Latvijas muzeji vāc liecības par koronavīrusa pandēmijas laiku

Pagaidām ārkārtējā krīzes situācija nav beigusies un arī nav zināms, kad pilnībā un kā tiks uzveikts jaunais koronavīruss, bet muzeju plauktos jau atbrīvota vieta liecībām par šo laiku. Pagaidām gan muzejos negulst, piemēram, mediķu aizsargtērpi, jo tie vajadzīgi pašiem medicīnas darbiniekiem, bet, kad situācija nostabilizēsies, krātuvēs nonāks gan mediķu aprīkojums, gan “krīzes pakas”.

Pandēmijas dienasgrāmatas

Latviešu folkloras krātuve Latvijas iedzīvotājus aicinājusi dokumentēt dzīvi pandēmijas laikā, rakstot Pandēmijas dienasgrāmatas, kas publiski būs izlasāmas krātuves Autobiogrāfiju krājumā. Tajā jau tagad ir ap pusotra simta dienasgrāmatu, kuru tekstu bieži vien bagātina arī fotoliecības gan par šī laika sajūtām Latvijā, gan mūsu tautiešu piedzīvojumiem, esot karantīnā ārpus Latvijas robežām. Ar šo materiālu jau var iepazīties internetā: www.garamantas.lv/lv/collection/1415829/Pandemijas-dienasgramatas-2020. 

“Pandēmijas dienasgrāmatas projekta mērķis ir noskaidrot un ar dienasgrāmatu ierakstiem dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos vairāk nekā jebkad iepriekš. Taču vairāk par visu, šī projekta mērķis ir radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā,” informē Folkloras krātuvē un turpina: “Priekšrakstu tam, kādai jābūt dienasgrāmatas saturam, nav. Rakstiet to, ko vēlaties. Dienas notikumus, pārdomas, vērojumus. Rakstiet par to, kā šis laiks aizrit jums un jūsu ģimenei, draugiem, kā mainījusies jūsu dzīve un saziņa ar radiem un draugiem. Rakstiet par to, kā ir dzīvot pašizolācijā vai pilnīgā karantīnā, kā darbus veikt attālināti vai joprojām doties uz darbu. Arī par bailēm, neziņu un satraukumu”. Ja autors vēlas, dienasgrāmatu var iesniegt arī anonīmi, tās sūtot uz adresi: garamantas@lulfmi.lv. Par to, kādas sajūtas un fakti šajās dienasgrāmatās fiksēti, liecina tikai daži citāti:

* “Šodien manā plānā nav jokot, dzīve pati izskatās pēc viena trekna joka, tāpēc spontāni nolemju piedzerties – nopērku un izdzeru sidriņu un vēlāk lēni malkoju mazo banānu liķiera pudelīti, ko atvedu no Kanāriju salām pirms gada. Pudelīte no tiem laikiem, kad vēl varējām ceļot”. (Ludmila Roziņa)

* “Pirms nepilna mēneša atteicos no dzīvības apdrošināšanas. Manuprāt, pārāk dārgi un, ņemot vērā manu visai piesardzīgo dzīves veidu, maz pamatoti. Kad lietas ar vīrusu sāka kļūt nopietnākas, sāku domāt, vai neesmu pārsteidzies. Bet tagad, kad ir ārkārtējā situācija, domāju, ka neko nepareizu neesmu izdarījis. Gan jau apdrošinātājs tāpat mēģinātu aizbildināties ar “valstī noteiktu ārkārtēju stāvokli”, tāpēc “neko nemaksāsim””. (Andris)

* “Vēl brīdi aprunājušas griķu eksistenci manā plauktā, sākām smieties par to, cik burvīgi, ka esam tik svētītas un varam savu domu laiku veltīt kaut kam tik absolūti nevērtīgam kā griķu pirkšana”. (Māra Ulme)

* “Ne uz skolu, ne darbu nav jāiet, bet mostos tāpat bez piecpadsmit sešos. Pēc tam gan parasti aizmiegu atkal. Ja putni nedzied par traku. Mums pandēmija un tāds svētdienīgs klusums jau otro nedēļu, bet šiem gan pavasaris galvās un rīklēs”. (Sarmīte Trūpa)

