Apmēram septiņi simti pedagogu mēnešalgā saņem 1500 eiro un vairāk. VIDEO
Mazāk par 1% Latvijā strādājošo skolotāju saņem virs 1500 eiro lielu darba samaksu mēnesī, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Matemātiski aprēķinot, šādu algu saņem 728 skolotāji.
Viņa norādīja, ka Pierīgā nauda pedagogu atalgojumam pietiek, un tur vienīgā vēlme ir visu saglabāt tā, kā ir pašreiz - galvenais, lai nebūtu mazāk naudas. Savukārt pašvaldībās, kur algas ir mazas, pedagogi nav apmierināti.
"Latvijā šobrīd ir 282 pedagogi, kuri tikai no valsts finansēta budžeta saņem 1500 eiro, kā arī 446 pedagogi, kuri vairāk nekā 1500 eiro saņem kopā ar pašvaldību piemaksām. Tas ir mazāk, nekā 1% no visa pedagogu skaita," sacīja Seile.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ( LIZDA) ceturtdien varētu izšķirties par pedagogu streiku, to sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Mārīte Seile 29.oktobra rīta intervijā LTV:
Viņa norādīja, ka ceturtdien plānota otrā un, visticamāk, pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde, kurā LIZDA un vairāku ministriju pārstāvji mēģinās rast kompromisu izglītības sektora sakārtošanai. Ja vienošanās netiks panākta, jau tūlīt pēc izlīgšanas komisijas sēdes plānots sasaukt LIZDA padomes sēdi, lai lemtu par streika sākšanu.
Vanaga prognozēja, ka kompromisu par pedagogiem svarīgajiem jautājumiem, tostarp atalgojuma modeli neizdosies panākt, "ņemot vērā, ka līdzšinējās sarunas premjeres Laimdotas Straujumas rīkotajā darba grupā nedeva nekādus rezultātus".
Ja LIZDA padome nolems streikot, šī protestakcija, atbilstoši Vanagas teiktajam, tiks rīkota pēc valsts svētkiem 18.novembrī, taču negaidpt šā gada beigas.
Tāpat vēstīts, ka LIZDA veikusi aprēķinus un secinājusi, ka, salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga par likmi tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums.
LIZDA secinājusi, ka 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos . No visām 119 pašvaldībām ir tikai astoņas, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums par likmi netiktu samazināts.
Pēc LIZDA aprēķiniem, zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt šobrīd izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildus finansējuma, mērojami līdz pat 350 eiro no vidējās skolotāju algas par likmi, savukārt vidējās algas pieaugums robežojās no pāris eiro centiem līdz aptuveni 220 eiro.
LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk kā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem.
Ņemot vērā, ka LIZDA nav panākusi vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju, arodbiedrība turpina streika procedūru.
Viņa gan atzina, ka arī šis salīdzinoši lielais atalgojums, ka var sasniegt pat virs 2000 eiro mēnesī lielu summu, var būt par vairākiem vienlaikus ieņemamiem amatiem.
"Mēs gribam, lai neviens nezaudē, bet vienlaikus ir jālīdzsvaro "bedre" starp cilvēkiem, kuri saņem mazāk, nekā 420 eiro, kādi šobrīd ir 13% un tiem, kuri saņem virs 2000 eiro," sacīja ministre.
BNS/Foto:
