"Esmu gatavs pat bērēs par izvadītāju strādāt," - Valters Krauze palicis bez darba un bažījas par nākotni

Valters tieši pirms desmit gadiem jau bija pagājis nost no šovbiznesa – viņš, protestējot pret lietuviešu producentu nekorekto darba stilu, pēkšņi un negaidīti pameta TV šova "Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas" vadītāja posteni. Toreiz Valters vairākus gadus nedarbojās televīzijā, taču turpināja vadīt pasākumus un kāzas, kā arī strādāja radio. Tagad no radio Valters prom ir jau divus gadus, šobrīd vīrusa pandēmijas dēļ nenotiek neviens pasākums un kāzas, pat iemīļotais raidījums ar Valtera Krauzes dalību "Es mīlu tevi, Latvija!", kas šobrīd joprojām redzams TV3 kanālā, jo safilmēts agrāk un tiek translēts ierakstā. Kā Valters Krauze tiek galā ar šo šovbiznesam tik nepateicīgo situāciju? To viņš atklājis žurnālam "Kas Jauns".

Iztiek no iekrājumiem

Valters Krauze distancēšanās laiku pavada savās mājās Siguldā, uz kurieni pārcēlās aizvadītajā vasarā. „Lai arī man tagad ir jāatmaksā hipotekārais kredīts, Siguldā uzturēties ir daudz vieglāk nekā tad, ja būtu Rīgā. Es varu iziet pagalmā, varu ar savu suni doties dabā. Par to ir liels prieks, ka nav jānīkst četrās sienās – veroties pa logu un gaidot, kā visa šī situācija attīstīsies, cerot, ka pēc iespējas ātrāk tas viss beigsies,” žurnālam "Kas Jauns" teic Krauze.

Viņš atklāti pastāsta, ka no visiem darbiem brīvs ir līdz jūlijam. Taču Valters absolūti nav pārliecināts, ka viņa kā pasākumu un kāzu vadītāja pakalpojumi pēc tam kādam būs vajadzīgi. „Šobrīd visi līdz jūlijam rezervētie pasākumi ir atcelti vai pārcelti. Kā jau visiem. Taču mani bažīgu dara tas, ka tad, kad viss beigsies, diez vai izklaides joma cilvēkiem būs prioritārā. Lai atgrieztos normālā ritmā, būtiskākas būs daudzas citas lietas!”

Valters gan vēl nav nonācis situācijā, kad nākas izpārdot iedzīvi, lai izdzīvotu. Pagaidām viņš iztiek no iekrājumiem, taču lūdzis banku iesaldēt hipotekāros maksājumus. „Banka bija pretimnākoša – šobrīd ik mēnesi maksāju tikai kredīta procentus. Pamatsummu atmaksāšu vēlāk.”

Grūtsirdība vairākos etapos

Valters ir viens no daudzajiem, kurš līdz šim aktīvi darbojies vairākos projektos vienlaikus, bet nu ieslīdzis pilnīgā dīkstāvē. Vaicāts, kā ar to tiek galā psiholoģiski, Krauze pavisam nopietni atbild: „Es jau tādā situācijā neesmu vienīgais. Vieglāk ir tikt ar to galā, saprotot, ka šāda situācija ir visai pasaulei. Tas, pirmkārt. Otrkārt, ir taču ļoti daudz visādu darbu, ko var darīt mājās. Es ar to nedomāju grāmatu lasīšanu un seriālu skatīšanos. Nē! Esmu pārliecināts, ka ne vienam vien mājās iekrājies lērums nepadarītu darbu. Arī man ir čupa ar nesakārtotām mantām. Un, kad uznāk iekāriens, ķeros pie kārtošanas. Kad nav iekāriena, nedaru neko. Vienīgi pie ledusskapja eju trīsreiz biežāk nekā parasti. Diemžēl.”

Tajā pašā laikā populārais šovmenis atzīstas, ka no grūtsirdības gan nekur nav izsprucis. Tā Valteru ir piemeklējusi pat vairākos posmos. „Pirmais grūtsirdības etaps bija lielās neziņas laiks. Kad nezini, cik ilgi tas viss ievilksies, cik mēnešu nāksies dzīvot pastiprinātos drošības apstākļos. Otrs etaps iestājās, kad sapratu – pat tad, kad šis viss beigsies, mani pakalpojumi nebūs vajadzīgi. Jo, kā jau teicu, izklaide cilvēkiem nebūs primārā joma. Pat tiem, kam būs izdevies nebankrotēt, nepavisam nenāks prātā rīkot uzņēmumu balles. Un šaubos arī, vai cilvēkiem būs rocība rīkot kāzas un svinības. Bet trešais grūtsirdības etaps bija, kad jau biju ar šo visu samierinājies un kaut kā ar drūmajām nākotnes perspektīvām apradis, grūtsirdībā sāka ieslīgt tie mani draugi, kas stiprināja mani manos grūtajos brīžos. Nu tad es viņiem pavilkos līdzi uz otro grūtsirdības vilni,” neslēpj Valters Krauze un piebilst: „Labi, ka šis viss notiek pavasarī. Ja tas būtu rudenī un ziemā, kad nebija sniega un saules, tikai visu laiku tumšs un lietus, tad gan būtu totāls „čau”. Domāju, ne viens vien neizturētu.”

