Rīgas mērs aizliedz Jaungada ballīti 1943. gada stilā. Rīkotāji karnevālam spiesti meklēt citu vēstures posmu

Pasākuma rīkotājs, vēsturnieks Māris Mičerevskis portālam Kasjauns.lv pastāstīja, ka ballīti it nebūt nebija iecerējis kā nacistu laika slavinājumu – vienkārši Jaunā gada sagaidīšana notiktu tā laika stilā ar attiecīgā laikmeta dziesmām, ēdieniem un dejām.

„Iepriekšējos gados Jaunā gada balles bijām rīkojuši 1914. un 1965. gada stilā – tātad cara un Brežņeva laika noskaņā. Šoreiz apzināti izvēlējāmies 1943. gadu, lai parādītu, ka mūsu vēsturē bija ne tikai cara vai padomju, bet arī vācu laiks, un ka arī tolaik svinēja Jauno gadu. Programmā nebija nekas provocējošs, jo uzsvaru likām ne jau uz ideoloģiju, bet gan tā laika modi, dejām, mūziku un ēdieniem. Tieši otrādi - pat domājam demonstrēt kādu kinohroniku, kurā parādītu, kāds īstenībā Latvijā bija šis laiks.

Nesen Rīgas krievu laikrakstā „Vesti Segodņa” bija raksts, kurā kāds žurnālists bija pieļāvis, ka mēs gribam sarīkot „esesiešu ballīti”. Nekas tāds nebija padomā! Vēl jo vairāk tāpēc, ka es apzinos, kāds bija šis laiks – mans vectēvs bija leģionārs, viņa brālis – sarkanarmietis, manu radinieku vācieši nošāva. Man ir arī daudz draugu – gan krievi, gan ebreji, kuri saprata manu nodomu rīkot ballīti 1943. gadā, tās būtību, un neko aizvainojušu tajā nesaskatīja.

Saprotu Ušakovu, viņš nobijās, ka viņa vēlētāji, kuri lasa „Vesti Segodņa” neuztvers, ka viņš atļāvis šādu „nacistu” ballīti. Un viņš to aizliedza. Oficiālu pamatojumu, kāpēc tas tā notika, gan neesmu redzējis.

Mēs vienkārši izvēlējāmies citu laiku – 1937. gadu, bet programmā no tā nekas nemainīsies - būs dejas un skaistumkonkurss to gadu stilā, alus dzeršanas sacensības, spēles un tamlīdzīgi. Vienīgās klapatas bija reklāmas un publicitātes, jo nu gadskaitli „1943” bija jāmaina uz „1937”, un tas prasīja visnotaļ daudz pūļu un laika”.

Pašvaldībai piederošā kinoteātra „Splendid palace” telpas biedrībai „Liber.lv” bija izīrējis uzņēmums „Tinto”, kurš tās savukārt īrē no Rīgas domes. „Tinto” pārstāvis Artūrs Bušs Kasjauns.lv pastāstīja, ka neko konkrēti nezina, kā mainījies gadskaitlis ballītes nosaukumā, bet notikušo sauc par „uzpūstu burbuli” un „diezgan smieklīgu” situāciju, kurai nevar rast loģisku izskaidrojumu.

Jāteic, ka tā arī nekur nav neviena oficiāla dokumenta, kurā būtu izskaidrots, kāpēc nedrīkst rīkot ballīti 1943. gada stilā. Ne „Liber.lv”, ne „Tinto”, ne pašvaldības uzņēmumā „Rīgas nami” teicās par tādu neko nezinām. Pēc visa spriežot, gadskaitļa nomaiņa notikusi „mierīgu sarunu ceļā savstarpēji mutiski vienojoties.. Par to liecina arī Ušakova ieraksts sociālajos tīklos: „Ņemot vērā to, ka kinoteātris pieder pašvaldībai, nācās parunāt ar rīkotājiem. Rezultātā Jauno gadu 1943. gada stilā Rīgā neatzīmēs. Rīkotāji meklē citu vēstures posmu savam karnevālam”.

Tagad uz Jaungada ballīti kinoteātrī „Splendid palace” turpina tirgot biļetes, bet tikai piebilde „1943. gada stilā” nomainīta ar tekstu „1937. gada stilā”. Jāteic, ka biļetes nav nemaz tik lētas – 70 eiro no personas.

Elmārs Barkāns/Foto: periodika.lv, „Facebook”, Zane Bitere/LETA