* “Pandēmija - tas ir kā lielais vilnis, kas pāri veļas. Izdzīvos tie, kuri prot sērfot vai ir labi peldētāji. Pārējie pagaidām ir atstāti likteņa varā. Sajūta, ka pirmais vilnis jau ir pāri un nāks otrais. Nevar vēl zināt kāds tas būs, taču būs. Klausoties radio, dzirdu kā vārdu pandēmija pamazām nomaina vārds krīze. Jā, iespējams, tas būs tas otrais vilnis”. (Inga Greiškāne)

Novadu muzeji vāc pandēmijas artefaktus un domā par izstādēm

Viens no valstī pirmajiem muzejiem, kas publiski aicināja apkopot koronavīrusa laika materiālus bija Talsu novada muzejs, kura speciāliste Aija Pudure Jauns.lv pauda: “Muzejs krāj Talsu novada domes rīkojumus, rekomendācijas un tā tālāk. Galvenais speciālists foto jautājumos fotogrāfē Talsu pilsētu saistībā ar šī brīža situāciju, norobežotās teritorijas, brīdinājuma zīmes. Esam publicējuši aicinājumu Talsu novada iedzīvotājiem fiksēt Covid-19 laiku.

Tā kā krīzes situācija nav noslēgusies, nevaram veikt pētījumus un paredzēt  izstādes par šo tēmu. Gaidīsim kā situācija izvērtīsies un attiecīgi reaģēsim. Ik pa trim gadiem muzejs rīko izstādi “Muzeja krājuma jaunieguvumi”, tagad tā paredzēta 2021. gadā. Tajā šī laika liecības būs redzamas, neko vairāk šobrīd nevaram plānot”.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Ločmele pastāstīja: “Iespēju robežās cenšamies dokumentēt šo Covid-19 periodu Daugavpils pilsētas un novada kontekstā. Apkopojam un saglabājam informatīvos materiālus – paziņojumus, brošūras; foto fiksācijas; informāciju no pašvaldībām; vietējiem medijiem – preses izdevumiem un interneta portāliem. Regulāri sazināmies arī ar dažādām iestādēm, ar lūgumu rezervēt muzeja krājumam informatīvos materiālus un individuālās aizsardzības līdzekļus – sejas maskas, respiratorus, aizsargtērpus un citus.

Saprotam, ka veselības aprūpes iestādēm šis periods ir ļoti noslogots, un individuālās aizsardzības līdzekļu, iespējams, trūkst, tāpēc tos muzeja krājumam ceram saņemt, kad situācija uzlabosies. Ievērojot drošības pasākumus, pašlaik muzeja krājumā pieņemt priekšmetus nedrīkstam. Tiklīdz situācija būs uzlabojusies, mēs uzrunāsim arī pilsētas un novada iedzīvotājus, un aicināsim muzeja krājumā nodot priekšmetus, fotogrāfijas, dzīvesstāstus un artefaktus, kas palīdzētu mums pēc iespējas plašāk un objektīvāk atspoguļot šo laika posmu”.

Ventspils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Eistere teica: “Ventspils muzejs aktīvi ar “mūsdienu vēstures” faktu fiksēšanu nodarbojas kopš 2000. gada septembra, kad tika izveidota “Ventspils hronika”, kurā apkopoti fotomateriāli par pilsētā notiekošo. Muzeja krājumā nonāk gan visi pilsētas preses izdevumi, gan materiāli, kas saistīti ar dažādu jaunu būvobjektu atklāšanu, pasākumiem un tā tālāk.

Runājot par Covid-19 krīzi, muzejā tiek fiksēta visa informācija, kas atspoguļo kas un kā ir mainījies pilsētnieku un novadnieku dzīvē (arī Latvijas kontekstā). Tuvākā laikā paredzēts muzeja krājumu papildināt ar “krīzes paku” - iegādāties lietas, kas Latvijā tika uzskatītas par pirmās nepieciešamības precēm (dezinfekcijas līdzeklis, sejas maska, griķi, paracetamols un citi). Tā kā Covid-19 pandēmija vēl turpinās, ir pāragri veikt pētījumus un rīkot ekspozīcijas”.

Kuldīgas novada muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Kristīne Āboliņa informēja: “Novada muzejs plāno muzeja krājumā iekļaut priekšmetus, kas raksturo šībrīža situāciju valstī un Kuldīgas novadā. Šie priekšmeti tiks saglabāti, lai vēlāk varētu veikt pētījumus, kā arī izmantot tos izglītojošu pasākumu vai izstāžu veidošanā”.

