Spriež par dažādiem veidiem, kā karantīnā esošiem cilvēkiem nodrošināt dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa laikrakstam pastāstījusi, ka viena no šādām iespējām ir balsošana pa pastu, taču tiek vērtēta arī iespēja balsošanu nodrošināt cilvēka dzīvesvietā, noliekot pie mājokļa durvīm balsošanas materiālus un vēlēšanu urnu.

Lai gan jau ir izstrādāts vadlīniju projekts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai, tomēr vēl jāvienojas par atsevišķu problēmu risinājumiem, jo, visticamāk, arī plānotajā vēlēšanu dienā lielāks vai mazāks apdraudējums veselībai būs joprojām, "Dienai" skaidro Bērziņa.

Pēc viņas teiktā, ir valstis, kurās tiek praktizēta balsošana pa pastu, bet Latvijā šādas prakses nav, taču teorētiski ieviest to varētu. Problēma gan esot tajā, ka cilvēkam, kurš atrodas karantīnā, var rasties problēma saņemt materiālus, jo tos drošības apsvērumu dēļ sūtītu ierakstītā vēstulē, kuru saņemot ir jāparakstās.

Ja vēstule nav ierakstīta, ir risks, ka to var saņemt cilvēks, kam tā nav adresēta. Ir arī Tieslietu ministrijas priekšlikums attiecībā uz vēlētājiem, kuri atrodas ārzemēs un kuriem vēlēšanu materiālus varētu nosūtīt elektroniski, viņi tos izdrukātu un pa pastu nosūtītu atpakaļ. Taču arī šajā gadījumā pastāv riski par vēlētāju izvēles ietekmēšanu. Iespējams, to varētu atrisināt, prasot aploksnē ielikt arī personīgi parakstītu apliecinājumu, ka cilvēks izvēli izdarījis pats, stāsta CKV priekšsēdētāja.

Domājot par risinājumiem, ja vēlēšanu kārtība netiek būtiski mainīta, vēl viena iespēja ir balsošanas materiālus nolikt pie durvīm, piezvanīt vēlētājam, kurš tos paņemtu, izdarītu izvēli un tad, piemēram, kāpņu telpā noliktā balsošanas kastē iemestu aploksni ar vēlēšanu zīmi. Te gan ir jautājums par šīs procedūras ilgumu, taču šādus savlaicīgi pieteiktus balsojumus varētu pieņemt jau iepriekšējās balsošanas dienās. Bērziņa domā, ka tehniski noorganizēt šādu balsošanu nebūtu liela problēma, jo cilvēku, kuri izvēlas balsot dzīvesvietā, nav pārlieku daudz. Parasti vēlēšanu komisijas locekļi šādos izbraukumos uz dzīvesvietām dodas komandās, un, ja būtu tāda vajadzība, papildu vēlēšanu kastes varētu aizņemties no citām vēlēšanu komisijām, jo ārkārtas vēlēšanas notiks tikai Rīgā.

CVK pētījusi arī Dienvidkorejas vēlēšanu pieredzi. Tur karantīnā esošajiem vēlētājiem organizē speciālus vēlēšanu iecirkņus. Latvijā tas nozīmētu iesniegumu rakstīšanu par iecirkņa maiņu, kamēr vēl nav ieviests elektroniskais vēlētāju reģistrs. Savukārt vēlēšanās Izraēlā, kur arī Covid-19 karantīnā esošajiem cilvēkiem tiek organizēti atsevišķi iecirkņi, cilvēki var nobalsot pa pastu.

Vaicāta, vai izmaiņas vēlēšanu kārtībā nozīmē, ka pirms tam jāgroza likums, Bērziņa "Dienai" atzīst, ka daļā gadījumu pietiktu ar CVK lēmumu. Taču speciālu iecirkņu veidošana izolācijā vai karantīnā esošajiem gan būtu jānostiprina likumā.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir pārceltas uz 29.augustu.

Sākotnēji tika plānots, ka tās notiks 25.aprīlī, bet pēc tam, Covid-19 radītās krīzes dēļ, tās tika atliktas uz 6.jūniju.

Taču tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie un valdības atbalstītie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz vēlēšanas pārcelt uz 29.augustu, lai gan pirms tam valdību veidojošās partijas bija lēmušas vēlēšanas pārcelt uz 5.septembri.

Parlamenta lēmums tāpat paredz, ka CVK šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā būtu jāizsludina 7.jūlijā.