No Krievijas miljardiera Šeflera īpašuma izbēguši medībām sapirktie fazāni, kuri nu klejo ap Gaiziņkalnu

2012. gadā “Lido” īpašnieka Gunāra Ķirsona uzbūvētā muiža Gaiziņkalna pakājē – viesnīca, slēpošanas kalns, restorāns – pārpirkumu rezultātā nonāca Šefleram piederošā uzņēmuma “LB Agro” īpašumā. Ķirsonam no sešus miljonus latu (8,5 miljoni eiro) vērtās muižas nācās atvadīties ekonomisko grūtību dēļ. Savukārt Šeflers tur, pie Viešūru ezera, sāka ierīkot vērienīgu ārpilsētas īpašumu ar plašām izklaides un atpūtas iespējām, arī medību vajadzībām. Latvijas “degvīna karalis”, kurš pirms pāris gadiem iekļuva arī ASV prezidenta Donalda Trampa melnajā sarakstā saistībā ar to, ka savu bagātību ieguvis saistībā ar Kremlim pietuvinātām personām, mūsu zemē izvērsis plašu biznesu, arī nekustamā īpašuma jomā, piemēram, viņš pārvalda “Z-torņu” kompleksu Ķīpsalā.

“Spalvas vien pa gaisu gāja”

Pirms nedēļas dabas fotogrāfs Jānis Avotiņš Gaiziņkalna pakājē iemūžināja krāšņu fazānu pāri. Viņš Jauns.lv pastāstīja: “Dzīvoju Praulienas pusē dziļos mežos, bet sakarā ar to, ka Gaiziņkalna pusē mums ir bišu drava, bieži nākas doties šajā virzienā. Redzēti daudz un dažādi dzīvnieki, bet ne vienmēr visus izdodas piefiksēt. Fotografēšana dabā ir mans hobijs. Piemēram, pagājušajā gadā Gaiziņkalna pusē izdevās piefiksēt mazo ērgli. 

Par fazānu esamību brīvā dabā runas klīda jau vairākus gadus. Bija, kas redzējis gan vasarā, gan sniegotā ziemā. Bet pats šos putnus pirmoreiz ieraudzīju 18. aprīlī, ceļa Madona-Ērgļi posmā ap Boķiem. Pļavā abi cīnījās, spalvas vien pa gaisu gāja. Pat nepamanīja, ka piestāju ar auto. Izdevās iegūt tikai trīs bildes, jo zaudētājs metās mukt un abi aizlidoja. Katrā ziņā interesants mirklis. Prieks ka pats redzēju, un spēju citiem parādīt”.

Dzīvais mērķis šaušanas treniņiem – fazānu gaiļi

Tomēr to, ka šie nav savā vaļā Latvijas dabā dzīvojošie fazāni Jauns.lv pastāstīja 15 kilometru attālumā no Gaiziņa esošās saimniecības “Viesakas”, kur arī audzē fazānus, saimniece Gunta Cunska:

“Tie nav mūsu saimniecības fazāni. Mēs arī audzējam fazānus, bet ļoti nelielā daudzumā, tikai pašu vajadzībām un smukumam!

Par konkrētajiem putniem: tie nākuši no Jurija Šeflera atpūtas bāzes kas atrodas netālu no Gaiziņkalna. Putnus ieved no Polijas, kur tāpat kā, piemēram, Čehijā fazānu audzēšana jau ilgu laiku tiek realizēta rūpnieciskā līmenī īpaši izveidotās fermās, piemērojot attiecīgās tehnoloģijas. Pie mums tiek ievesti jau pieauguši putni, pārsvarā fazānu gaiļu šaušanas vajadzībām. Fazānu šaušana parasti tiek organizēta, šāvējiem nostājoties aplī ap centru, kur atrodas sprosti ar šaušanai paredzētajiem putniem.