Arī Jēkabpils muzejs apkopo “pieejamo informāciju par reģionā notiekošo saistībā ar Covid-19. Tomēr šī informācija aptver sevī plašsaziņas līdzekļos rakstīto un iekšējo komunikāciju, tāpēc papildus pienesumu nesniedz. Kā virzīsies tālākā notikumu gaita, un vai šis jautājums tiks izvērsts ilgtermiņā muzejs vēl nevar komentēt”.

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja pārstāve Laura Stepiņa informēja, ka “Jelgavas pilsētas pašvaldība dokumentē šo visai savdabīgo laiku Jelgavā, vēlāk šie materiāli nonāks Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājumā”.

Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce sacīja: “Bauskas muzejs savā krājumā iekļauj dokumentus, kas saistīti ar šo īpašo laiku - domes rīkojumi, uzskatāmie informatīvie plakāti, cenšamies veikt arī foto fiksāciju. Vietējā avīzē “Bauskas Dzīve” ir atspoguļota aktuālā informācija par Covid-19, kā arī par Bulgārijas saslimušo pilsoņu izmitināšanu Mežotnes pagastā un viņu aizbraukšanu no valsts. Laikam, tas nav pārāk daudz. Iegūto materiālu pēc vajadzības izmantosim”.

Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma saka: “Šobrīd esam uzsākuši informācijas ievākšanu vairākos virzienos, koncentrējamies uz Valmieru un apkārtējiem novadiem:

1) sabiedrības aptaujāšana par dzīvi krīzes situācijā;

2) iestāžu un institūciju, tai skaitā Vidzemes slimnīcas, darbības apzināšana par darbību ārkārtas situācijā;

3) attālinātā izglītības procesa dokumentēšana, uzrunājot dalīties savā redzējumā izglītojamos, skolotājus un vecākus;

4) Valmieras pilsētas pašvaldības rīcības un atbalsta pasākumi Covid-19 laikā. Materiālu komplektēšana sadarbībā ar pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļu;

5) plānojam intervēt un dokumentēt ar Covid-19 saslimušos (pēc atveseļošanās) un tos, kuri devās uz pārbaudēm, bet saņēma pozitīvu atbildi”.

Arī nacionālie muzeji fiksē “kroņa vīrusa izdarības”

Jauns.lv interesējās arī lielajos Rīgas, nacionālā mēroga muzejos, kā tie ieplānojuši atspoguļot Covid-19 krīzes laiku.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāve Rudīte Menģelsone pastāstīja: “Saistībā ar Covid-19 krīzi muzejs sociālajos tīklos izteicis aicinājumu pievienot šī laika liecības kopīgajā vēstures panorāmā.

Kad šodiena kļūs par vēsturi, mēs labprāt par to pavēstīsim nākamajām paaudzēm. Arī Covid-19 reiz kļūs par vēstures daļu, tāpēc aicinām pievienot šī laika liecības mūsu kopīgajā vēstures panorāmā. Iedvesmai muzejs savā “Facebook” galerijā publicējis muzeja darbinieku veidotu galeriju. Kad krīze būs garām, domāsim, kā šos jaunieguvumus iekļaut muzeja krājumā un vēlākās ekspozīcijās”.  

Latvijas Dabas muzeja pārstāve Polina Šķiņķe sacīja: “Humanitāro zinātņu muzeji (un droši vien ne tikai), protams, domā vai domās par šī laika atspoguļošanu un saglabāšanu savos krājumos un ekspozīcijās. Dabas muzejs turpina apstrādāt un pētīt ievākto dabaszinātņu materiālu, kā arī, sezonai sākoties, turpina vākt jaunus paraugus (kukaiņi, augi, sēnes, fosilijas un tamlīdzīgi) krājuma papildināšanai. Patlaban neesam iecerējuši kā īpaši izcelt un dokumentēt šo laiku, tomēr iespējams, ka nākotnē pētot šobrīd un tuvāko mēnešu laikā saņemto/ievākto materiālu, var atklāties kāda interesanta informācija, kas varbūt kādreiz tiks saistīta ar Covid-19 radītajām izmaiņām cilvēku ikdienā un dabas procesos”.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva pauda: “Šobrīd muzejs nodarbojas ar krājuma darbiem, jo mums ir pietiekami liels daudzums priekšmetu, kas jāuzņem krājumā un šis dīkstāves laiks mums dod iespēju sakārtot krājumu. Neesam uzsākuši neko īpašu, bet esam apzinājuši fotogrāfus, kas veido projektus par šo laiku. Tie ir Anda Krauze, Dzintra Žvagiņa un Alvis Rozenbergs. Vai mēs varēsim iegādāties fotogrāfu darbus, būs atkarīgs no finansējuma”.

