Lai panāktu viltus profila dzēšanu, par viltus profilu ir jāziņo sociālā tīkla uzturētājiem. Piemēram, informāciju par to, kā par to ziņot “Instagram”, var šeit: https://help.instagram.com/370054663112398?helpref=related.
Personas datu aizsardzības jautājumos aicinām sazināties ar Datu Valsts inspekciju (DVI), kas ir kompetentā iestāde šajā jomā, un lūgt precizēt, kāda atbildība kādos gadījumos ir paredzēta. Par gadījumiem, kad šādu darbību rezultātā radīti zaudējumi, aicinām sazināties ar Valsts policiju.
Papildus iesakām laicīgi veikt konta drošības un atgūšanas datu pārbaudi un aktualizāciju, kā arī, publicējot bildes internetā, pārliecināties, kādi ir autortiesību nosacījumi platformai, kurā tas tiek darīts”.
Par viltus profilu veidošanu var nokļūt pat aiz restēm
Datu valsts inspekcija Jauns.lv skaidro, kā Robertam būtu jārīkojas: “Personas datu aizsardzības normatīvo ietvaru Latvijā un visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka ES Regula nr. 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
Pamatojoties uz Regulas 4. panta 1. punktu, “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, atrašanās vietas datiem un citiem.
Saskaņā ar Regulas 4. panta 7. punktu par personas datu apstrādes atbilstību Regulai ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kas nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Attiecīgi par “Facebook” ievietoto informāciju, personas datiem un to apstrādi ir atbildīgs pārzinis, proti, sākotnēji “Facebook” lietotājs un tad pati vietne “Facebook””.
Datu valsts inspekcija norāda, ka šai gadījumā “datu subjektam” (Robertam) būtu jāvēršas pie “Facebook” administrācijas un jāpieprasa, lai saites, kur redzami viņa dati, tiktu dzēstas.
Tāpat DVI piebilst: “Papildus informējam, ka personai kā datu subjektam ir tiesības lūgt dzēst tikai to informāciju, kas satur minētās personas datus, kā arī, atsaucoties uz personas pieprasījumu, “Facebook” būtu pienākums dzēst tikai tās personas datus, kura pieprasa šo informāciju dzēst, nevis, piemēram, kaimiņa datus.
Gadījumā, ja informāciju neizdodas dzēst, un “Facebook” administrācija neatsaucas personas prasībai dzēst informāciju, aicinām vērsties mūsu inspekcijā ar iesniegumu, par prettiesisku personas datu apstrādi, pievienojot pierādījumus (piemēram, saraksti ar “Facebook”, ekrānšāviņu ar publicētajiem personas datiem). Persona, var mēģināt iegūt informāciju, kurš/-a viņa vārdā ir izveidojis viltus profilu, var vērsties pie interneta vietnes uzturētājiem un lūgt izsniegt IP adresi, kas šos profilus izveidoja.
Attiecībā uz iespējamo personas goda un cieņas aizskaršanu, Inspekcija norāda, ka jebkurai personai ir tiesības saskaņā ar Civillikuma 2352.1 panta pirmo daļu prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar personas godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Šī panta trešajā daļā ir teikts - ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu jebkurai personai ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot atlīdzināt tai nodarīto kaitējumu. Kā arī jebkurai personai ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu par goda un cieņas aizskaršanu un prasīt pārtraukt izplatīt un atsaukt informāciju saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu, informējot tiesu par iespējamo nodarītā kaitējuma veicēju.
Ja viltus profils tiek izmantots, lai izplatītu apmelojošo informāciju var veikt citas prettiesiskās darbības, šajos gadījumos būtu nepieciešams vērtēt nepieciešamību vērsties Valsts policijā (Krimināllikuma 157. panta (neslavas celšana) pārkāpums), jo šajā gadījumā personas dati tiek izmantoti kā rīks citas prettiesiskās darbības veikšanai”.
Krimināllikuma 157. pants “Neslavas celšana” nosaka, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī vainīgo soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