Putnus pa vienam no kastēm izsviež apkalpojošais personāls, un tad šāvēji mēģina viņiem trāpīt. Dažkārt ir mēģināts arī padarīt šaušanu vizuāli baudāmāku, gadās, ka putni tiek izlaisti ierobežotā teritorijā dienu vai divas pirms šaušanas pasākuma un tad vajāti ar suņiem. Bet princips ir tas pats. Tā kā šāvēju meistarības līmeņi ir dažādi, bieži gadās, ka kāds daudzums putnu netiek nošauti un tie izklīst pa apkārtni.

Tādiem pašiem mērķiem Šeflera kunga saimniecībā no ārvalstu audzētavām ieved arī meža pīles. Tā kā šis ir Latvijā parasts putns tad no šaušanas izglābušies īpatņi atšķirībā no krāšņajiem fazānu gaiļiem sabiedrības uzmanību nepiesaista. Tik vien kā piemājas dīķīšos reizēm parādās un kādu laiku eksistē neparasti droši putni. Lūdzu pievērsiet uzmanību , ka nelietoju tādus jēdzienus kā “medības”, “mednieki'' un “medījums”. Šajā gadījumā ir runa par audzētu putnu izmantošanu šaušanai kā dzīviem mērķiem.

Vai tas kaitē dabai? Grūti teikt. Paši par sevi šie fazāni savairoties nevar, jo, pirmkārt, kā jau minēju, runa ir par fazānu gaiļiem. Tāpat arī Latvijas dabā ir gana plašs plēsēju sortiments - lapsas, jenotsuņi, vanagi, caunas un citi, kas nelaiž garām izdevību viegli tikt pie karaliskas maltītes. Tā kā šiem nebrīvē audzētajiem putniem nav nekādas iespējas izdzīvot. Ja runā par negatīvo ietekmi uz dabu, tad varētu būt, ka mūsu dabai neraksturīgas barības bāzes ienākšana var sekmēt plēsēju populācijas palielināšanos, kas savukārt, tad, kad visi ievestie fazāni būs apēsti, metīsies nīcināt ārā mūsu vietējo sugu putnus.

Vienīgais, ko noslēgumā gribu piebilst, - īsti mednieki dod priekšroku vingrināties šaušanā pa mērķiem šautuvē un pa lidojošiem šķīvīšiem”.

Fazāni Latvijas dabā

Fazāni nav raksturīgi Latvijas faunas pārstāvji, viņi ir pie mums ievesti un speciāli audzēti putni, jo nespēj pārdzīvot Latvijas ziemas apstākļus, kas gan pēdējā laikā kļūst siltāki.

Pēdējais zināmais fazānu neveiksmīgais introducēšanas mēģinājums Latvijas dabā esot bijis pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā - veikts 1981. gadā. Lai arī kādu laiku izlaistie putni dabā ligzdoja, pastāvīga ligzdojoša populācija tolaik neizveidojās. Klimats (regulāras bargās ziemas) un dabiskie ienaidnieki bija galvenie iemesli, kas liedza fazānam sekmīgi ieviesties Latvijā. Pašlaik Latvijā ir vairākas saimniecības, kur fazānus mākslīgi audzē gan pašu priekam, gan medībām. Šādu vietu apkārtnē, iespējams, uzturas izbēguši īpatņi, kuri var ligzdot brīvībā. Fazāni dabā šajā gadsimtā tiek novēroti ik pēc pāris gadiem. Krāšņie putni, piemēram, redzēti Dundagā, Užavā, Sējas novadā, Liepājas Zirgu salā, Garkalnē, Carnikavā, Vestienas pagastā, Pāvilostā un citviet.

Fazāna dabīgais izplatības areāls ir Āzijas centrālie un dienvidaustrumu reģioni, kā arī salīdzinoši nelielās Eiropas dienvidaustrumu teritorijas – Grieķijā, Bulgārijā un Kaukāzā. Mūsdienās ārpus vēsturiskā izplatības areāla kā medību putns tas introducēts daudzviet Eiropā, Amerikā un Austrālijā.

Par "Ķirsona muižas" nonākšanu krievu oligarha Jurija Šeflera īpašumā stāsta LTV raidījums "De Facto":