Saņemts Asjas Everts testamentārā novēlējuma pēdējais ziedojums

Š.g. 15.martā fonds saņēma atlikušo testamentāra novēlējuma daļu - 342 550 EUR. Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendija šo gadu laikā sekmējusi jau 295 jauniešu absolvēšanu.

Asjas Everts stāsts aizsākās jau sen, bet tas turpina dzīvot to stipendiātu sirdīs, kuri bez šī atbalsta nebūtu varējuši iegūt izglītību. Asjas Everts (dz. Baltputnis) dzimusi 1919.gada 10.janvārī Vecpiebalgā. Kaut arī visa ģimene pārcēlās uz Rīgu, Vecpiebalgā vēl ilgi tiek pavadītas pašas skaistākās un saulainākās bērnības vasaras, gūstot to, kas vēlāk dzīvē būs ļoti nepieciešams - tikai piebaldzēniem raksturīgo prasmi nesūdzoties pārvarēt pašus grūtākos dzīves brīžus.

Trimdas ceļš Asju aizveda uz Vāciju, uz nometnēm Bevernā un Falingbostelē. 1950.gadā viņa apprecējās ar Berndtu Evertu un kopā ar vecākiem devās uz Austrāliju.

Šajā ar savdabīgu skaistumu apveltītajā zemē pagāja viss Asjas Everts mūžs. Vispirms divi smaga darba gadi austuvē, tad grāmatvedes pienākumi uzņēmumā Readers Digest, bet Berndts uzsāka veiksmīgu nekustamo īpašumu biznesu.

Austrālijā Asja Everts aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē - bija čakla Daugavas vanadze, dziedāja korī "Sidrabene" un Sidnejas latviešu jauktajā korī. Asju un Berndtu vienoja vēlme palīdzēt citiem - tika ziedotas nozīmīgas summas dažādiem latviskiem mērķiem - Sidnejas latviešu biedrībai, Daugavas vanagiem gan Sidnejā, gan Latvijā, Lestenes Brāļu kapiem u.c.

Asja Everts nodzīvoja skaistu, mīlestības pilnu mūžu un atstāja šo pasauli mēnesi pēc savas 94. dzimšanas dienas. Viņas sapnis bija palīdzēt visiem, kuriem tas bija nepieciešams. Ikkatra stipendiāta sirds novērtēs Asjas un Berndta Everts ieguldījumu viņu izglītībā. To pamato stipendiātes Lindas Pundures rakstītais: "Nereti devums ir neliels, bet sekas nozīmīgas. Sniedzot atbalstu stipendijas veidā, man ir iespēja studēt. Jūs devāt iespēju man, jaunietei no Latgales, iegūt izglītību. Paldies par atbalstu!" Savukārt bijusī stipendiāte Signe Adamoviča raksta: "Mēs katrs kaut uz mirkli aizdomājamies par aizvadīto gadu, par cilvēkiem, kuri mūsu dzīvē ir svarīgi, par notikumiem, kurus esam izdzīvojuši, par padarīto un to, kas vēl nepagūts, par laiku un dzīvi vispār... Tad no sirds dziļumiem izlaužas pateicības lūgsna par to, ka manā ceļā ir stāvējuši tik labi cilvēki ar atvērtu dvēseli, kuri nesavtīgi dāvā daļiņu no sevis otram. Nekad neaizmirsīšu atbalstu, kuru sniedzāt."

Ar pateicību pieminam ziedotājus Asju un Berndtu Everts. Paldies notāram Dāvidam Dārziņam un Jurim Liepiņam par ieguldīto laiku un darbu testamenta kārtošanā!