Bailes nepalīdzēs

Valters gan cenšas visu laiku par vīrusu nedomāt, taču nesanāk. „Runājot ar draugiem, tostarp mūziķiem un aktieriem, esmu secinājis, ka sabiedrība dalās divās daļās. Vieni ir tie, kas uzskata, ka viss ir slikti, visi saslims un nekā laba vairs nebūs, bet otri – kuri uzskata, ka šis viss ir mākslīgi uzpūsts, ka no parastās gripas mirst vairāk. Bet es? Es esmu pa vidu abiem viedokļiem.

Bet ne vienmēr sanāk – atliek vien ieslēgt TV un paskatīties jebko citu, kas nav ziņas, kā ekrāna augšdaļā slīdošā ziņu lente tik un tā atgriež realitātē,” pasmaida Valters.

Viņš neslēpj, ka baidās no iespējamības inficēties. „Protams, ka apzinos – esmu tuvu riska grupai. Protams, ka baidos. Bet – ko līdz šīs bailes? Neko! Jā, esmu daudz domājis par vecākiem, par draugiem, par sevi. Bet ko – no bailēm dzīvot zem segas? Tas neko nemainīs! Šī ir vispasaules loterija, kurā katrs no mums piedalās,” domā Valters, piebilstot, ka viņš cenšas no vīrusa izvairīties: „Man ir dezinfekcijas līdzeklis gan automašīnā, gan mājās. Cenšos izvairīties no cilvēkiem, speciāli baros nelienu. Uz veikaliem braucu vēlu vakarā. Braukāju pa Siguldu, skatos, pie kura veikala ir vismazāk automašīnu, pie tā arī piestāju. Jo, lai nopirktu kartupeļus, maizi un pienu, nav obligāti jālien vislielākajā veikalā, kurā ir visvairāk cilvēku.”

Ar mieru būt kaut izvadītājs bērēs

Valters Krauze, apzinoties ne tās rožainākās nākotnes perspektīvas, ir arī domājis, ko darīt, ja viņa profesionālās iemaņas tomēr nevienam nebūs vajadzīgas.

„Protams, ēst taču gribēsies! Es gan nevaru nosaukt kādu konkrētu darbu, kurā tieši metīšos iekšā, bet esmu gatavs darīt jebko! Es neesmu baltrocītis, savā dzīvē esmu daudz ko darījis. Esmu bijis bārmenis, varu atkal tāds būt. Un, ja nekas cits neatliks, varu grābt lapas, strādāt par krāvēju noliktavās, par pārdevēju veikalā,” reālistisks ir Valters Krauze, piebilstot: „Esmu uzaudzis laikos, kad nebija mājkalpotāju, mājas satīrīšanas, pagalmu uzkopšanas uzņēmumu un dārznieku pēc pasūtījuma. Esmu redzējis, kā to visu darīja mana mamma, mani vecāki paši, tāpēc no šādiem darbiem nebaidos. Protams, es nevarētu būt labs galdnieks vai flīzētājs, jo man nav tādas pieredzes, taču iemācīties darboties ar kases aparātu veikalā gan nebūtu problēmu!”

Valters pesimismā neslīgst. „Pasaule atkopsies. Nav jau citu variantu! Vienkārši dzīve visā ievieš korekcijas.

Tembrs man it kā tam būtu, bērēs esmu bijis. Ne vienmēr šajā dzīvē visu vajag bēdīgu. Arī bērēs ne! Protams, tas nenozīmē, ka es tagad plēsīšu vienus vienīgus jokus. Bet es nezinu nevienu no saviem draugiem un paziņām, kas teiktu – tad, kad tas notiks, raudiet trīs dienas un neko nedariet! Nē, visi saka – uztaisiet bērēs kapitālu baļļuku! Un kāpēc gan es nevarētu būt izvadītājs bērēs?” arī par šādu darbu ir aizdomājies līdz šim viens no pieprasītākajiem kāzu vadītājiem Valters Krauze.

Citas ziņas lasiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!