Bet Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāve Lienīte Šarkūna teica: “Muzejs komplektē krājumu par Covid-19, kas atbilst muzeja profilam. Muzeja krājums ir papildināts ar foto, informatīvo materiālu un lietisko materiālu (individuālie aizsardzības līdzekļi, Latvijā ražotie dezinfekcijas līdzekļi un citi) Tad, kad muzejs atkal tiks atvērts apmeklētājiem, jau esošajā izstādē “Vai rokas nomazgāji?” izveidosim atsevišķu sadaļu par Covid-19”. 

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) muzeja vadītāja Daiga Dupate teica: “RSU muzejs vāc, pēta un popularizē vēsturisko Rīgas Stradiņa universitātes attīstību (no 1950. līdz 1990. gadam - Rīgas Medicīnas institūts, 1990.-2002. - Latvijas Medicīnas akadēmija). Esam tā sauktais zīmola muzejs, lai vēstītu par vienu konkrētu organizāciju, vienu no lielākajā universitātēm Latvijā. Protams, arī plašākā vēstures kontekstā.

Mūsu muzejs kādā īpašā kontekstā nevāc materiālus par Covid-19. Tomēr saglabājam aktuālo informāciju - nemateriālos priekšmetus, kas šajā īpašajā laikā notiek un kā rīkojas mūsu augstskolā. Šajā sakarā muzejā saglabājam ierakstus no dažādām sanāksmēm, kad studenti un docētāji un vispārējais personāls tiek informēti par rīcības plānu RSU. Mūsu docētāji kā viedokļu līderi sniedz informāciju sabiedrībai par Covid-19. Piemēram, RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna sniedz medijiem jaunāko, zinātnieku izpētīto informāciju par vīrusu, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un Psihiatrijas katedras docētāji tiek plaši intervēti par garīgo veselību sājā īpašajā situācijā. Fiksējam arī mūsu studentu stāstus par brīvprātīgo darbu Neatliekamajā medicīniskās palīdzības dienestā.
 
Muzejam ir elektronisko priekšmetu krājums, kur saglabājam šāda veida nemateriālo mantojumu. 

Pagaidām par pētījumiem šajā jomā vēl neko neplānojam. Mūsu augstskolai šogad bija plānotas 70 gadu jubilejas svinības, kas šīs īpašās situācijas dēļ tiek pārceltas uz vēlāku laiku. Tomēr mēs muzejā turpinām iesākto darbu pie vēstures izstādes veidošanas šīs jubilejas sakarā. Vai mēs šo izstādi varēsim rudenī nodot publikas vērtējumam, vēl ir pāragri prognozēt, jo situācija ir tāda, kāda ir”.  

Arī citur Eiropā vāc koronavīrusa artefaktus

Arī citur pasaulē kroonavīrusa pandēmijas dēļ muzeji publikai pašlaik slēgti un tie vāc materiālus par īpašo Covid-19 laiku, vēsta Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. To interešu lokā ir tie paši materiāli, kas mūsu muzejiem – tukšas ielas un veikalu plaukti, pašdarinātas sejas maskas, vienreiz lietojamie cimdi. Arī Vācijas muzeji iedzīvotājus aicina iesūtīt savas pārdomas, videoliecības, fotogrāfijas un citus materiālus.

Viens no pirmajiem muzejiem Eiropā, kas sāka vākt materiālus par Covid-19, bija Austrijas galvaspilsētas Vīnes Pilsētas muzejs. Vairāk nekā 1300 vīniešu atsaucās muzeja aicinājumam tam atvēlēt “pandēmijas atribūtus”. Īpašu vietu šajā kolekcijā ieņems rotaļīga sarkanzaļa tamborēta rotaļlieta koronavīrusa formā.

Savukārt Ķelnes muzeja krājumā ieguls īpaši “uzlabota” sejas aizsargmaska, kas paredzēta smēķētājiem. Toties vairākas Vācijas augstskolas izveidojušas projektu “Coronarchiv”, kurā uzglabās Covid-19 artefaktus.