Indiešu students pandēmiju pārlaiž Rīgas kopmītnē

Pēc Latvijas Universitātes datiem, tās dienesta viesnīcās šobrīd uzturas aptuveni 1500 studentu, no kuriem 212 ir no ārvalstīm. Lielākā daļa mācās Medicīnas fakultātē un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, neliela daļa ārzemnieku studē arī Datorikas un Humanitāro zinātņu fakultātē. Kopumā mūsu "Alma Mater" skolojas studenti no 70 valstīm, lielākais īpatsvars – no Indijas un Uzbekistānas.

Parīzes vietā priekšroku dod Latvijai

Fahada dzimtā puse ir Kašmira Indijas ziemeļos. Pie dzīves Latvijā puisis divu gadu laikā pieradis, līdz ikdienu pamatīgi izmainīja pandēmija.

“Izraudzījos Humanitāro zinātņu fakultāti, biznesa, valodas studijas. Šobrīd man īsti nav skaidrs, ar ko vēlos nodarboties nākotnē, tādēļ arī izvēlējos šādas studijas – lai saprastu, ko varu un ko īsti vēlos,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Fahads.

Viņa tēvs jau ap 30 gadu dienē Indijas Gaisa spēkos, tāpēc ģimenei nākas bieži mainīt dzīvesvietu. “Šobrīd viņš ar manu māti atrodas Francijā,” atklāj Fahads.

Daļa viņa studiju biedru no ārzemēm devās mājās, bet Fahads nolēma palikt, jo Latvija tobrīd un arī pašlaik šķiet drošāka nekā Parīze, kur patlaban dzīvo vecāki. Par dēla iztiku šobrīd gādā ģimene, naudu sūtot no Francijas.

Latviju Fahads izvēlējies vairāku iemeslu dēļ: “Nevēlējos doties uz lielajām Eiropas valstīm kā daudzi mani draugi. Man arī bija svarīgi, lai valstī, kurā dzīvošu, būtu vēsāks klimats, Latvija gandrīz pilnībā atbilda manām vēlmēm.” Par mūsu valsti Fahadam izstāstījis kāds draugs, kurš pašlaik mīt Ventspilī. “Man šeit patīk. Divu gadu laikā neesmu piedzīvojis neko tādu, par ko gribētu sūdzēties. Vietējā politika mani gan diži neinteresē,” saka puisis.

Gatavo ēst, spēlē videospēles

Kad Fahads pirmo reizi uzzināja par jauno vīrusu, neesot šķitis, ka tas izvērtīsies tik nopietni. “Atzīšu, ka vīruss mani satrauc. Tā dēļ pilnībā mainījies arī ikdienas dzīves ritms. Līdz šim biju ieradis dzīvot brīvāk, kopā ar draugiem doties ārā, uz Vecrīgu. Šobrīd maksimāli uzturamies iekštelpās, kojās. Katru dienu paši gatavojam ēst. Nav pārāk ideāli. Protams, esmu tiesīgs iet ārā, taču apzinos, ka tas nav tik droši. Pamatā aizstaigāju vienīgi līdz tuvākajam Rimi veikalam, izvairos no sabiedriskā transporta.”

Fahada mājvieta ir kopmītne Ķengaragā, Mazajā Lubānas ielā, kur viņš dzīvo kopā ar istabas biedru. “Ievērot visus drošības pasākumus – mazgāt rokas, ieturēt distanci – es neteiktu, ka tas ir kaut kas, par ko būtu jāsūdzas. Grūtākais jau ir atcerēties, tas vienkārši jāietrenē. Studijas pašlaik notiek attālināti, tas gan aizņem vairāk laika, kas ir zināma neērtība. Brīvajā laikā kopā ar istabas biedru taisām ēst, spēlējam datorspēles, tas arī viss,” ikdienu raksturo students.

Studenti lūdz krīzes pabalstu

Tomēr ne visiem Latvijā palikušajiem ārvalstu studentiem dzīve ir tik nosacīti bezrūpīga. Rīgas domes Sociālajā dienestā pēc krīzes pabalsta vērsušies aptuveni 20 bez iztikas līdzekļiem palikušu ārzemju studentu.

Domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte stāsta, ka palīdzību lūdz galvenokārt studenti no Indijas un Pakistānas, pamatā maģistrantūras maksas programmas censoņi no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Stradiņa universitātes un Biznesa augstskolas Turība.

Pēc Kondrātes teiktā, daļa problēmu radusies tāpēc, ka, piemēram, Indijas studenti vairs nevar saņemt pārskaitījumus no dzimtenes.

“Cik noprotu, Indijā ierobežojumu dēļ naudu tagad var iemaksāt tikai skaidrā, bet bankas tur nestrādā, un neviens viņiem iztikas līdzekļus atsūtīt nevar. Citi atkal ir strādājuši tepat Latvijā, bet krīzes dēļ darbu zaudējuši,” skaidro Kondrāte.

Likums pieprasa sevi nodrošināt

Trešo valstu studentiem ir termiņuzturēšanās atļaujas, kam viens no nosacījumiem ir – visu laiku jābūt pieejamai noteiktai naudas summai, ar kuru nodrošināt sev iztiku. “Minimums, kam jābūt kontā, ir 14 eiro dienā. Ja šīs summas nav, viņi var zaudēt uzturēšanās atļauju,” saka Kondrāte. Neraugoties uz zaudētu darbu un liegtu iespēju saņemt naudu no mājām, vienalga jāmaksā par īri, kopmītni un citām vajadzībām.

Sociālais dienests ir gatavs izskatīt ārzemju studentu pieteikumus krīzes pabalstam, taču piešķiršanas kritēriji ir tieši tādi paši kā vietējiem. Proti, jāpierāda, ka krīze skārusi tieši Covid-19 dēļ un ar esošajiem līdzekļiem savas pamatvajadzības nodrošināt nevar.