Par Latvijas gada monētu pērn atzīta "Kaķīša dzirnavas"

Kopumā iedzīvotāju aptaujā saņemti apmēram 6000 balsu, tostarp apmēram 2200 balsu nodots par monētu "Kaķīša dzirnavas", kuras grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča.

Uz monētas attēloti Skalbes pasaku krājuma "Ziemas pasakas" (1913) darba "Kaķīša dzirnavas" tēli - kaķītis, melnais runcis un ķēniņš. Pasakas kodols ir morāla atziņa: nevairo ļaunumu un mācies piedot. Šai vērtībai līdzās ir godīgums, darba tikums un mīlestība.

"Simboliski, ka 2019.gada monētu nosaucam visai pasaulei sarežģītā laikā, kad galvenās atkal ir vispārcilvēciskās vērtības, tostarp iejūtība, rūpes par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, gatavība ziedoties kopēja labuma vārdā. Kārļa Skalbes pasakās ir morālais kods, kas, ieprogrammēts mūsu tautas apziņā, palīdz un stiprina grūtos laikos," pauda Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētājs, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Vienlaikus Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par mākslinieciskā izpildījuma ziņā izcilāko pagājušā gada monētu nosaucis latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes radošajam mantojumam veltīto īpašas formas sudraba kolekcijas monētu. Monētas "Niklāvs Strunke" grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle.

Savukārt Kultūras informācijas sistēmu centra speciālbalvu saņēma monēta "Kaķīša dzirnavas".

Iedzīvotāji aptaujā bija aicināti izteikt viedokli par četrām 2019.gadā izdotajām kolekciju monētām - "Brīvības cīņas (1918-1920)", "Niklāvs Strunke", "Kaķīša dzirnavas" un "Meža veltes".

Kopš 2004.gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot minēto aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs" un "Medus monēta".

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.

Latvijas Banka kopš 1993.gada izlaidusi 98 lata un 35 eiro kolekcijas monētas.